Gleznainie Provansas pieturpunkti

Skaistie un vēsturiskie Provansas ciematiņi ir izkaisīti netālu viens no otra, tāpēc viens no lielākajiem plusiem ir iespēja tajos nokļūt nepavadot ilgu laiku mašīnā – tas ļauj no rīta nesteidzīgi izvēlēties, ko vairāk kārojas un jau pavisam drīz mīt kārtējās skaistās vietas ieliņas. Pavasaris dāvā iespēju piedzīvot īstenu romantiku – ciemi nav piepildīti ar citiem ceļotājiem, bieži ar vīru klīstam teju divvientulībā, pasveicinot vien vietējos, kas socializējas pie kafijas kādā no ārā kafejnīcām.

Provansas ainiņa

Nelielā pilsētiņa Gorda (Gordes) sagaida ar elpu aizraujošu skatu. Ceļš uz to vijas augšup kalnā un ik pēc brīža gribas apstāties un izkāpt, lai aptvertu neticamo panorāmu. Ēku gaišais un vienotais tonis rada iespaidu, ka laika ritējums šeit apstājies kādā citā gadsimtā. Apmaldīties nav iespējams, visas šaurās un senatnīgās ieliņas agrāk vai vēlāk atved atpakaļ līdz centrālajam laukumam. Šeit vienkārši jāļauj, lai kājas sevi pašas nes cauri bruģētajiem, ēnainajiem celiņiem, kas ik pa laikam atduras lieliskā skatpunktā – visa Liberonu (Luberon) kalnu ieleja paveras kā uz delnas.

Gordes panorāma 2

Fontēna Voklīza (Fontaine-de-Vaucluse) atrodas 20 minūšu brauciena attālumā no Gordas. Pa ceļam var piestāt kādā no mazajām svaigo dārzeņu un augļu tirgotavām, lai no vietējiem zemniekiem iegādātos zemenes, ābolus un citus gardumus. Fontēna pārsteidz ar kristāldzidru kalnu avotu, kas tek cauri visam ciemam. Vārds avots gan izklausās pieticīgi, ņemot vērā, ka no pazemes ik sekundi izšļācas līdz pat 90 000 litru ūdens, radot varenu dabas spēka demonstrējumu un jau vairākus gadsimtus nodrošinot vietējās papīrfabrikas darbību. Varenie kalni, kas ieskauj ciematu, rada pietāti, bet jaukā atmosfēra ar saules pielietajām ieliņām tā vien rosina doties nesteidzīgā pastaigā. Papīrfabrikā joprojām izmanto ražošanas tehnoloģiju, kas nav mainījusies kopš XV gadsimta. Ar rokām darinātā papīra skaistā faktūra raisa asociācijas ar laiku, kad atzīšanās mīlestībā bieži tika rakstīta uz vēstuļpapīra.

Zemnieku gardumi

Rusijona (Russillon) sagaida gluži kā kvēlojoši rūsgani sarkanā apmetnī ietinusies karaliene. Sākumā nonākat tās pakājē, kur atstājot auto, augšup jādodas kājām. Ar katru soli apkārt paveras reibinošs skats, atkal jau liekot domāt kā gan sendienās vispār bija iespējams radīt šādu apdzīvotu vietu uz klints virsotnes. Sarkanās klintis ir Rusijonas simbols un tās tuvāk var izpētīt dodoties 30 vai 60 minūšu pastaigā pa Sentier des Ocres dabas parku. Ciemata vēsturiskais rajons apbur ar burvīgām un klusām ieliņām, kur ēku korēs dūdo neskaitāmi baloži. Jau atkal var mierīgi ļauties pastaigai bez mērķa un ļaut ielām sevi vest aizvien augstāk, līdz pie senlaicīgas baznīcas iznākt skatu laukumā. Turpat uz tuvējo mājiņu palodzēm, starp bazilika podiņiem saulē gulšņā kaķi, kas it kā uzdod jautājumu –  kāpēc dzīvē vispār jāsteidzas? Absolūta idille. Atpakaļceļā vēlams iegriezties Luberon vīnu daritāvā Vineyards Chasson Chateaublanc, kurā iespējams nodegustēt gan rosé darinājumus, gan uz vietas gatavotu olīveļļu.

Russillon

Izvēloties Provansas labumus Vineyards Chasson Chateaublanc vīna un olīveļļas darītavā

Lurmarēna (Lourmarin) pievelk ar magnēta spēku. Gaismu spēles uzglezno pasteļu mākslas darbus – uz māju sienām, ziedu virtenēm, kas stiepjas gar logu palodzēm, uz ielām izliktajiem galdiņiem. Reibinoša laimes sajūta pavada ik uz soļa, pat šķiet, ka laiks palēlinājis savu ritējumu. Te manāmi gan stilīgi restorāniņi, gan nelieli ielu tirdziņi, kuros sajūta kā gastronomijas paradīzē – starp sieriem, tikko no dobes nākušiem dārzeņiem un svaigi ceptu bagešu rindām. Šis nelielais ciemats liekas gluži kā radīts rakstniekiem un dzejniekiem – iedvesma mudina apsēsties saulē un nodoties domu radīšanas priekam. Viegli iedomāties, ka vasarā Lurmarēnas ielas ir ceļotāju pilnas, taču pavasarī te uzkavēties ir vīsīstākā bauda. Gluži kā ieklausoties Provansas sirdspukstos.

Pasteļtoņu harmonija Lourmarin

Provansa noteikti ir vieta, kur atgriezīsmies. Mums tīk baudīt nesteidzoties – pamazām, nogaršojot šo skaistumu pa gabaliņam. Neaprakstāmie saullēkti, kas pavada rīta skrējiena laikā, lauku smarža, putnu dziesmas, burvīgais gaiss, skaistie ciemati un šampanietis siltā novakarē – iespaidi saliekas gluži kā puzle, izveidojot gleznu ar nosaukumu Provansa.

Luberon kalnu masīvi

Materiāls publicēts laikrakstā Diena, kultūras pielikumā KDi

Provansa Diena

Visas fotogrāfijas uzņemtas ar Sony RX100 M3.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *