Šīs grāmatas izlasīšanas pēcemocijas varētu raksturot kā sajūtu, it kā jums tikko pāri būtu pārvēlusies sniega bumba. Pārbagāta ar finanšu informāciju, aplipusi ar dolāru naudaszīmēm, bet iekšpusē slēpjot iespaidīgu amerikāņu sapņa piepildījuma stāstu. Iespējams, šī ir viena no grāmatām, kas kardināli mainīs jūsu dzīvi, liekot pašiem ķerties klāt savas sniegas bumbas velšanai.
“Es savu sniega bumbu sāku velt ļoti agri, un, ja es būtu sācis desmit gadus vēlāk, tagad tā izskatītos pavisam citādi. Tapēc studentiem es iesaku – sāciet laikus. Tam nav jābūt ļoti agri, tomēr labāk sākt agrāk nekā velāk. Un jāatceras, ka viena lieta, kas patiešām bremzē attīstību, ir kredītkartes.”
Vorens Bafets. Biznesmenis ļoti pieklājīgā vecumā (83 gadi!), kurš joprojām nenogurstoši stūrē holdingkompānijas Berkshire Hathaway kuģi. Fenomenālā veidā pamanoties izvairīties no lielākiem un mazākiem aisbergiem, izceļoties ar apskaužamu intuīciju un vairāk nekā lielisku atmiņu. Peldot skaitļu okeāna, viņš nekad nenovelk kapteiņa cepuri un pilnīgi nesatricināmi viņa borta maltīte dienā sastāv no hamburgeriem un labi cepta steika, klāt izdzerot vismaz sešas kolas pudeles.
Līdz spītīgumam konservatīvs – visu mūžu dzīvojot Omahā, vairāk nekā pirms pusgadsimta pirktā mājā, nepievēršot uzmanību statusa apliecinošām lietām, par savu vienīgo vājību uzskata bridža spēli, kurai velta teju visu brīvo laiku. Netic datoriem, tehnoloģiju uzņēmumiem un kredītkartēm. Jau kopš bērnu dienām izturas pret naudu ar lielu cieņas apliecinājumu. Spējis sasniegt pasaulē bagātākā cilvēka statusu paša spēkiem, bez dinastijas mantojuma palīdzības – gudri investējot dolāru pēc dolāra.
“Pie vakariņu galda Bils Geitss seniors reiz visiem uzdeva jautājumu: kas pēc viņu domām, bija ļavis sasniegt pašreizējo stāvokli? Es atbildēju: “Koncentrēšanās”.
Koncentrēšanās. Cik bieži par šo vārdu aizdomājamies ikdienā? Jo tieši koncentrēšanās, kā atzīst V.Bafets, ir bijusi veiksmes atslēga, kas ļāvusi sasniegt pasaules finanšu virsotni. Un tas nav nācies viegli. Jau agrā jaunībā bez kurnēšanas celdamies līdz ar rītausmu un jebkuros laikapstākļos uz divriteņa izvadājot avīzes, Bafets sev bija uzstādījis mērķi – no mazumiņa sākt būvēt ko pamatīgu, paliekošu, varenu. Nopelnītais ļāva koncentrēties nākamajam mērķim – investīcijām. Vai zaļknābja rakšanās skaitļu tabulu nebeidzamajomos virknējumos vecās Moody’s rokasgrāmatās, lai iegūtu informāciju, kuru neviens cits nav iedomājies izpētīt, neliecina par mērķttiecīgu koncentrēšanos? Gluži kā putekļsūcējs, viņš savā galvā uzsūc skaitļus, sakritības, biznesa ciklu likumsakarības un summē tās, novedot līdz loģiskam vienādojumam un izdarot svarīgus secinājumus.
Bafets vienmēr nospraudis savu kompotences loku – nejautājiet viņam neko par literatūru, mākslu, ceļojumiem. Taču ieminieties tikai par biznesu un saņemsiet vienu kompetentākajiem viedokļiem pasaulē. Viņš ir sekojis savai sirdsbalsij – skaitļiem un tie noveduši viņu Olimpā. Taču tikpat labi viņš varēja just aicinājumu citā jomā un pasaule būtu ieguvusi izcilu mākslinieku, arhitektu vai ārstu. Jo Bafets savas prasmes slīpē līdz perfekcijai, līdzās pastāvošās intereses, kas būtu svarīgas citam, noliekot malā. No tā ir cietusi viņa ģimene, draugi, partneri – Bafets nemaz nekautrējas citiem atzīt, ka ārpus biznesa un bridža, pārējais viņu nesaista vairāk kā vakardienas Wall Street Journal eksemplārs.
Reputācija. “To būvē visu mūžu, bet pazaudēt iespējams piecās minūtēs.” Tieši reputācija viņam vienmēr bijusi svarīgāka par visu. Nauda ir līdzeklis, bet reputācija – nenopērkama vērtība. Neviens krīzes brīžos zaudētais miljards (!) nav skumdinājis Omahas orākulu tā, kā reputācijas iedragājums.
Šis 790 lapaspušu biezais ķieģelis ir kā apliecinājums paša Vorena Bafeta izvirzītajai hipotēzei – ja laimējas “olnīcu loterijā”, cilvēks piedzimst īstajā laikā un vietā, piemēram, 30to gadu Amerikā nevis dziļos Indijas laukos un tadejādi iespēja kļūt par bagātāko cilvēku pasaulē pieaug matemātiskā proporcijā.
Lasot šo grāmatu, no Vorena Bafeta ir patiesa bauda mācīties naudas pelnīšanas principus. Ievērojot godīgumu, fanātisku apsēstību (Vorens teiktu – mīlestību) pret savu darbu, izmantojot tikai reāli piederošus līdzekļus, nevis kredītus, katram ir iespēja velt savu sniega bumbu aizvien lielāku. Bet ko tad? Kad jums pieder miljardi, bet nepiemīt zvaigžņu slimība un jūs visu naudu bezjēdzīgi nenotriecat simts īpašumos un jahtās? Tad jūs pasakat paldies “olnīcu loterejai” un atdodat naudu tiem, kam nav laimējies. Bafets ir viens no dāsnākajiem filantropiem pasaulē, pārliecinoši lielāko daļu sava kapitāla novirzot labdarībai – Geitsu fondam. Kāpēc? Šķiet neviens cits uz jautājumu par dzīves jēgu nespētu atbildēt trāpīgāk kā pats Bafets:
“Kad jūs būsiet manā vecumā, tad panākumus vērtēsiet pēc tā, cik daudzi no tiem , kurus vēlaties redzēt jūs mīlam, jūs patiešām mīl.
Es pazīstu cilvēkus, kuriem ir daudz naudas un kuriem par godu tiek rīkoti banketi. Viņu vārdā tiek nosauktas slimnīcas, bet patiesībā neviens visā pasaulē viņus nemīl. Ja jūs nodzīvosiet līdz manam vecumam un nebūs neviena, kurš par jums ir labās domās, tad neatkarīgi no tā, cik naudas būs jūsu bankas kontā, jūsu dzīvei nebūs nekādas vērtības.
Tas, vai jūs kāds mīl, ir vislabākā dzīves mēraukla. Diemžēl mīlestību nav iespējams nopirkt. Jūs varat nopirkt seksu. Jūs varat nopirkt banketus. Jūs varat nopirkt salvinošus aprakstus. Bet iegūt mīlestību var tikai tas, kurš ir mīlams. Bagātos tas kaitina – gribētos, kaut varētu vienkārši izrakstīt čeku: dodiet mīlestību par vienu miljonu dolāru. Taču tā tas nedarbojas. Jo vairāk jūs mīlēsiet citus, jo vairāk citi mīlēs jūs.”
Elisa Šrēdere: Sniega bumba. Vorens Bafets un dzīves bizness, izdevniecība Zvaigzne ABC. Tulkojusi Dina Kārkliņa.