Pozitīvā veselīguma deva

Topi Vesels

Es daudz kritizēju gan sevi, gan apkārtējo pasauli, visur saskatīju nepilnības un tiecos pēc perfekcijas. Maniem sasniegumiem bija jārunā pašiem par sevi, un manai pasaulei bija jābūt ideālai un nevainojamai. …un tad sākās mana dzīve ar reimatoīdo artrītu.

Paskarbs ievads, vai ne? Bet tā nu ir dzīves realitāte – iepazīstieties ar Anci Šternbergu, meiteni, kas caur slimību mainīja gan savu emocionālo, gan fizisko labsajūtu. 14 gadu vecumā uzstādītā diagnoze lika viņai skaļā balsī raudāt slimnīcas gaitenī – aiz bezcerības, kas slēpās ārstu vārdos. Reimatoīdais artrīts medicīniskos terminos tiek skaidrots kā “progresējoša, invalidizējoša, neskaidras izcelsmes autoīmuna slimība, kuras gaitā iekaist, sāp un deformējas locītavas (…). Šī saslimšana var radīt daļēju vai pilnīgu darbspēju zudumu un invaliditāti”.

Visupirms jau Ance savā grāmatā Topi vesels apraksta to, kāda bija pirms šīm dzīves piespēlētajām pārmaiņām, atklāti kārtu pa kārtai nolobot sava rakstura šķautnes kā sīpolu. Rūdīta perfekcioniste, kas pieradusi kontrolēt absolūti visu un nevienā mirklī nebūdama gatava nolaist latiņu zemāk. Kas, protams, nāk roku rokā ar strīdiem, saspīlētām attiecībām ar līdzcilvēkiem, stresu, sevis šaustīšanu. Pārspīlēts perfekcionisms – šķiet, viena no mūsu gadsimta lielākajām cilvēku ego saslimšanām. Tieši tā, Ance nebūt nenoliedz, ka, iespējams, tieši emocionālās pasaules uzkarsētība noveda pie fiziskās organisma pārdegšanas. Mēs saēdam sevi garīgi no iekšpuses un ir tikai laika jautājums, kad fiziskais ķermenis pateiks stop! Kad Ances gadījumā stopkrāns bija norauts, nāca apjausma – vai tiešām tas ir viss? Vai līdz šim aktīvajai meitenei turpmākais mūžs būs jāpavada sāpēs un invalīdu ratiņos – vismaz tieši tik skarbu nākotni solīja ārsti.

Tad nu meitēns savu enerģiju pagrieza atpakaļgaitā, samazināja vilciena ātrumu un izvēlējās tās sliedes, kas ved iekšējās harmonijas virzienā, lielu uzsvaru liekot tieši uz emocionālās pasaules pārkārtošanu. Izvēloties netradicionālās medicīnas palīdzību, Ance sāka pastiprināti interesēties gan par dažādiem terapijas veidiem, gan veselīgas ēšanas pamatprincipiem.

“Veselība ir kopainā, līdzsvarā un vienotībā. Tieši tāpēc, nemainot dzīvesveidu, bet tikai lietojot medikamentus, zāļu novārījumus, skrienot ik rītu vai ēdot tikai lapas katru dienu, cilvēks nevar ilgtermiņā kļūt vesels. Veselībai ir jātop par dzīvesveidu, kas ir vienots veselums- kustība, veselīgs, pozitīvs prāts, skaidras domas, tīrs, svaigs uzturs, zāļu tējas, pulverīši un tinktūras vienkopus. Tikai kopā saliktas, šīs lietas veido līdzvaru, harmoniju un visu kāroto un tik ļoti gribēto veselību.”

Grāmatā Ance apraksta fizisko aktivitāšu nozīmi, dažādus terapijas veidus, tostarp, Ķīnas tradicionālo medicīnu, homeopātiju, ajūrveidu, Baha ziedu terapiju, iridoloģiju un citas (atzīšos, par dažu esamību man nebija ne jausmas), kā arī vienu no svarīgākajiem vesela cilvēka ikdienas pamatelementiem – uzturu. Šobrīd Ance studē Londonā, Naturopātijas medicīnas koledžā, apgūstot naturopātiju ar uztura terapijas specializāciju un galvenais, ir atveseļojusies no biedējošās slimības. Regulāri ieskatos arī viņas radītajā blogā Topi vesels , kur kārdinošas un veselīgas ēdienu receptes pavada lieliskas fotogrāfijas, kas tā vien raksturo teicienu “ēst ar acīm”.  Ikreiz kad ieskatos blogā, pēc tam top kaut kas garšīgs un patīkami apzināties, ka šis ēdiens ir vērtīgām uzturvielām bagāts un ir gluži kā vērtīga degviela organismam.

Kāpēc grāmatu ar aizturētu elpu izlasīju vienā vakarā? Tāpēc, ka Ance neborē iekšā lasītājam, ka “viss ko tu tagad dari, pa lielam ir slikti un es tevi tulīt izmācīšu”. Nē, atzīstot savas kļūdas, Ance izklāsta iedvesmojošu stāstu un arī pilnīgi veselam cilvēkam šī grāmata kalpo kā vērtīgs ceļvedis un špikeris labsajūtas pilnai ikdienai. Turklāt, ļoti svarīgi, Topi vesels nepropogandē, ka smagas saslimšanas gadījumā var izārstēties tikai ar dabiskiem līdzekļiem, tā vienkārši korekti norāda – pat ja ārsti sola visļaunāko, nepadodies un pacel galvu virs ūdens, apkārt ir gana daudz pie kā pieturēties un kas zina, tā soli pa solim, sekojot medicīnas kuģa sakultajām ūdens putām, ir daudz palīgu, kas nogādās tevi līdz krastam.

Iedvesmojoša grāmata, kas jāizlasa katram, kas jūtas un grib būt vesels. Un īpaši tiem, kas slimo ar perfekcionisma “slimību”!

Izdevniecība: White Book

Comments 0

    1. Post
      Author
  1. Ance viennozīmīgi ir malacis! Tā kā latviešu Jess Ainscough; vismaz man tā gribas domāt, jo video ir ļoti līdzīgā manierē izveidoti. Sākot sekot viņas aktivitātēm, uzreiz sajūsmā priecājos par to, ka beidzot tas, par ko viņa pastāv, ienāk arī Latvijā! Savukārt, tā borēšana asociējas uzreiz ar slaveno grāmatu ”pH brīnums”! 😀 Senos laikos tas bija uz mani iedarbīgi, bet patiesībā tiem, kam gribas dikti kaut ko ieborēt, neļaujot cilvēkiem izdzīvot un saprotot pašiem savas kļūdast, acīmredzot, vēl priekšā skola jāiziet pieņemšanas lauciņā! Tas pēc personiskās pieredzes… (ouch) 🙂

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *