Optimistes dienasgrāmata

IMG_0320

Dodoties tālākā ceļojumā, manā somā līdz tiek liktas divas grāmatas – nopietna lasāmviela laika īsināšanai garajā lidojumā un kāds vieglāks daiļliteratūras darbs mirkļiem, kad gribas pilnībā izvēdināt galvu. Šoreiz otrā lasāmviela bija Dženiferas Bārklejas Sapņu sala – patiess stāsts par to, kā autore pamazām nonāk līdz lēmumam pārcelties uz dzīvi kādā no Grieķijas idilliskajām saliņām. Ui, cik bīstami šo grāmatu lasīt fonā šalcot okeāna viļņiem un saules stariem glāstot ķermeni + 32 grādu karstumā! Galvā sāk šaudīties domas no sērijas “kā būtu, ja..”. Kā būtu pārvākties no pilsētas uz ciematiņu ar pasakainām ainavām, katru rītu celties nesteidzīgā mierā un datora taustiņus klabināt sienāžu sisināšanas pavadībā? Un pusdienlaikā doties nopeldēties, lai pēc tam iestiprinātos ar tikko ceptu maizi, kārdinošām olīvām un svaigu fetas sieru. Vakarpusē vietējā krodziņā dzert vīnu un regulāri nodoties trakām dejām.

Iekārdināju? Ar mani notika tas pats, jo atzīšos, nepavisam neesmu ziemas mīļotāja. Dzīves malkošana par visiem simts man asociējas tieši ar saules pielietām dienām, kad pa durvīm var iziet tieši tajā pašā apģērbā, kas uzvilkts mugura no rīta. Peldes, sauļošanās, siltas smiltis zem pēdām, glāze labi atdzesēta vīna vērojot saulrietu – es balsoju par vasaru! Tad nu Sapņu sala mani ievilka savos tīklos pilnīgi un galīgi. Lasot, labsajūtas smaids nenozuda no sejas. Lai arī Dženifera Bārkleja nepiedāvā elpu aizraujošu stāstu ar milzīgiem kāpumiem un kritumiem, mani tieši šis dienasgrāmatas formāts uzrunāja visvairāk. Jo te viss notiek kā reālajā dzīvē  – par kāpšanu uz viena un tā paša grābekļa (vīriešu izvēlē), par citu mentalitāti (grieķiem) un salūzušiem kondicionieriem tveicigās naktīs (burtiskā nozīmē!). Bet arī par harmoniju, kad sajūti dabu pilnbriedā un baudi to lieliem malkiem.

Iesaku ieskatīties grāmatas autores blogā, kuram dots visnotaļ jancīgs nosaukums An Octopus in my Ouzo, lai uzzinātu par viņas turpmākajiem piedzīvojumiem – nu jau Austrālijā. Vispār Dženifera Bārkleja atstāj tāda cilvēka iespaidu, kas uz visu spēj paskatīties no pozitīvā skatpunkta. Un šķiet, savā kompānijā viņai garlaicīgi nav nekad. Kā jau visiem trako sapņu piepildītājiem!

Izdevējs: BaibaBooks

Comments 0

  1. Šādi romāni vienmēr iedvesmo, bet es par tādām avantūrām tikai varu pasapņot, jo zinu, ka nekad mūžā kaut ko tādu neuzdrošinātos realizēt. + Ja dotos tādā avantūrā, tad izvēlētos kādu Ziemeļvalsti – gluži kā filmā “Into The Wild”.
    Un sakārdināji ar to ievadu – tagad domas tik ap svaigi ceptu maizi un fetas sieru vien riņķo.

    1. Post
      Author

      Daini, nekad nesaki nekad 😉 Uhh, es jau iedāmājos Tevi bezrūpībā rakstot jaunāko romānu kādā idilliskā Grieķijas ciematiņā ;)))

      1. Cerams jau, ka uz vecumu būs vairāk drosmes un bezrūpības, jo nebūtu jau slikti vecumdienās vai pusmūža vecumā uz kādu mierpilnu vietu pārcelties dzīvot, lai nodotos romānu rakstīšanai. 🙂
        Par “Into The Wild” – kad pirmoreiz skatījos, tad neticēju, ka tas stāsts patiešām tā beidzās, jo biju iztēlojies, ka būs kaut kas nedaudz laimīgāks. Bet bez tādām beigām filma diez vai liktu tik daudz domāt.

    2. Post
      Author

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *