Kad manās rokās nonāca Neprātīgi iemīlējies, paskatoties uz saulaino vāka noformējumu, uzreiz kļuva skaidrs, ka ņemšu grāmatu līdz ceļojumā uz Taizemi. Lasīt par “+35 grādiem ēnā” tiešām ir vislabāk tādā klimatiskajā joslā, kur tajā brīdī saule ripo un silda uz nebēdu! Nokļuvusi galamērķi, liku galvā salmu cepuri, uz acīm saulesbrilles un izstiepos atpūtas krēslā blakus okeānam – vai var būt vēl labāki apstākļi ieniršanai šajā stāstā?!
Kriss Harisons lasītāju iesēdina mazajā Fiat un cauri autobiogrāfiskās grāmatas lapaspusēm aizved mācību ceļojumā no sērijas: Kā neprātīgi iemīlēties, vilties, ilgoties un atgriezties Itālijā. Sižeta centrā ir viņa, itālieties Danielas… un pašas Itālijas mīlasstāsts. Jo iemīlēties Danielā, tas Krisam nozīmēja pārvākšanos no Dublinas uz dzīvi nelielajā Dienviditālijas pilsētiņā Andrano. Un, saprotiet, Itālija, tā ir kā vēl viena sieviete. Atver durvis, iemīlina sevī un tad, kad viņš ir gatavs ielikt tās rokās savu sirdi, parāda savu īsto seju – sakot ar kultūras peripētijām, ceļu satiksmes vājprātu, līdz ģimenisko attiecību nejēdzībām un birokrātiskajiem šķēršļiem.
“Itālijā vārds “valdība” sader ar vārdu “korupcija” tāpat kā vasara ar saldējumu.”
Patiesībā Kriss tiek iemest savdabīgā izdzīvošanas skolā. Un tā arī bija tā rozīnīte, kas piesaista šajā stāstā. Tā nav plika jūsmošana par skaisto dabu un gardo ēdienu, te ir reālās dzīves problēmas – gaidītas un negaidītas, kas var novest cilvēku līdz baltajām pelītēm. Protams, ka humors ir tieši tas, kas palīdz adaptēties jebkuros apstākļos un Kriss to arī izmanto uz nebēdu.
“Mana mīļākā grāmata itāļu valodā ir telefongrāmata. Es varu pētīt slejas un prātot, ko vārds atklāj par vārda īpašnieku. Vai Elvio Mezzogulfo – Elvis Puspūce cieš no bezmiega? Vai Cruciffisso San Filippo – Krucifikss Svētais Filips ir reliģiozs? Vai sinjora Massimo Peleso – mistera Ļoti Matainā mati atkāpjas ar cieņu?…”
No naida līdz mīlestībai viens solis – pārfrāzēsim šo teicienu un piemērosim Krisa un Itālijas attiecībām. Jo tieši tas notiek, kad viņš izlemj – basta, Itālija, es dodos mājās. Tieši tur viņu piemeklē apskaidrība, ka par spīti visam, šī valsts ir iekritusi viņa sirdī dziļāk, nekā viņš pats to ir apzinājies.
Autors piedzīvotos notikumus apraksta tik dzīvi, ka šķiet, es dzirdu itaļu daudzbalsīgo čaloņu pie milzīga galda vienpadsmitos vakarā. Un jūtu ēdienu smaržas, vīna reibinošo aromātu tveicē. Un saldējuma ēšana divos naktī! Jā, un arī es dusmās uzsprāgstu, kad kārtējo reizi nākas doties haosam līdzīgajā satiksmē līdz ar viņu. Vai skaidrot policistam, ka tieši viņš, nevis šoferis ir pārpratis jaunos ceļu satiksmes noteikumus, kurus tāpat neviens neievēro. Vai vērties skumjajās un pelēkajās Milānas debesīs un ilgoties pēc vasaras Dienviditālijā.
Apmesties uz dzīvi jaunā valstī nav tas pats, kas doties ceļojumā. Rozā brilles drīz vien nokrīt un realitāte mēdz sist skarbi. Bet sirds jātur atvērta un tad pat visniķīgākā vieta galu galā parādīs savu maigo pusi. Un ko var zināt, visnotaļ iespējams, atbraucot uz mājām, sapratīsi, ka īstās mājas tagad ir pavisam citur. Tur, kur palikusi sirds.
Izdevniecība BaibaBooks, no angļu valodas tulkojusi Ilze Burnovska.