God girl gone bad

ImageImage

Ja esi vienas no pasaulē lasītākās un mīlētākās grāmatas autorēm, lasītāji no tevis turpmāk sagaida kaut ko vēl spilgtāku un apetelīgāku, kas lasīšanas gurmānus uznestu jaunās literārās baudas virsotnēs. Tu vari purināt galvu, liegties un mēģināt skaidrot, ka jaunais darbs iecerēts citā žanrā, citai auditorijai un vispār par 180 grādiem atšķirsies no tavas iepriekšējās daiļrades. Bet nē, vilki ir izsalkuši, tapēc gatavojies cīņai, īpaši, ja darbā apzināti trāpīgi lieto krāšņu buķeti necenzētu vārdu, kas var pamatīgi aizķerties baudītāju zobu starpās.

Dž.K. Roulingas pirmais solis ārpus bērnu/jauniešu literatūras lauciņa ir gana drosmīgs. Grāmatā Nejaušā vakance jūs atradīsiet to, ko absolūti negaidītu no Potera sāgas radītājas. Tā ir skarba, asprātīga un melanholisku skumju piesātināta. Nekādu pārdabisku spēku cīņas, centrālo labo varoņu vai neticamu piedzīvojumu, bet gan parastu cilvēku ikdienišķā dzīve nelielajā Pegfordas pilsētiņā. Taču uzmanīgi – vārds ikdienišķš mēdz iemidzināt mūsu instinktus, liekot domāt par žāvāšanos un uzdot jautājumu – vai maz vērts šo grāmatu ņemt rokās?

Noteikti ir! Kaut vai tāpēc, lai uzzinātu, kādu vēl veida pulveri rakstniece vēl var izšaut no sava radošā lielgabala! Lasot grāmatu, jau pēc pāris lapaspusēm gribas citēt barbadosiešu dziedātājas Rianas albuma nosaukumu God girl gone bad, jo šie vārdi tik ļoti piestāv grāmatas autores stilam (turklāt vienam no Rianas zināmākajiem hitiem Umbrella grāmatas varoņu dzīvē stāsta gaitā izradās simboliska nozīme). Var jau krustot šķēpus un kaimsīgi strīdēties vai stāsta varoņu leksikā bija nepieciešams iepludināt tik daudz rupjību, bet gribas tomēr aizstāvēt rakstnieci – tas padara tos dzīvus un ar savām sociālajām problēmām tik trauslus, ka nav grūti noticēt, ka kaut kur nelielā pilsētā mīt reāli prototipi. Tā vien gribas iesaukties – cilvēki ar pārspīlēti labām manierēm var šo darbu mierīgi atstāt grāmatu plauktā. Bet pārējie, kam tīk iedziļināties arī skarbās dzīves līkločos – ķerieties tik klāt Nejaušajai vakancei bez kavēšanās!

Stāstā apspēlētie tēli ir gluži kā izkāpuši no kāda britu seriāla. Te ir gan labi audzinātu pašpasludinātu noteiktai sociālai kastai piederošu īpatņu nejaukās intrigas cīņā par varu, ikdienas rūpju un garlaicības nomāktu mājsaimnieču centieni ieviest savā dzīvē kaut nelielas pārmaiņas, šausminošas tirāna izdarības pret savu ģimeni, neskaitāmi skeleti skapī un tīņu pirmās mīlestību un skolas biedru pazemojumu pārdzīvojumi. Katrs grāmatas tēls, sākot no “galvenā vaininieka” Berija Ferbrazera (kurš nomirst pašā sākuma, bet kura tēls dzīvo visa stāsta garumā) līdz pat delikatešu veikala vadītājam, intrigantam Hovardam Molisonam, ir noslīpēts līdz perfekcijai. Turklāt te nav viena centrālā galvenā varoņa, bet gan daudzu cilvēku likteņi, kas agrāk vai vēlāk krustojas, turklāt visnegaidītākajā veidā.

Lai arī sākumā šķiet, ka tos visus saista tieši Betijs Ferbrazers un pēc viņa nāves palikusī vakantā dominieka vieta vietējā pašvaldībā, grāmatas tālākie notikumi atklāj pavisam citu scenāriju. Un tā ir viena no šīs grāmatas labākajām delikatesēm – negaidīti pavērsieni, kas atklāj varoņu labās un sliktās īpašības līdz pat “kaulam”. Turklāt ar katru nākamo lapaspusi notikumi kļūst interesantāki un grāmatu aizvien grūtāk nolikt malā, lai beidzamās lapas izrautu vienā elpas vilcienā. Protams, gribētos turpinājumu, jo noslēgumā uz i visi punkti salikti tā arī netiek. Gluži kā reālajā dzīvē.

Izdevējs: apgāds Jumava

Comments 0

  1. Manuprāt grāmatas lielākais mīnuss bija tas, ka vari šo grāmatu pārtraukt lasīt jebkurā vietā un neko zaudējis nebūtu. Šis brīvi izvēlētais stāsta nobeigums savas jēgas ziņā nemaz neatšķirtos no grāmatas beigām.

    1. Post
      Author

      Aprakstīju savas emocijas. Un mani grāmata pārsteidza pozitīvā ziņā, sevišķi tiekot tālāk aiz otrās nodaļas. Man patika ka nav tradicionālā kāpuma/kulminācijas, bet drīzāk plūstošs stāsts, kas mani spēja savā īpašajā veidā aizraut.

  2. Lieliska grāmatas recenzija.
    + Par to Good girl gone bad absolūti piekrītu.
    Es gan Asmo nepiekrītu, jo es dziļi nožēlotu, ja romānu nebūtu izlasījis no vāka līdz vākam, jo tam visam tomēr ir sava veida atrisinājums. Turklāt romāns ir reālistisks, jo dzīvē taču nav tā, ka dzīve beidzas pēc kāda konkrēta notikuma – viss tāpat turpinās un vienalga, cik ciemata iedzīvotāji nomiruši vai piedzīvojuši smagu nodevību vai pazemojumu.

    1. Tur tev tiesa dzīvē jau arī tā ir, ka nekas jau neatrisinās un viss rit tālāk savu gaitu. Bet reizēm sevišķi mazpilsētu stāstu grāmatās man gribās, lai galvenajiem notikumiem būtu kāds jēgpilns nobeigums. Bet tas ir jāatzīst, nemaz nav iespējams viņu pusē nolikt malā 🙂 Citu cilvēku ikdiena jau pati par sevi ir aizraujoša. Andai piekrītu stāsts tiešām ir plūstošs un aizrāva pat mani. Un tas arī man lika vilties, ka grāmata nemaz nebeidzās. Bet nu es grāmatai ieliku gan 7 no 10 ballēm, domāju, ka autore pacenšoties varētu uzrakstīt arī labāk, potenciāls arī šajā žanrā viņai ir.

      1. Atzīšos, ka es nespēju vērtēt Roulingas darbus 100% objektīvi, jo viņa ir rakstniece, kura man lika kaislīgi iemīlēt literatūru. Viņa man ir tāda kā literatūras mamma.

        Man tā nepabeigtības sajūta patika, jo atstāja brīvu vietu fantāzijai un spekulācijām par to, kā tad turpinājās varoņu dzīvē pēc romāna nobeiguma.

        Varbūt romāna ekranizācijā kaut kas tiks koriģēts un būs lielāka pabeigtības sajūta. + Ar nepacietību gaidu to, kādu aktrisi izvēlēsies Kristālas lomai.

  3. Ļoti forši uzrakstīts! Tagad priekš manis ir intriga – vai es pēc grāmatas izlasīšanas sliekšos uz Daiņa un Andas pusi, vai piebiedrošos Asmo 🙂

    1. Post
      Author
  4. Kāds vispār ir grāmatas tulkojums? Mani pārsteidza tas, cik ātri tā tika izdota latviešu valodā, tāpēc ir nelielas šaubas par tulkojuma kvalitāti.

    1. Post
      Author

      To labāk varētu salīdzināt kāds, kas lasījis orģinālvalodā. Man šķita, ka teksts latviešu valodā pārnests veiksmīgi- galvenais, ka lasījās plūstoši.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *