Kāpēc es ieteiktu izlasāmo grāmatu sarakstam pievienot Džojas sapņus? Pirmkārt, tā ir gaidīts turpinājums tiem, kas lasījuši stasta pirmo daļu Šanhajas meitenes. Otrkārt, jau lasot pirmo daļu, Džojas tēls krietni ieintriģē – ar savu spītību, nesavaldību un idealizēto sapņainību – vienlaikus tiecoties pēc slavas un ticot sarkanajai Ķīnai.
Džoja ir ķiniešu izcelsmes māsu – Perlas un Mejas atvase. Savulaik Perla uzņemas Džojas mātes lomu un pirmās grāmatas noslēgumā meitene uzzina patiesību, ka tante Meja ir viņas īstā māte. Turklāt Džojai piemīt absolūti burvīga īpašība nepārtraukti skriet ar galvu sienā. Neskatoties uz to, ka viņa pavadījusi visnotaļ laimīgu bērnību Amerikā, Holivudas Chinatown, filmējusies filmās un pēcāk studējusi Čikāgas universitātē, meitene “saslimst” ar sapni par atgriešanos dzimtajā Ķīnā, no kurienes abas mātes savulaik bijušas spiestas bēgt. Tagad Ķīnā pie varas ir Mao Dzeduns, kas aicina būvēt ideālo valsti, kurā visi ir vienlīdzīgi un laimīgi nodrošināti. Zinot Amerikas un Ķīnas saspīlētās attiecības, nav brīnums, ka Džojas aktivitātes noved pie tā, ka ģimene tiek turēta aizdomās par spiegošanu komunisma labā. Viņas patēvs izdara pašnāvību.
Un te sākas otrās stāsta daļas notikumi – Džoja slepus bēg uz Ķīnu, naivi ticot, ka tur spēs dzēst vainas apziņu par patēva nāvi un kļus par vienu no laimīgajām spožās nākotnes cēlājām. Viņu vada arī vēlme uzmeklēt savu īsto tēvu, mākslinieku ar pseidonīmu Z.G. Lasītājs tiek iemests tādā kā paātrinātā filmā – Džoja tiek ierauta notikumu virpulī, kas ietver gan tēva atrašanu, gan došanos “izsūtījumā” uz nomaļu Ķīnas lauku ciematu, kur viņa sāk baudīt Mao ideju varenību. Šķiet, viņa saņem tieši to, ko vēlējusies – celšanos rīta agrumā līdz ar propagandas saukļiem, smagu darbu uz lauka un dzinuli par Lielās idejas īstenošanu. Perla, apzinādamies risku, dodas uz Ķīnu meklēt meitu un laimīgas sagadīšanās dēļ, viņai tas arī izdodas. Protams, stūrgalve Džoja par to nepavisam nepriecājas.
Tālākie notikumi, kurus grāmatas autore sapludinājusi ar reāliem vēstures faktiem, aizved lasītāju baisā ceļojumā. Jau drīz diženie plāni par ražas normu pārpildīšanu noved pie tā, ka lauku ciemi nonāk uz bada sliekšņa. Džoju, kurai uz rokām nu ir bērniņš un pie sāniem vīrs, kuram viņa ir mazāk svarīga par putekļu lupatu, nonāk pie šausminošās patiesības – valsts grib pabarot savus iedzīvotājus ar fanātiskām idejām un sauju rīsu dienā. Un pat šī norma drīz vien izsīkst, liekot cilvēkiem piedzīvot neiedomājamas šausmas. Vienīgā iespēja ir bēgt, taču Ķīnas robeža ir aizslēgta stingrāk par seifu.
Džojas sapņi ir aizraujoša lasāmviela, brīžiem skarba, taču emocionāli piesātināta. Autore Lisa Sī veiksmīgi stāstā iepludina ķīniešu tradīcijas, kas palīdz izprast vienu vai otro cilvēka rīcību (un dažreiz – rīcibas neiespejamību). Apjaust, cik daudz ticība tam, kādā gadā cilvēkam laimējies piedzimt (piemēram, Tīģera vai Suņa), veido viņa raksturu, ko ietekmē ticība senām parunām un pieņēmumiem. Cik grandiozu izgāšanos var piedzīvot ideāli.
Un, Šanhaja – tik ļoti šīs pilsētas aura grāmatā caurvijas uz vēsturisko notikumu fona, radot vēlmi turp aizceļot. Lai pieskartos pagātnei un ieraudzītu moderno nākotni.
Izdevējs Zvaigzne ABC, no angļu valodas tulkojusi Maija Opse.