Skumju spēle

Lea

Pēc Paskāla Mersjē smeldzīgā stāsta Lea izlasīšanas pārņem netverama sajūta. Tā pati, kad klasiskās mūzikas koncertā dzirdi izskanam brīnišķīgu melodiju, mūzikas skaņu, kas palien zem ādas dziļākajiem slāņiem un izplata tur mirklīgu svētlaimi. Atliek vienkārši tai ļauties, sajust kā tā iedarbojas, mētājot pa viļņiem, augšā un lejā, no dzirkstoša prieka līdz asām skumjām.

Mersjē raksta ik pārsteidzoši precīzi, spējot ar vārdiem skart tikpat dziļi kā mūzika. Par tēvu, kas uzrunā uz ielas svešinieku un lūdz uzklausīt viņa stāstu – par meitas Leas traģisko likteni. Par svešinieku, kas pats meklē ceļu pie sevis un ģimenes. Par meitu – trauslo dvēseli, izcilo vijolnieci, kuras pašas talants iekšēji ceļ un sadedzina pelnos. Par mūziku, kas spēj graut nocietinājumus un mūrus, bet tikpat labi veicināt to uzbūvi.

Lea ir kaut kas tāds, kas noberž sirdi līdz jēlumam. Lasot lapaspusi pēc lapaspuses, rēta sāpīgi pulsē un acīs sariešas asaras. Leas trauslā esība, kas līdzīgi enģelim, ik brīdi draud atrauties no reālās pasaules eksistences, caur izmisušā tēva stāstijumu ļauj izprast ģimenes lielāko traģēdiju un mazos laimes mirkļus, kas gluži kā gaismiņas iemirdzas biezā tumsā.

Un vijole. Instruments, kas kļūst par Leas modinātāju un ceļu uz iznīcību. Mersjē spēja likt sajust lasītājam ši instrumenta skanējumu, ir apbrīnojama. Un tas nav tikai stāsts par tās spēlēšanu, bet arī materiālās pasaules ietekmi. Dižu vijoļu darinātāju nospiedumi, kas liek galvenajam varonim riskēt ar visu, lai tikai izglābtu meitu – dāvājot viņai vienu no vērtīgākajiem eksemplāriem pasaulē.

Šis stāsts ir jālasa, jāizjūt un jāļauj tam nogulsnēties. Stāsts par egoismu, apsēstību un vienkārši mīlestību. Kā virtuozs vijoļspēlēs priekšnesums, Lea manī atstāja pēcvētras sajūtu. Tā izārdijās, aizskāra un atstāja nospiedumos. Šī mistiskā sajūta, kas vēl ilgi pēc grāmatas aizvēršanas, nelaiž vaļā no savām skavām. Bet mums katram ir vērts iebrist skumju jūrā, ko spēj sniegt literārs darbs, lai izkāptu krastā mazliet tīrāki. Un emocionāli bagātāki.

Izdevējs Zvaigzne ABC, paldies Silvijai Bricei par lielisko tulkojumu.

Comments 0

  1. Ak, tik skaisti esi par šo grāmatu uzrakstījusi! Precīzi pateikts, piekrītu it visam! Manī arī šī grāmata ir nupat atstājusi pēcvētras sajūtu… Ļauju tai vētrai vēl norimt.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *