Nesalaužamie austrumu ziedi

Šanhajas meitenes

Dažreiz smalkākie ziedi ir tie izturīgākie. Vējš tos loca, bet tie pamanās pieplakt zemei, sasmērēties, lai pēc vētras atkal paceltos pretī saules gaismai. Sagaidot lietu, kas tos nomazgā agrākajā krāšņumā.

Divas ķīniešu māsas, Meja un Perla aug Šanhajā lolotas, aprūpētas un, varbūt, par daudz izlutinātas. Lai arī Perlai šķiet, ka vecāki ir netaisnīgi un vairāk mīl jaunāko māsu Meju, aizvainojums aizplēn, līdzko abas vakarā izzogas no mājām, lai dotos piedzīvojumos. Viņas ir Skaistās meitenes, modeles ķīniešu kalendāriem un mākslinieka Z.G. iecienītākās mūzas. Pilsētas dzīve pulsē nerimstošā ritmā, zemākie sabiedrības slāņi pieplok zemei, bet bagātie lutina sevi aristokrātiskās izklaidēs.

Abām māsām vakaros patīk izrauties no mājām tieši tāpēc, ka par spīti modernajām vēsmām ārpusē, iekšēji vecāku stingrā uzraudzībā joprojām valda seno ķīniešu tradīciju atbalsis. Līdz kādu dienu abu meiteņu šķietamās brīvības ilūzija sabrūk – tēvs visu zaudē azartspēlēs un vienīgā iespēja izkulties sveikā, ir apsolīt meitas par līgavām kāda ietekmīga tirgotāja dēliem. Bezrūpības vietā māsas nonāk neapskaužamas izvēles priekšā – piekrist darījumam vai nokļūt uz ielas šausminošā nabadzībā. Lai cik rietumnieciski izglītotas un modernas māsas justos, viņām nākas pakļauties stingrajām austrumu tradīcijām.

Lisas Sī romānam Šanhajas meitenes piemīt īpaša noskaņa. Tas nav no tiem darbiem, kas liek aizrauties elpai, līdzpārdzīvojot varoņu likteņiem. Tik krasās kulturas atšķirības drīzāk liek šo darbu izraut cauri vienā elpas vilcienā tieši interesantā pasniegšanas veida dēļ. Autore it kā nemanot, taču pareizajās vietās lasītāju aizrauj ar dažādiem ķīniešu tradīciju skaidrojumiem, lietu nosaukumiem orģinālvalodā, simboliem… Pavisam nemanot, darbs piesaista aizvien tuvāk kā tāds smalks zīda audums, kuru negribas nolikt malā. Tas liek aizdomāties par kara grožos iespiestajiem likteņiem, kuri lai izglābtos no šausmām, spiesti bēgt uz svešu zemi – šajā gadījumā Ameriku, kur tos neviens negaida un uztver zemāk par suni.

Kā grāmatas pēcvārdā atklāj autore, Šanhajas meitenes ir daļēji vēsturisks romāns.  Lisa Sī sapludinājusi kopā īstus un izdomātus personāžus, kuru dzīves peripētijas norisinas uz reālu vēsturisku notikumu fona. Autore iedvesmojusies no daudzu gadu garumā uzklausītiem dzīvesstāstiem un, lai savāktu materiālu, iemācījusies vienu no lielākajiem tikumiem – pacietību. Jo tikai ar ilgstošu pacietību iespējams iegūt uzticību, kas liek cilvēkiem noņemt maskas un atklāt patiesās sajūtas par savu smago imigrantu likteni.

Varu teju par simts procentiem apgalvot – izlasot šo grāmatu, uz neskaitāmajām Chinatown dažādās pasaules metropolēs jūs turpmāk skatīsieties citām acīm. Aizverot Šanhajas meiteņu pēdējo lapaspusi, pārņem smeldzīga apziņa. Ķīniešu komūnu ciešā kopība nav tikai izmisīga vēlme sveša zemē saglabāt savu dzimtenes kultūru, tas ir izdzīvošanas un pašcieņas jautājums. Jo atšķirības starp rietumu un austrumu pasaules pusēm dažreiz uzceļ tik augstu mūri, ka tam pāri kaut ko saskatīt ir grūti. Šajās ķīniešu pilsētiņās mīt neskaitāmas Mejas un Perlas, kas par spīti visiem likteņa pāridarījumiem, saglabā divas mīlestības. Ai kuo ir mīlestība, ko cilvēks  jūt pret savu zemi un līdzcilvēkiem. Bet Ai jen ir mīlestība, kāda tiek lolota pret savu mīļoto. Un tās abas nevar atņemt neviens.

Izdevējs: Zvaigzne ABC, tulkojusi Maija Opse

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *