Parīzes virtuve Rīgas centrā

Vakarinas francu gaume

Francijas virtuve – pamatīga, kārdinoša, piesātināta. Gluži kā sinonīms vārdam bauda, kas liek saausīties smaržas un garšas kārpiņām. Bet, cik brīžiem sarežģīta tā šķiet! Izaicinājums īstenām pilsētniecēm, kas priekšroku dod nevis stundām ilgam tusiņam pie plīts, bet viegli un ātri pagatavojamai maltītei. Tik atšķirīga no itāļu virtuves, kurā dominē vieglums un vienkāršība – ja mājās ir baziliks, mocarellas siers un tomāti, tad desmit minūtēs pusdienu galdā var celt vismaz trīs ēdienus. Kur nu! Šķiet, franču virtuvei iepriekšējs tirgus vai delikatešu veikala apmeklējums ir teju obligāts, un visbiežāk ēdiena recepte pieprasa rūpīgu un labi pārdomātu sagatavošanos.

Kad manās rokās nonāca Reičelas Kū pavārgrāmata Mazā Parīzes virtuve, sapratu, ka te nu tā ir – mana Francijas virtuves iedvesma. Ka, pateicoties tieši šai pavārgrāmatai, es beidzot pieņemšu izaicinājumu un izmēģināšu kādu no kārdinošajām receptēm ar tādiem nosaukumiem kā Asperges à la parisienne, Souffle au fromage vai Bouillabaisse.  Reičelu Kū gribas pozitīvi dēvēt par gastronomijas avantūristi. Vienā dienā izlēmusi, ka vēlas apgūt franču virtuvi no pašiem pamatiem, viņa pamet Londonu un ierodas savā sapņu pilsētā Parīzē, lai mācītos prestižajā kulinārijas skolā Le Cordon Bleu. Pēc tās absolvēšanas Reičela paliek Parīzē, strādā pavārgrāmatu veikaliņā un tējas salonā, kur gatavo brīnišķīgus desertus. Mazā Parīzes virtuve tapusi, lai lauztu stereotipu par franču virtuvi kā neiespējamo misiju gatavot gribētājiem. Reičela uz savas mēles pārbaudījusi franču klasiku un piedāvā pašas atvasinātas receptes, kas krietni atvieglo un paātrina maltītes gatavošanas procesu. Mazāk stresa, vairāk joie.

Vaks MPV

Bonne idée!
Pētot grāmatas brīnišķīgi noformētos padomus, prātā nobriest doma uzaicināt draugus uz pašu gatavotām klasiskām Francijas stila vakariņām, galdā ceļot vairākus ēdienus ar rūpīgi piemeklētiem, atbilstošiem dzērieniem. Seko zvans draudzenei, kuru aicinu kļūt par kulinārijas cīņu biedri. Līgu ideja aizrauj un jau pēc pāris dienām sēžam saules apspīdētā terasē un, malkojot vēsu baltvīnu, šķirstām Mazo Parīzes virtuvi. Nolemjam, ka maltītei siltā vakarā piestāvēs franču siera izlase/plate, vieglas uzkodas, apetīti rosinoši salāti, viens pamatēdiens un kārdinošs deserts, turklāt visu ēdienu pagatavošanai nevajadzētu aizņemt vairāk par divām, trim stundām.

Lūk, kāda finālā izskatījās Francijas stila vakariņu ēdienkarte:

Uzkodas
Lentilles du Puy avec un fromage de chevre, betteraves et une vinigrette d’aneth (Pijas lēcu salāti ar kazas sieru, bietēm un diļļu mērci)
Tartines sucrées et salées (Saldās un pikantās sviestmaizes)
Sélection de fromages avec une confiture de tomates cerises et vanille (Sieru izlase ar ķirštomātiņu un vaniļas ievārījumu)

Pamatēdiens
Poule au citron et lavande (Vista ar citronu un lavandu)

Deserts
Tartelette aux framboises et amandes (Aveņu un mandeļu kūka)

Ar Līgu vienojamies, ka veiksim nelielus sagatavošanās darbus – katrai tiek sastādīts savs iepirkumu saraksts un ieskicēta atbildība par lolojamo ēdienu. Līga uzreiz pieņem izaicinājumu gatavot ēdienus no saldā gala – ķirštomātiņu un vaniļas ievārījumu, kas tiks pasniegts pie sieriem, kā arī aveņu un mandeļu kūku. Savukārt es uzņemos sieru izlases veidošanu, vistas marinādes un vistas sagatavošanu, kā arī salātu sastāvdaļu iepirkšanu. Uzrunājam draugus un ar ne mazu satraukumu pakrūtē gaidām nedēļas nogali, lai ļautos šim kulinārajam piedzīvojumam.

Franču kulinārijas vakariņās piedalījās:
Anda Jansone – bloga autore, sapņo apgūt Francijas virtuves pamatus un franču valodu.
Kristaps Kārkliņš –  mans dzīvesbiedrs, aizrautīgs ceļotājs, dizaina mīļotājs un vīna pasaules izlūks, piemeklēja vakariņām atbilstošus dzērienus.
Līga Andžāne – laba draudzene, kas ne mirkli nevilcinoties pieņēma piedāvājumu kopīgi izmēģināt spēkus franču kulinārijā. Bauda dzīvi un nereti aizraujas ar superveselīgu ēdienu gatavošanu.
Santa Kristiāna Zāmuele – ikdienā glancēta žurnāla galvenā redaktore, šampanieša pārzinātāja un mīļotāja, kas novērtē labu maltīti un labprāt pavada laiku ar draugiem.
Elīna Dobele – neizsmeļams pozitīvisma avots, sava handmade apavu zīmola vadītāja. Kautrīgi atzīst, ka pati gatavo reti.
Mārcis Šakauskis – radošs prāts, Elīnas dzīvesbiedrs, cilvēks ar labu humora devu.

Mettre la main à la pâte!*
“Līga, nav vīģu!!!” skan mans izmisīgais zvans. Tik tiešām, visi veikali gluži kā sazvērējušies pret mums un svaigo vīģu piedāvājumā nav nekur. Mums ir precīzi 3 stundas līdz viesu ierašanās brīdim, bet trūkst šīs svarīgās sastāvdaļas, kas nepieciešama saldi pikantajām sviestmaizēm. Tomēr gardēžu dievs ir mūsu pusē – Stockmann izdodas nomedīt pēdējo svaigo vīģu kārbiņu un mēs atviegloti nopūšamies.

Uzkodu pagatavošanas process aizņem apmēram stundu. Kamēr katlā vārās lēcas salātiem, sagriežam sieru un bietes, sadrupinām valriekstus un pagatavojam aromātisku diļļu mērci, kā arī cepeškrāsni apbrūninām maizes šķēlītes. Uz maizītēm liekam sagrieztas vīģes, kazas siera gabaliņus un valriekstus, pēc viesu atnākšanas tās žigli iešaujot krāsnī uz apmēram piecām minūtēm.

Maizītes

Pēc Reičelas Kū ieteikuma kopā ar ķirštomātiņu un vaniļas ievārījumu (kuru Līga jau savlaicīgi pagatavojusi no rīta), servējam ar īsteniem franču sieru flagmaņiem – Morbier, Roquefort un Comte. Kas par smaržu!

Sieru izlase

Kad lēcas pieņēmušas pietiekami, bet ne pārspīlēti mīkstu konsistenci, tās atdzesējam un izkārtojam uz tām vārītu biešu šķēlītes un kazas sieru, apslakot ar aromātisko diļļu mērci, kas piešķir salātiem patīkamu raksturu. Mērcei receptē ieteikto divu ēdamkarošu baltvīna etiķa vietā pilnīgi pietiktu ar vienu. Savukārt dilles var droši likt vairāk par minēto pusbuntīti. Kā pavārgrāmatā atzīmē Reičela, tradicionāli Francijā lēcas pēc novārīšanas vēl apcep ar smalki sakapātiem sīpoliem un bekonu, taču tas padara ēdienu daudz smagāku un treknāku. Tāpēc vieglais variants lieliski der kā apetīti rosinoša, viegla uzkoda.

Uzkodas

Tikmēr ledusskapī jau stundu vistas gabaliņi ievelkas lavandas un medus marinādē. Šo ēdienu izvēlējāmies tieši interesantās piedevas – lavandas dēļ. Smaržīgais zieds asociējas ar kosmētiku un parfimēriju, tāpēc jo neierastāk šķiet to pievienot ēdienam. Kaltētas lavandas ziedlapiņas no Latvijas ražotāja Lillas Lavender atradu veikalā Abra, savukārt lavandas medus vietā izmantoju parasto šķidro medu. Ņemam vērā pavārgrāmatas autores ieteikumu un ar lavandu rīkojamies uzmanīgi – labāk pielikt mazāk, nekā par daudz, riskējot, ka ēdiens garšos pēc ziepēm. Un, kā māja smaržo pēc lavandas, kad gaļa cepeškrāsnī sāk apbrūnināties! Visticamāk franči mūs nesaprastu, bet abas ar Līgu gaļu neēdam, tāpēc pagatavot šo ēdienu tā, lai draugiem tas ietu pie sirds, ir vēl jo lielāks izaicinājums. Reičela Kū iesaka pasniegt lavandas cāli ar vārītiem jaunajiem kartupeļiem vai viegliem salātiem. Mēs to servējām kopā ar zaļajiem salātiem.

Vista medus un lavandas marinade

Kamēr vista cepas, sagatavojam aveņu – mandeļu kūkas pildījumu. Kārdinošais franču deserts ir īsta kaloriju bumba, jo satur daudz cukura un sviesta, bet šoreiz gribas tieši tādu! Likās, ka lielākais izaicinājums būs mīklas izrullēšana, jo parasti tā līp pie galda un mīklas ruļļa. Taču Līga izdomā kādu triku, mīklu uzreiz izrullējot tieši uz cepampapīra un pēc tam ērti un vienkārši ieceļot kūkas formā. Atliek tikai virs mandeļu masas izkārtot no rīta salasītās avenes un trīsdesmit minūtes pirms iecerētā deserta pasniegšanas laika to ievietot krāsnī.

Avenu mandelu kuka

Vakariņu galvenais dzēriens bija šampanieša nama Bollinger dzira. Šis elegantais darinājums ir lieliska izvēle jebkurā sabiedrībā. Ne velti paši Bollinger pārstāvji saka, ka “Radīt labu vīnu ir tas pats, kas gatavot izcilu ēdienu – tikai strādājot ar viskvalitatīvākajām izejvielām, iespējams sasniegt virsotni.”

Mangez bien, riez souvent, aimez beaucoup*
Kā tas viss garšoja? Metot kautrību pie malas, varu teikt – lieliski! Gardus franču virtuves ēdienus tiešām iespējams pagatavot gan salīdzinoši ātri, gan vienkārši. Mazā Parīzes virtuve ir lielisks atradums jebkuram, jo, lai realizētu receptes, bez vajadzīgajām ēdienu sastāvdaļām, pietiek ar nelielu virtuves zonu (nekādu supersarežģītu virtuves iekārtu vai tehnikas), mērtrauku un labu garastāvokli.

Bollinger

Realizējot ideju par franču vakariņām, vēlreiz pārliecinos, ka šādi draugu vakari jārīko vēl biežāk. Pat nevajag īpašu iemeslu – tikai mazliet laika, lai sagatavotos un vēlmi satikties, lai nodotos stundām ilgām sarunām, baudot labu maltīti. Mums, latviešiem, reizēm ir tik vērtīgi aizņemties no francūžiem nesteidzīgo baudīšanas mākslu, kad jebkura satikšanās var pārtapt par nelieliem svētkiem dvēselei. Kad istabu piepilda garda ēdienu smarža, draugi smaida, saka labus vārdus un sirdī ielīksmo teju sataustāma prieka atmosfēra. To gribas saukt par dzīves baudīšanu!

*lieciet roku mīklā! – franču sakāmvārds par gatavošanu
* labi ēd, bieži smejies, mīli daudz

Comments 0

    1. Post
      Author
  1. Paldies par iedvesmojošo rakstu! Esmu saintriģēta, un iegādāšos šo grāmatu, lai izmēģinātu receptes un uzrīkotu kādu jauku vakaru ar franču virtuves ēdieniem! 🙂

    1. Post
      Author

      Prieks, ka iedvesmoju! Kā jau pati pārliecinājos, receptes ir vieglas un gatavošana nesagādā galvassāpes. Un, rezultāts ir fantastisks! Lai Tev izdodas īsti bezrūpīgs, gardiem ēdieniem un draugu sarunām piesātināts franču kulinārijas vakars 🙂

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *