1

Kas ir balts un kas ir melns?

Aiz loga rāmi snieg, bet man iekšā īsts putenis. Jo lasu Vizmas Belševicas Billi. Romānu triloģijas otrais turpinājums Bille un karš aizved vācu okupētās Latvijas ikdienā. Pie robežas klauvē krievi un ne tikai bērni, bet arī gudrie pieaugušie ir apjukuši – kā tad nu būs? Ko drīkst darīt un ko nē? Kas ir balts un kas ir melns? Bet Bille … Lasīt tālāk!

1

Satikties mīlestībai

Vēl ilgi neatstāj satraukuma tirpas, kad esmu aizšķīrusi pēdējo lapaspusi. Gribas neelpot, ļaut sevī nostāties visam pa plauktiņiem, bet tas šķiet neiespējami – pēc Aleksa Kapī Leona un Luīzes. Grāmata – satricinājums, kādu esmu gaidījusi ilgi. Un te nu tā ir, nelaiž vaļā un velk kā magnēts atpakaļ, lai to atšķirtu vēlreiz un izdzīvotu Leona un Luīzes aizkustinošo mīlestības stāstu. … Lasīt tālāk!

Elpo dziļi!

Tieši šos vārdus Laura Vanaga – Mickeviča ierakstījusi man iedotajā savas grāmatas eksemplārā. It kā vienkārši, bet vienlaicīgi tik pamatīgi vārdi, kuros ietverta spēcīga enerģija. Elpoju, domāju un lasu. Lai arī uzreiz godīgi atzīšos, ka pēc pašpalīdzības vai ezotērikas literatūrās mana roka ierasti grāmatveikalā nepastiepjas. Domāju, vārds “iedvesma”, kas raksturo manu blogu, kalpo par iemeslu, kāpēc grāmata Joga un pārdošana … Lasīt tālāk!

1

Bērna sirds

Bille ir jālasa, jāpārlasa un atkal jau jālasa. Bille it kaut kas tāds…. tik patiess, dziļš, sirdsilts. Bille ir bērnība. Bērnība tās īstajā garšā, nozīmē un dzīvošanā. Bille ir stāsts par bērnību bērna acīm. Bille pieķeras tev pie rokas un ved. Stāsta neatraudamies, brīžiem ar puņķiem, brīžiem ar bērnišķīgi skaļiem izsaucieniem, brīžiem ar brīnumu pilniem čukstiem. Bille tevi neatstāj ne … Lasīt tālāk!

1

Ķerot vilcienu

Piedod, Reičela, bet tu mani pamatīgi nokaitināji. Es runāju par dižpārdokļa Meitene vilcienā galveno varoni, kuras dēļ man dažbrīd radās vēlme nolikt grāmatu malā. Grāmatas gan es vienmēr izlasu līdz beigām, jo gods un cieņa tomēr jebkuram, kas spēj uzrakstīt stāstu. Kur nu vēl, ja uz urrā to lasa visa pasaule. Lasot Meitene vilcienā neatstāj deja vu sajūta – liekas, … Lasīt tālāk!

Mīlestības pavedieni

Attiecībās ar citiem mūs vij tik smalki pavedieni. Dažreiz tie nospriegojas kā stīgas, saasinot sajūtas. Dažkārt satinas mīļā kamolā, ļaujot pietuvoties vienam otra esībai, sajūtot siltumu, tik netveramu un neaprakstāmu, ko apzīmējot ar “mīlestība”, tas varbūt izklausītos pārāk banāli. Bet tas ir siltums, patvērums, kas pasargā. Mammas un meitas attiecības. Cik pavedienu, tik dažādu dzīvju. Kādām pavadiens pārtrūcis – fiziski, … Lasīt tālāk!

Mazā grāmatu zagle

Blogeri uzsākuši jaunu stafeti un pateicoties Daiņa aicinājumam dalīties ar atmiņām par bibliotēkām, manī uzjundīja interesantas emocijas. Un ziniet, vārds “bibliotēka”man joprojām izraisa sirdsklauves! Gāju kādā no pirmajām klasītēm (neatklāšu rajonu, ja nu bibliotekāre joprojām ir tur!), kad ar draudzeni aizklejojām uz rajona bērnu bibliotēku. Tā šķita neliela, bet mājīga, radot vēlmi tajā uzkavēties. Man ļoti iepatikās grāmata Alibaba un … Lasīt tālāk!

Kad džini ir bezspēcīgi

Lasīt grāmatu par Maroku pašā Marokā – lūk, tā ir īsta bauda. Es noteikti nosauktu Kalifa nams. Gads Kasablankā par ideāli trāpīgu ceļabiedru tieši šī ceļojuma laikā, jo grāmata jau pirmajām lapaspusēm palīdz tvert lietas vieglāk. Ja sākumā man personīgi, piemēram, Marrākeša likās teju haosa epicentrs, tad jau pēc pāris stundām klejošanas pa tirgus labirintiem, labi noslēptu brīnumskaistu rijādu uziešanas … Lasīt tālāk!

Viņš bija viņš pats un zināja, kas viņš bijis

Reti kura grāmata, stāvot grāmatu plauktā, rada tāda sajūtas kā Stouners. Tulkotājas Silvijas Brices vārds uzliek gluži vai skaidru zīmogu, ka šis ir kas ļoti labs, pat ja pirms tam par Stouneru nekas vairāk nav dzirdēts. Rakstnieka Džona Viljamsa darbs, kurš pirmo reiz pie lasītājiem nonāca jau 1965. gadā, bet tikai pēdējā laikā atradis savu slavas ceļu, tiek tulkots aizvien … Lasīt tālāk!

Ja man būtu burvju vara …

Atverot grāmatas Burvji pirmo lapaspusi, atcerējos citātu no Zentas Ērgles grāmatas, kur skolēniem tika uzdots domrakstā likt lietā fantāziju un uzrakstīt, kas notiktu, ja pēkšņi tiktu piešķirtas burvju spējas. Ja tev būtu šī vara, ko ar to iesāktu? Darītu pasauli labāku? Pieburtu labumus? Nekad vairs nestrādātu? Bet, ja nu šī spēja tiek dota tāpēc, lai tie, kas nesaredz pasaules skaistumu … Lasīt tālāk!