Laime kafijas tasītes lielumā

Laimīgie

Laimīgie lasa grāmatas un dzer kafiju – grāmatas nosaukums, kurš tik ļoti raksturo manu dzīves uztveri? Šo es nedrīkstu laist garām un nelaidu arī. Nepagāja ne diennakts, kad šo stāstu biju jau negausīgi izdzērusi. Vienubrīd tas man garšoja pēc krēmīgas cafe au lait, tik nesteidzīgi baudāmas, ka pārējā pasaule var pagaidīt. Citubrīd tas ieblieza pa smadzenēm kā nešpetns espresso. Brīžiem pietuvojās robežai, kad šķiet, ka literārajam dzērienam piebērts mazliet par daudz cukura. Bet jau nākamajā brīdī aizveda mani līdz ideāli pagatavota kapučino baudas virsotnei. Pēc izlasīšanas es jutos tieši tik uzmundrināta, pacilāta, ar mazliet paātrinātu sirdsdarbību pakrūtē, ka ja vien būtu iespēja, pasūtītu rakstniecei vienu tikpat labu turpinājumu.

Kapēc arī jūs vēlētos nogaršot Laimīgos? Varu jūs iekārdināt ar to, ka šis ir franču romāns. Atklāts, precīzs un, protams, ar neiztrūkstošu smalkjūtības devu. Rakstniece Agnese Martēna – Ligāna paņem ar spēju rakstīt trāpīgi realistiski – dialogiem, kuros kā jau sarunvalodā, neiztrūkst slengs, pārlieku neizplūdušiem ainavu aprakstiem (lai gan lielākā daļa notiek skarbi skaistajos Īrijas laukos un te būtu ko izvērsties), neidilizētiem personāžiem. Attainojot smagu posmu sievietes dzīvē, Ligānai izdodas lasītāju ne tikai neievest depresijā, bet piešķirt pat drosmīgu rotaļīguma devu – kaut vai galvenās varones labākā drauga, geja Fēliksa personā.

Iespējams, ka jūsu degungalu jau kņudina aromātiskas kafijas smarža, tāpēc ielūkojieties stāsta ieskatā: Diāna piedzīvo briesmīgu traģēdiju, autoavārijā zaudējot vīru un mazo meitiņu. Lai arī pagājis gads, sieviete sevi joprojām tur ieslēgtu ciešanu čaulā, praktiski neizejot no dzīvokļa un ik brīdi uzjundijot sāpīgās atmiņas par mīļajiem. Diāna mazgā matus ar meitas zemeņu šampūnu, iesmaržojas ar vīra smaržām un ierušinās dīvānā ar viņa džemperi mugurā. Spītīgi pretojoties laika dziedējošajām spējām, viņa iegrimst aizvien dziļāk savā sāpju pasaulē un nesaskata jēgu normālai dzīvei. Labākais draugs Fēlikss mēģina sievieti uzmundrināt, regulāri ierodoties ciemos ar saviem piedzīvojumu stāstiem padusē. Ne visai veiksmīgi pārņēmis Diānas dibinātās literārās kafejnīcas Laimīgie lasa grāmatas un dzer kafiju vadību, viņš vēlas viņā atgriezt vēlmi dzīvot. Visu maina diena, kad Diāna pieņem lēmumu pārvākties no sāpīgi atmiņu pilnās Parīzes uz kādu nomaļu miestu Īrijā, lai noslēptos no visiem un spētu rast atbildes uz neskaitāmajiem Kāpēc?, kas riņķo viņas prātā. Īrijas skarbo dabu un laikapstākļus pārspēj tikai jaunā kaimiņa Edvarda raksturs, kas noved Diānu līdz tam, ka viņu pārņem salti niknuma drebuļi ikreiz vīrieti uzlūkojot. Viņas vienīgais glābiņš ir vēl dziļāka vientulība, kafija, arprātīgs daudzums cigarešu un kakla ķēdītē iekārtais laulību gredzens.

Neapdedziniet mēli! Šī kafija ir karsta un to patiešām gribas sildoties dzert ātrāk. Lai arī sākumā lasot pārņem sajūta, ka stāstu varētu sabojāt banāli sižeta pavērsieni, Ligānai tomēr izdevies sajaukt labu proporciju, lai nebūt ne pārlieku garais stāsts atstātu spēcīgu pēcgaršu, kura beigās punktu gribas nomainīt pret daudzpunkti, jo nekas jau īsti nebeidzas. Un tas arī ir vislabākais, jo Laimīgo noslēgumam nemaz nepiestāvētu glābēja un emocionāli atjaunotās sievietes kaslīgie skūpsti lietū. Nē, viss beidzas, vai precīzāk, gaida turpinājumu tur, kur visstiprāk smaržo pēc aromātiskā un enerģizējošā dzēriena – kafejnīcā Laimīgie lasa grāmatas un dzer kafiju.

Izdevējs Apgāds Jumava, no franču valodas tulkojusi Ilze Fogele.

 

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *