Skatuves burvji vārdā Instrumenti

Instrumenti

“Jaunais albums tapa īsā laikā un tas, iespējams, nesa vislabākos augļus,” grupas otrā albuma prezentācijā atklāj Instrumenti solists Jānis Šipkēvics jeb Shipsi. Procrastination sola pārsteigumus – iespējams, ne tik radio draudzīgu skanējumu, taču viennozīmīgi – Instrumentu radošo meklējumu turpinājumu.

Gluži kā grāvējfilmu tīzeris, mini koncerts Palladium, kurā tika atskaņotas pāris dziesmas no jaunā albuma Procrastination, aizrāva Instrumentu radošajā pasaulē. Kā jau tas iepriekš piedzīvots grupas koncertā Arēnā Rīga, lielākā intriga pirms skatuves starmešu ieslēgšanas – ar ko Instrumenti pārsteigs šoreiz?

Kamēr vēl skatuve grimst tumsā, Jānis un Reinis smaidoši sasveicinās ar draugiem un pieņem apsveikumus no radošās industrijas pārstāvjiem. Puišu sejās manāmi neslēpts lepnumus, tāds kā bērnišķīgs prieks un pavisam mazliet – kripatiņa uztraukuma. Gaisā jūtama vibrējoša gaidu atmosfēra, jo skaidrs – ja Instrumenti kaut ko dara, tad par visiem 100%. Viss būs pārdomāts līdz vissīkākajai detaļai, noslīpēts, nebaidīšos teikt, līdz perfekcijai.

Mirklis sakāpināta klusuma un uz skatuves tumsā parādās izgaismoti roku pirksti. Tie spēlē iedomātas klavieres un rada hipnotizējošu sajūtu. Skatiens tiek piekalts tiem un pār zāli plūst skaista klaviermūzikas melodija. Kā vēlāk atklāj Jānis, gaismas/tumsas  improvizētājs ir neviens cits kā Vestards Šimkus, kas ir arī albuma tituldziesmas Procrastination līdzautors.

Beidzot ieslēdzas starmeši un skatienam atklājas skatuves noformējums. Kas, kā vienmēr, pārsteidz. Fonā milzīga mājas siena, kas šķietami te stāvējusi vienmēr un palikusi kā mēma lieciniece mājoklim, kuras sastāvdaļa reiz bijusi. Logs, kas ļauj mazliet ieskatīties tālumā un abās malās milzīgi spoguļi. Tie ierauj uz skatuves notiekošo nākamajā dimensijā un liekas, ka tajos redzams nevis atspulgs, bet visu darbību turpinājums.

Skatuve

Nekādu masku, tumša grima vai pārspīlētu tērpu. Šķiet, ar šo uzstāšanos Instrumenti vēlas pateikt: “Hei, tie esam mēs – patiesi, bez maskām. Ievainojami, bet atklāti.” Un… melnbalti. Jau fantastiskais pirmā singla klips Don’t Hold Onto Me (režisors Uģis Olte) iezīmēja Instrumentu pievēršanos “ēnas” pusei. Kurā vairs nav uzspīletu krāsu, pompa, bet gan  tiekšanās uz skaudru, efektīvu melnbaltu pasauli. Kurā tiek izgaismotas visas pilnības un nepilnības. Bet, kas tik ļoti aizķer…

Tieši Don’t Hold Onto Me laikā no griestiem nolaižas baloni. Protams, balti. Bet šī nav ballīte, neviens nelēkā lipīgu potenciālo hitu pavadība. Atmosfēru varētu raksturot kā mierīgi hipnotizējošu, ieintriģētu, mazliet nogaidošu. Pēc koncerta katram uz mēlēs secinājums – jāiet mājās un jānoklausās viss albums. Skaidri apjaušot, ka Instrumentiem atkal tas ir izdevies – ievilināt savā burvīgi radošajā pasaulē, kurā nav taisnu līniju un kur uz katra stūra gaida pārsteigums. Tikai šoreiz tas šķiet vēl precizāk tēmēts – tieši emociju slēptākajās vietās. Lai pamazām tas uzjundītu.

Melnbalta pasaule

Uzstāšanās noslēgumā Instrumenti visus aicina uz grupas koncertu Palladiumā 21. novembrī. Šeit, protams, gribas pasmaidīt. Viens koncerts, kā tad! Domājams, nebūs ilgi jāgaida līdz papildkoncertu izziņošanai.

Biļetes uz koncertu nopērkamas Biļešu Serviss kasēs un internetā www.bilesuserviss.lv

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *