6

Par īstu sviestu!

Domājot par sviestu, uz mēlēs sajūtu vecmāmiņas gatavoto ievārījuma maizi. Kārtīga baltmaizes rika, labi daudz sviesta un virsū zemeņu ievārijums. Vai šīs atmiņas ieguvušas tik patīkamu gastronomisku noskaņu, tikai tāpēc, ka našķu bija maz? Kāpēc šodienas acīm skatoties, ievārījuma maize toreiz likās kā delikatese? Pēc pārdomām nonācu pie īstā iemesla – sviestu vismaz uz divām desmitgadēm domās biju nepelnīti ierindojusi neveselīgo lietu plauktā. Jā, tas sākās tad, kad manā galvā sāka rēķināties kaloriju biedējošās tabulas. Bet tad es izkāpu no tīņa vecuma, iemācījos gatavot un ēdiens ieguva jaunu nozīmi. Iedomāsimies tikko no ceptuves nākušu kraukšķīgu balmaizi, kuru pārlaužot, mazliet vēl kūpšajam mīkstumam uzliekam īsta sviesta piciņu. Vai vārītu kartupeļu bļodu, kurā pietiek ar pavisam nelielu gabaliņu sviesta un škipsniņu sāls, lai tas kļūtu par dievu ēdienu! Un nacionālais gardums – kaņepju sviests. Mēs, latvieši, vai nu to mīlam, vai riebumā noskurinamies. Bet atliek to pagaršot un iespējams, tas kļūs par patiesu gastronomisku atklājumu! Kaņepju sviests un šķēle pēc vecajām tradīcijām abrā raudzētas un maizes krāsnī ceptas rupjmaizes – lūk, tas ir īsts gardums!

Runā, ka pirmo sviesta „partiju” pavisam nejauši radījis kāds nomadu klejotājs. Viņš uzkāris zirgam mugurā aitadas maisu, kurā bijis ieliets piens, un pēc dienu ilgas jāšanas, maisam pamatīgi sakratoties, atklājis šo parocīgo pārvērtību, ko vēlāk pratušas pielietot daudzas paaudzes, – proti, ka, ilgstoši kuļot pienu, tā tauki izgulsnējas pārsteidzošā vielā. Senākā sviesta darināšanas tehnoloģija, kas tiek izmantota vēl šodien, ir visai līdzīga: senajā Sīrijā zemnieki ņēma kazas ādu, sasēja tās stūrus augšup, ielēja tajā pienu un tad to sparīgi šūpoja un kratīja, līdz ieguva vielu, ko šodien pazīstam ar sviesta nosaukumu.

fullsizerender-2

Šodien sviesta karaļvalsts valdnieks ir Rietumfrancijas Échiré ciematā darinātais krēmīgais sviests, kura cena ir sākot no 4 eiro. Sviestā izmantotais piens nāk no 66 fermām 50 km apgabalā – gotiņas bauda vienu klimatu un zāli. Pasaules vadošie šefpavāri vienā balsī apgalvo – Échiré sviestam līdzvērtīgu nav un garšas atšķirība ir sagaršojama ikvienam.

Par spīti diētu trendiem, sviesta uzvaras gājiens kļūst aizvien pārliecinošāks. Viss slēpjas treknumā! Vismaz 82 % un vairāk, lai to sauktu par īstu sviestu. Tas sniedz ilgstošu sāta sajūtu un jaunākā tendence ir to likt uz maizes gluži kā siera šķēlīti, pārberot ar jūras sāli un timiānu. Baudot kopā ar šampanieti! Bet tikpat labi – pagatavojot šampanieša sviesta mērci, kas ir ideāla sabiedrotā zivju ēdieniem. Bon apettit!

Comments 6

  1. Hmm…es teiktu, ka sviests savu aktualitāti vismaz LV virtuvē tā nekad nav zaudējis. Cita lieta, ka ekonomisko apstākļu vadīti cilvēki metās aizvietotājproduktu skavās + arī industriāli ražotā sviesta kvalitāte ir kritusies (lai varētu konkurēt ar lētākajiem izstrādājumiem). Bet neapšaubāmi piekrītu – labs sviests var aizstāt sieru un šķiņķi. 😀 Par Échiré sviestu gan nebiju dzirdējis – tāds ir dabūjams arī Rīgā? Google gan skatos, ka laikam arī lielie zīmoli to ražo, tad jau jābūt.

    1. Post
      Author

      Jā, piekrītu tam, ko raksti. Tieši tā – sviesta kvalitāte ir kritusies, tikai salīdzinoši nesen cilvēki beidzot pievērsuši uzmanību margarīna “brīnišķīgajam” sastāvam. Tagad beidzot ir atrodams labs sviests gan eko produkcijas klāstā, gan delikatešu veikalos. Par Èrchiré sviestu – es noteikti padalīšos, ja izdosies to atrast Rīgā. Jāiemet aci M’archers un Gastranome bodēs 😉

  2. Man īsta sviesta trends ir jau gadiem ilgi 😀 Ja atrod gardu rupjmaizi, tad maizes šķēle ar sviestu ir viss, kas vajadzīgs. Bauda!

    1. Post
      Author
  3. Post
    Author

    Kad būsi Rīgā, noteikti iesaku nopirkt franču bageti M’archers delikatešu veikaliņā (Strēlnieku ielā 1A). Tur ir garšīgākā, labākā bagete, ko vispār var dabūt ārpus Francijas 😉

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *