Vai jums tā ir bijis, ka pēc īpaši laba baudījuma, par to kādu brīdi negribas runāt? Tad, lūk, man tā bija ar rakstnieces Gabrielas Zevinas darbu Grāmatnieks, kurš atrada dzīvi. To izlasījusi, ar pilnīgu emociju gammu aizvēru pēdejo lapaspusi un ļāvu domām nosēsties. Un, jo vairāk laika paiet kopš izlasīšanas, jo vairāk emociju tā uzkurina.
Kāpēc Grāmatnieks mani tā iespaidoja? Pirmkārt, jau vāka vizuālais noformējums. Nav tradicionālās bildes, bet gan tikai teksts, kas ierasti atrodams uz grāmatas pēdējā vāka – stāsta apkopojums. Viltīgi ievelk jau no pirmā acu uzmetiena, neatstājot iespēju nolikt grāmatu malā.
Otrkārt, ar brīnišķīgu veselīga sarkasma devu apveltītais galvenais varonis Eidžeijs Fikrijs. Grāmatveikala īpašnieks (tātad, tāds pats vārdu gardēdis kā es), kurš pēc sievas nāves nevis dzīvo, bet slīd pa ikdienu. Kaut gan, pat šajā zemākajā periodā, viņš nezaudē savu burvību – kaut vai dialogs ar policistu, kur viņš traģiskos notikumus salīdzina ar grāmatas sižetu. Un veids, kā vinš pieklājīgi atšuj grāmatu aģenti, filigrāni izskaidrojot kāpēc viņam pēc būtības riebjas jebkāda virziena literatūra (protams, izņemot to, kas atrodas viņa grāmatveikalā). Steidzoties notikumiem pa priekšu, grāmatu aģentei gan lemts vēlāk ieņemt svarīgu lomu viņa dzīvē.
Interesantie notikumi sāk risināties līdz ar brīdi, kad Eidžeja grāmatveikalā tiek atstāts bērns. Turklāt pievienotajā vestulē, tieši viņam tiek lūgts par mazuli parupēties. Netastāj sajūta, ka šī ir grāmata gramatā. Šķiet, galvenais varonis ir nevis izdomāts, bet mistiskā veidā reāla personība, kas nojauš, ka viņa dzīvei ir… lasītājs, kas seko visam līdzi. Eidžejs garlaikoties neļauj!
Katra jaunā nodaļa tiek iesākta ar Eidžeja rakstītu atsauksmi par kādu lasītājam mazāk vai vairāk zināmu grāmatu. Vēlāk nojaušams, ka šie apraksti domāti viņa meitai, lai labāk izprastu. Jā, īsti ko? Literatūras pasauli, kura ievelk sevī tā, ka tai tiek ziedotas miega stundas? Pasaule, kura nepazīst garlaicību? Kurā var “paēst” no savirknētu vārdu baudas? Tā vien šķiet, ka Eidžeja piezīmes ir vēl viens pierādījums, ka grāmata, lai kādas emocijas tā izraisītu, izpilda vienu no svarīgākajām funkcijām – liek domāt.
Grāmatnieks, kurš atrada dzīvi ir noteikti no tiem darbiem, kuri gaidīs savu pārlasīšanas kārtu. Jūtu, ka esmu to negausīgi un ātri apēdusi un šis stāsts vēl slēpj sevī daudzus atklājumus. No labestīgiem smiekliem līdz mazliet plosošām skumjām, Grāmatniekam izdevās iekļūt zem manas čaulas. Īstajā brīdī un laikā.
Izdevējs: BaibaBooks