Ilgais ceļš līdz kortiem

Ilgais cels lidz kortiem

Jūs ierodaties Parīzē, lai pavadītu vairākas nesteidzīgas atvaļinājuma dienas. Un nejauši pamanāt afišu, kas vēsta, ka tulīt, tulīt pilsētā sākies viens no prestižākajiem notikumiem tenisa pasaulē – Roland Garros turnīrs. Domas par nesteidzīgu zvilnēšanu āra kafejnīcā pie Chardonnay glāzes aizšaujas no prātā prom pieklājīgas serves ātrumā un pakrūti kņudina tikai viens jautājums – kur un kā iegādāties biļetes uz šo grandiozo notikumu?

Pirmkārt, jāņem vērā, ka tik īsu sprīdi pirms turnīra sākuma, biļetes iespējams samedīt tikai oficiālajā Roland Garros biļešu pirkšanas un pārdošanas vietnē viagogo.fr. Tas nozīmē, ka informācija par pieejamajām biļetēm šeit tiek nepārtraukti atjaunota, jo interesenti ne tikai iegādājas, bet arī pārdod savas biļetes. Vienā brīdī logs ar biļešu piedāvājumu var būt pilnīgi tukšs, bet jau nākamjā mirklī pārdošanā var parādīties tik ļoti kārotās biļetes…

Otrkārt, ieejas biļetes franču aviatora Rolanda Garosa vārdā nosauktajā stadionā sadalītas dažādos pieejas līmeņos un tās iespējams iegādāties uz vienu dienu. Lētākā biļete (Courts Anexes) garantēs tikai iekļūšanu norises vietā un iespēju vērot spēles 17 mazajos kortos. Tas faktiski dod iespēju “apostīt” turnīra atmosfēru, uz 74m2 lielā ekrāna vērot spēļu tiešraides no galvenajiem kortiem un, ja paveicas, sastapt kādu tenisa pasaules zvaigzni. Jāatzīmē gan, ka tālākā turnīra stadijā, kad galvenās spēles notiek vairs tikai lielākajā kortā, ar šīm ieejas biļetēm iespējams apmeklēt arī spēles pārējos kortus, atskaitot vien pašu galveno – Philippe Chatrier. Šo visvienkāršāko ieejas biļešu cena ir sākot no 26 eiro. Jau patīkamāku klātbūtnes efektu garantē Pirmā korta (Court No. 1) biļetes, kurā spēli var ērti vērot no numurētām un rezervētām sēdvietām. Turklāt jāņem vērā, ka dažkārt spēles lielās skatītāju intereses dēļ no mazākajiem kortiem tiek pārceltas uz šo, 4000 skatītāju ietilpīgo kortu. Pirmā korta biļešu cena ir sākot no 38 eiro. Bet, protams, ja gribas pilnvērtīgi izgaršot tenisa turnīra būtību, tad jālūkojas divu galveno – Suzanne Lenglen un Philippe Chatrier kortu virzienā, kuros norisinās svarīgākās spēles un, protams, izšķirošie fināla mači. Biļetes cena ieejai galvenajos kortos ir sākot no 83 eiro. Philippe Chatrier korta grandizitāti palīdz iztēloties fakts, ka maču tajā var vērot 15 000 skatītāju.

Un tagad, pieņemsim, ja jūs, tāpat kā mēs, esat Parīzē un vēlaties iegādāties biļetes jau uz nākamās dienas spēlēm. Ņemiet vērā, ka tiklīdz biļetes uzrādās kā pieejamas, pēc iespējas ātrāk pārdošanas vietnē jāievada pieprasītie dati. Atšķirība no koncertbiļetēm, sistēma jūsu kārotās biļetes nepierezervē pirkuma laikā. Tas nozīmē, ja būsiet pārāk lēni, tās paspēs nopirkt kāds cits (first come first served).

Ir svētdiena, 26. maijs, un mēs jau rīta agrumā lūkojam biļešu pieejamību viagogo.fr. Philippe Chatrier kortā šodien spēli aizvada neviens cits kā slavenais šveicietis Rodžers Federers. Tomēr rīts nesākas cerīgi – neviena biļete nav pieejama. Uz brīdi parādās Courts Anexes jeb parastās ieejas biļetes Roland Garros kompleksā, bet mums tomēr gribas pabāzt degunus kādā no galvenajiem kortiem. Viesnīcā mums pastāsta, ka teorētiski pastāv iespējamība pie ieejas mēģināt nopirkt biļetes no pārpircējiem, taču neviens nevar garantēt šo biļešu autentiskumu. Lai arī saprotam, kā šī ir riskana iecere, nolemjam tomēr pamēģināt aizbraukt līdz Roland Garros stadionam un tad jau uz vietas lūkot, vai iespējams tikt pie biļetēm.

Roland Garros (Stade Roland Garros, 2 Avenue Gordon Bennett) atrodas neilga un  tāpec komfortabla taksometra brauciena attālumā no centra – tas neaizņems vairāk par 15 līdz 20 minūtēm. Spēles katru dienu sākas plkst. 11.00, bet jau viesnīcā mūs brīdina, ka vēlams ierasties laicīgāk, jo rīta pusē pie ieejām var būt garas rindas – daudzi vēlas sākt savu tenisa maratonu jau ar pirmo spēli. Neilgi pēc 10iem piebraucam pie stadiona – par rindām nebija melots, tās stiepjas pieklājīgā garumā (lai gan norises vietā var iekļūt pa vairākām ieejām). Nolemjam nesteidzīgā solī apiet apkārt stadionam. Pie ieejām visur izlikti atgādinājumi, ka uz vietas biļetes nopirkt nevar un iekļūt stadionā var tikai turnīra oficiālo partneru mājaslapā iegādātām biļetēm (rolandgarros.fft-tickets.com, kur biļetes izpārdotas jau februārī, un minētajā viagogo.fr). Pamanām arī uzrakstu, kurā norādīts, ka pie ieejas tiek pārbaudīti ID jeb pase un datiem jāsakrīt ar biļetē norādīto vārdu, uzvārdu. Te mums dūša saskrien papēžos, jo kā gan mūsu vārdi varētu parādīties uz ielas pirktām biļetēm. Tikmēr mūs uzrunā aizdomīga paskata vīrietis, kurš klusinātā balsī piedāvā iegādāties divas biļetes. Uzzinot cenu, pārsteigumā teju atkaras žoklis – par parastāko ieejas biļeti viņš vēlas 250 eiro… Zinot, ka šīs biļetes pamatcena ir (precīzāk gan būtu teikt bija) 26 eiro, laipni puisi “atšuvām”. Arī nākamo desmit minūšu laikā mūs uzrunā vairāki “melnā tirgus” dalībnieki, kas nosauc tikpat astronomiskas cenas. Tā kā šādas biļetes iegāde nedod nekādu garantiju, ka patiešām iekļūsim stadionā, doma par biļetes pirkšanu “no rokas” tiek ātri atmesta. Vērojot priecīgos cilvēkus ar ieejas biļetēm, sajūtamies kā autsaideri un mazliet noskumuši atvadamies no Roland Garros stadiona – liekas, ja nav lemts, tad nav.

Atgriežoties centrā, dodamies pastaigā pa pārsteidzošo arhitekta Žana Nuvela projektēto Musee du quai Branly muzeja dārzu. Mūžzaļajā apkārtnē valda gluži vai budisma piepildīts miers un mēs pamazām aizmirstam vilšanās sajūtu. Taču, kāds nemiera velniņš tomēr dīda viedtālrunī apskatīties viagogo mājas lapu, ja nu tomēr… Ir! Divas biļetes uz Suzanne Lenglen kortu. Cik vien ātri varam, savadam nepieciešamo – dzimšanas datus, adresi, kredītkartes informāciju. Spiežam pogu Pirkt un…. paradās uzraksts, kas liecina, ka šīs biļetes jau tikko nopircis kāds cits laimīgais. Lieki teikt, ka vilšanās sajūta ir liela, jo iespēja bija jau pavisam tuvu.

Musee du quai Branly

Ievelkam elpu un mēģinām apslāpēt skumjo sajūtu. Parīzes aura ātri nāk palīgā – paskaties pa labi, pa kreisi un pilsēta ievelk savās skavās. Nolemjam rīkoties kā francūži, t.i., ignorēt neveiksmi un turpināt baudīt dzīvi. Un vienkārši ik pa laikam iemest aci biļešu pārdošanas vietnē. Nepārspīlējot, uz dažām sekundēm parādās biļetes uz Federera spēli Philippe Chatrier kortā. Un tikpat ātri pazūd. Atkal mazliet adrenalīna.

Nesteidzīga solī ejam pa George V avēniju, kad mans draugs iesaucas: “Ir biļetes uz Pirmo kortu!”. Ievelkam elpu, spiežam pogu Pirkt un… IR! Biļetes ir mūsu. Smejamies, ka varam uzaicināt kādu piebiedroties, jo vienīgā iespēja bija pirkt pieejamās 4 biļetes mums nepieciešamo 2 vietā. Lai arī samaksājām par četrām nemaz ne lētām biļetēm, eiforija teju gāž no kājām un domās sūtam pateicības vārdus Stīvam Džobsam par iPhone telefonu, caur kuru ielas vidū beidzot izdevās iegādāties tik kārotās biļetes.

Bet redziet, Parīze nebūs īsta Francija bez streika. Svētdienā. Taksists smaida par mūsu vēlmi nokļūt stadionā pēc iespējas ātrāk un saka, ka viss – ceļi, metro ir “Fermé!” jeb slēgts. Jūtam, ka Parīze mūs izaicina un nolemjam nepadoties. Noejot George V metro stacijā, pie informācijas lodziņa sniedzas teju 100m gara rinda un tablo rādās virkne slēgto metro līniju numuri. Ar partizānu cienīgu intuīciju nolemjam doties uz mazāk centrālu metro staciju un mēģināt braukt pa citiem maršrutiem, ar pārsēšanos. Un laime mums uzsmaida – no Saint Philippe du Roule pieturas izrādās bez nekadām problēmām kursē 9. līnijas metro, kas uzreiz aizved tieši līdz stadionam! Jau pēc 10 minūtēm izkāpjam Michel Ange Auteuil stacijā un līdz stadionam vēl raitā solī jānoiet apmēram 20 minūtes. Pie ieejas esošajā klientu apkalpošanas stendā izprintējam mūsu e-biļetes un dodamies iekšā. Šeit arī pārliecināmies, ka iespēja iekļūt ar “melnajā tirgū” pirktajām biļetēm būtu tuvu nullei – personas apliecību pie ieejas pārbauda vismaz trīs vietās, pārliecinoties ka uz izdrukātās biļetes sakrīt īpašnieka vārds, uzvārds.

Ieejot stadionā, pārņem neaprakstāmas emocijas. Ne miņas no koncertos pierastās burzmas – lai arī cilvēku patiešām daudz, viss noorganizēts perfekti un pārdomāti. Ik uz soļa iespējams pajautāt pareizo korta virzienu, iegādāties našķus un vienkārši baudīt kolosālo atmosfēru. Atmiņām par pasākumu iespējams iegādāties oficiālos Roland Garros turnīra suvenīrus – oriģinālās tenisa bumbiņas, ar kādām notiek turnīra spēles, somas, tenisa raketes, LACOSTE un Adidas apģērbu un aksesuāru līnijas, kas radītas speciāli prestižajam French Open.

Ja pirms turnīra apmeklējuma teniss man neizsauca pārlieku spilgtas emocijas, tad tagad esmu šajā spēlē neglābjami iemīlējusies. Ieņemot vietas Pirmajā kortā, grūti noticēt, ka beidzot esam šeit un viss notiek pa īstam, ne sapnī. Viss piedzīvotais jau aizmirsies un ar baudu noskatamies trīs spraigas spēles. Turklāt saprotam, ka ar vietām esam notrāpījuši desmitniekā – tieši pretī laukumam, pietiekami labā augstumā, lai ērti vērotu spēli. Tā kā viena spēle var turpināties vismaz divas stundas (īpaši vīriešiem), francūži nekautrējas spēļu laikā iestiprināties ar līdzpaņemtajām vai uz vietas pirktajām pildītajām bagetēm, paspilgtinot nesteidzīgo un dzīvespriecīgo spēļu baudīšanu.

1 diena, pirmais korts1 diena

Saprotam, ka āķis ir lūpā un par spīti tam, ka nākamajā dienā vakarpusē jābūt lidostā, izlemjam apskatīties vai nav pieejamas biļetes arī uz rītdienas mačiem. Un izradās, galvenajā kortā spēli aizvadīs neviens cits, kā septiņkārtējais (!) Roland Garros čempions Rafaels Nadals! Turklāt pārdošānā pēkšņi parādās biļetes! Atkal domās sūtam sveicienus Džobsam un mēģinam atkal pirkt internetā caur telefonu. Nekā! Izrādās, viens pircējs dienā var iegādāties ne vairāk par 4 biļetēm… Kožam pirkstos, jo mana karte savukārt palikusi viesnīcā. Un tad izdomājam risinājumu – kā būtu, ja draugs mēģinātu veikt pirkumu ar citas bankas kredītkarti, norādot arī savu alternatīvo e-pastu. Respektīvi, ar pirmo pirkumu tad faktiski sakristu tikai vārds, uzvārds un dzimšanas datums. Mēģinam un pirkums tiek apstiprināts! Priecājamies kā bērni! Rīt skatīsim vaigā māla seguma karali Rafu!

Rītu sāku ar skrējienu septiņos no rīta cauri Tirelī dārzam. Kāda bauda vērot vēl pavisam rīta agrumā vientulīgo parku un Luvru bez tradicionālajiem cilvēku pūļiem! Sastopu tikai dažus tādus pašus sportotājus kā es un baudu mirkli. Austiņās skan Great Gatsby skaņu celiņš un no sejas nenozūd smaids. Pēc brokastīm nesteidzīgi pastaigājamies pa Parīzes bulvāriem un īsi pirms 11iem dodamies uz Roland Garros stadionu. Lai arī ir darbadiena, rindas pie ieejam nav daudz mazākas kā svētdienā, taču laimīgā kārtā tās virzās uz priekšu pieklājīgā ātrumā. Laikapstākļi ir perfekti un spilgti zilajās debesīs spīd spoža saule. Vairāku stundu garumā vērojot spēles, var iegūt ne sliktāku iedegumu kā pludmalē, tāpēc vēlams laicīgi padomāt par galvassegu un saules aizsargkrēmu.

Skats, kas paveras ieejot Philippe Chatrier ir efektīgs un ar savu grandiozumu pat mazliet izsit no līdzsvara. Vērojam sieviešu spēli un jāsaka, ka adrenalīna te netrūkst. Ķīniete Na Li, kas izsēta ar sesto numuru, ir šīs spēles favorīte, bet spāniete Medina Garigesa nemaz nedomā ļaut pretiniecei izcīnīt vieglu uzvaru. Spēle turpinās pusotru stundu un mazliet sākam uztraukties vai paspēsim noskatīties Nadala spēli līdz beigām, jo noteiktā laikā jāizbrauc uz lidostu. Taču veiksme ir ar mums un šajā dienā viss saliekas perfekti – lieliskie laikapstākļi, spēļu garums un pat salīdzinoši nelielie sastrēgumi Parīzes ielās nekaitē.

Ierodas karalis

Rafa ir karalis. Par to var lieliski pārliecināties, viņam uznākot uz laukuma – pūlis vienbalsīgi gavilē un aplaudē. Seta laikā uzmundrinot spēlētāju, klātesošie skandē “Rafa” neskaitāmas reizes. Viņa pretinieks, vācietis Daniels Brends parāda sevi no vislabākās puses – mačs rit saspringi vienlīdzīgi. Arī rezultāts (4-6 7-6 6-4 6-3) parāda, ka Nadalam, lai gūtu uzvaru bija jāpasvīst – šoreiz vairāk nekā divu stundu garumā.

Rafa

Braucot ar taksi uz lidostu, pārņem gandarījuma sajūta. Tieši šādi, spontāni notikumi, ceļojumu padara neizmirstamu un tik piesātinātu, radot iespaidu, ka esam šeit bijuši nevis dažas dienas, bet vismaz nedēļu. Jau esot mājās Latvijā, vēlu vakarā ieslēdzam Eurosport kanālu, kurā rāda šīsdienas Roland Garros mačus. Dzīve ir brīnumu pilna, vai tad nē? Burtiski pirms pāris stundām paši vēl klātienē atradāmies neatkārtojamajā Parīzē un baudījām šo spilgto sporta piedzīvojumu.

No putna lidojuma

Daži interesanti fakti par Roland Garros turnīru:

  • 2004. gadā tika uzstādīts turnīra spēles rekords, mačam ilgstot 6 stundas un 33 minūtes.
  • Trofeja, ko iegūst vīriešu kārtas turnīra uzvarētājs, sver 10 kg. Taču spēlētājs mājās dodas ar tās kopiju, jo oriģināls tiek izstādīts muzejā, kur interesenti to var aplūkot līdz nākamajam turnīram.
  • 2012. gadā turnīra 15 dienās, Roland Garros kortus kopumā apmeklēja 430 093 skatītāji.
  • Ātrākās serves rekords 2012. gada turnīrā pieder kanādietim Milošam Raoničam –  237 km/h.
  • Trīs nedēļu laikā, kamēr ilgst turnīrs, tiek izmantotas aptuveni 60 000 tenisa bumbiņas.

Roland Garros mājas lapa: www.rolandgarros.com

Comments 0

  1. Lielisks raksts! Lasīju un jutu, kā adrenalīns un laime ieplūst asinīs, tāpēc varu iedomāties, cik tā ir svētlaimīga sajūta – skatīties tenisu dzīvajā. 🙂

    1. Post
      Author

      Daini, paldies! Precīzi – nokļūstot tur uz vietas, bija grūti noticēt, ka beidzot tiešām tur esam 🙂 Un tas bija tā vērts! P.s. Tagad briest ideja, ka nākamgad visu laicīgi saplānosim un dosimies uz Roland Garros vēlreiz – uz ilgāku laiku 🙂

  2. Jā, tieši spontānās idejas rada piedzīvojumu. Šo lasot, atcerējos kā baudīju Australian Open Melburnā – visa pilsēta dzīvoja tenisā.

    1. Post
      Author

      Jā, spontanitāte ļauj baudīt dzīvi pilniem malkiem! Cik interesanti par Austrāliju – noteikti būtu piedzīvojums salīdzināt atmosfēru šajos abos tenisa grand notikumos.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *