Mammu, kāpēc…

…. gan trusi nedrīkst saukt par dievu? Vai jēzusberniņš nav kļūda, jo Marijai taču viņu neplānoja?

Tik brīnišķīgi naivus jautājumus var uzdot tikai bērns, kuram pasaule vēl nav uzbūvējusi apkārt aizspriedumu robežas. Kad viss šķiet vienkāršs, atklājumu pilns un nemainīgs. Autorei Sārai Vinmanei grāmatā Kad dievs bija trusis ir izdevies paskatīties uz pasauli ar bērna acīm. Bet tā, lai to lasīt būtu saistoši tieši mums, pieaugušajiem.

Stāsts par Elliju un viņas visnotaļ saticīgo (bet kā jau visiem – ar saviem skeletiem skapī) ģimeni izved mūs cauri vairākām dekādēm. Sākot no Ellijas pirmajām atmiņām par sevi, līdz pat jaunas sievietes vecumam, kad viņa ir it kā pieaugusi, taču garā joprojām jūtas kā tā mazā meitenīte, kurai katru mīļu dienu gribas atklāt kaut ko jaunu (un tāpēc ir tik grūti noturēties vienā darbā). Patiesībā autore spējusi radīt patiešām fantastiskus ģimenes locekļus, par kuriem Elliju gribas teju vai apskaust – nu kaut vai par mazliet ekscentrisko, bet ļoti mūsdienīgo tanti Nensiju, kas vienmēr iebrāžas kā viesulis no kārtējās filmas uzņemšanas un saceļ gaisā laba garastāvokļa vētru. Vai brāli Džo, kurš, lai arī bieži ir sevis meklējumos, jebkurā brīdī ir gatavs aizstavēt, uzmundrināt un aprunaties ar savu mazo māšeli. Un pagaidiet, vēl taču ir kolosāli kolorītais Artūrs, kurš precīzi zina kad un kā nomirs (tācu nevienam neatklāj sīkākas detaļas) un nekad nešķiras no sava stilīgā aksesuāra spieķa. Protams, arī no runājoša truša sauktu par dievu mēs noteikti neatteiktos.

Šī ir gramata, kurā svarīgs ir ne tik daudz kāds centrālais stāsts, bet katrs tēls, kas iesoļo Ellijas dzīvē. Tie nepaliek tur uz visiem laikiem, gluži tāpat kā reālajā dzīvē – cilvēkus piemeklē slimības, tie izrādās savādāki, nekā domājām, notiek satiksmes negadījumi. Sirds šķiroties sāp līdz ar Elliju. Un vai es būtu iedomājusies, ka man paliks skumji tajā dienā, kad nomira Džons Lenons (kaut arī es pati tad vēl nebiju dzimusi)? Un tik ļoti pārdzīvoši 11. septembra traģēdiju (kaut arī toreiz tas likās kaut kas tāls zilajā ekrānā)? Caur reāliem notikumiem, stāsts par Elliju aizved izdomātā dzīvē. Taču līdz ar to, gribas to uztver mazliet personīgāk par vienkārši interesantu daiļliteratūras darbu.

Izlasi šo grāmatu, ja vēlies sevī pamodināt to mazliet aizsnaudušos bērnu, kam pasaule joprojām šķiet kā liels brīnums.

Izdevējs: Apgāds Zvaigzne ABC

Comments 0

  1. Pingback: Stāsts par laikiem, kad dievs bija trusis « Dgpyfrom's Blog

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *