Sievietes sajūta

Katarīnas Hāgenas grāmatas

Miega pētniece, kura nevar aizmigt, bērnības mājās atgriezusies mantiniece, sieviete, no kuras rokām šķiļas dzirkstis, māte, kurai pazudis dēls un vēl daudzi sieviešu likteņi, kas savijas kopā vienā kamolā. Rakstniece Katarīna Hāgena savos darbos uzbur smalku skatījumu uz trauslo pasauli, atklādama to līdz dziļākajām sieviešķības saknēm.

Ābolu sēkliņu garša nudien sasaucas ar ābola būtību – tā, tāpat kā ābols, ir gan salda, gan sulīgi skāba. Serdē slēpjas gan pilnīgas sēkliņas, gan kāds iemaldījies tārps. Šis ābols ir pašā pilnbriedā un to gribas baudīt neapstājoties, kamēr plaukstā iegulst vairs tikai serde. Grāmata, kas lasāma lauku mājā vai ziedu pļavā, izgaršojot vasaru gan tās lapaspusēs, gan realitāte. Kad Īrisa no vecmāmiņas manto māju, kurā pavadīta bērnība, viņa dodas savdabīgā atmiņu ceļojumā. Atverot jaunas durvis, noslaukot zirnekļu tīklus no grāmatu plauktiem, pārcilājot atslegas, jaunā sieviete no atmiņu dzīlēm izceļ dažādu paaudžu sieviešu likteņus. Vecmāmiņas Bertas, kura visu dzīvi glabājusi kādu noslēpumu, taču mūža nogalē sākusi pamazām aizmirst – sākumā sīkumus, tad aizvien pamanāmākas lietas, līdz vairs neatpazīst ne sevi, ne savus tuvos. Tantes Ingas, kurai piedzimstot, mājā iespēris zibens un “dāvājis” viņai visnotaļ neparastu spēju – caur rokām uzšķilt dzirksteles. Ekscentriskās māsīcas Rozmarijas neparastos izgājienus un traģisko nāvi 16 gadu vecumā. Bet tam paralēli – satikšanās ar bērnības dragu Maksi. Autore turklāt līdz kaulam spēcīgi apraksta veco māju, liekot sajust tās auru, ieelpot tās smaržu, slāni pa slānim nokasot no tās gadus un atklajot noslēpumus, ko glabā tās sienas. Brīnišķīgi, ironiski un spēcīgi dialogi atklāj, ka par spīti visam – šīs dzimtas sievietēm piemīt noslēpumains, mazliet raganisks spēks. Un šī atziņa pamazām atnāk līdz Īrisai un palīdz izlemt – paturēt māju vai nē.

Otrs rakstnieces Katarīnas Hāgenas darbs Zivju gārņa sauciens sākumā ielasās lēni, personāžus iepazīt ir daudz grūtāk, jo viss norisinās Elenas prātā – kādā bezmiega naktī. Visu interesantu dara fakts, ka viņas profesija ir … miega pētniece. Tātad, neviens labāk par pašu Elenu nezina labākas zāles pret bezmiegu. Taču šī nakts ir īpaša – klausīdamies tās skaņās, viņa iepeld atmiņu dzīlēs un gluži kā grāmatu lasa savu dzīvi. Par savu pirmo mīlestību, negaidīto grūtniecību, senu draugu, kas dzīvi pavada klusēdams, notikumiem, kas joprojām palikuši neatbildēti. Un paralēli risinās vēl viens stāsts – no citas sievietes, Martes skatpunkta. Viņas dēls aizgājis no majām un māti neliek mieru neatbildētais jautājums, kas pamudinājis viņu uz šo soli. Viņa uzskata, ka vainīga ir Elena un mēģina pietuvoties sievietei, lai beidzot iegūtu sen kāroto atbildi. Lai arī grāmatas stāstījums nerisinās lineārā laikā, abu sieviešu likteņi savijas kopā aizvien ciešāk un patiesība beigas nāk ar kriminālromāna cienīgu atrisinājumu. Šī ir grāmata – pārsteigums, kad tiekot līdz apmēram pusei, no vienmērīga plūduma ierauj virpulī, kas no lasīšanas ļauj atrauties tikai ar grūtībām.

Izdevējs – izdevniecība Jumava.

Comments 0

  1. Ļoti patika Ābolu sēkliņu garša un tās nostaļģija, nemaz nezināju, ka izdota vēl kāda grāmata, būs kādreiz jāiečeko. 🙂

    1. Post
      Author

      Jā, iesaku izlasīt arī Zivju gārņa saucienu, tā izdota pavisam nesen. Sākumā nelasās tik raiti, bet kā jau rakstīju atsauksmē – ap vidu jau paliek tā, ka grūti atrauties 😉 Gan savādāka noskaņa kā Ābolu sēkliņu garšā, gan atkal no otras puses – dažas paralēles ar pirmo grāmatu var savilkt.

  2. “Zivju gārņa sauciens” patiesībā piesaistīja vairāk, nekā pirmā grāmata, kad lasīju, iespējams tieši sarežģītās un mazliet mistiskās tēmas dēļ, kura tika skarta. Bezmiegs, personības analīze un mazliet grūti saprotams stāstījums laikam bija mana perfekcijas recepte.

  3. Izlasīju, pareizāk, izbaudīju, katru grāmatas “Zivju gārņa sauciens” lappusi, un žēl, ka tā beidzās. Te ir viss ” mans” – daudz putnu, bezmiegs, sapinušies likteņi, dzīves ievainotas sievietes…Tā drīzāk ir dienasgrāmata, nevis romāns.

  4. Pingback: baltais runcis Latvijas blogāres apskats #12 (18.08.-24.08). | baltais runcis

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *