Tikai gardēžiem!

Labu apetititi

Norijiet siekalas, izklājiet salveti un sagatavojiet galda piederumus – grāmata Labu apetīti! Ceļojums pa Franciju ar nazi, dakšiņu un korķviļķi ir servēta. Šī nav pavārgrāmata, receptes te neatradīsiet, bet savu gardēža gēnu gan apmierināsiet no visas sirds, turklāt papildināsiet zināšanas par franču virtuvi.

Kas tad grāmatā ir tik garšīgs, jautāsiet? Kāpēc tā izraisa nepārvaramu vēlmi tulīt pat nogriezt pāris gabaliņus krēmīga siera un atkorķēt vīna pudeli? Jo tā stāsta par galveno Francijas reliģiju – ēšanas kultūru. Baudu, kas tiek pielūgta un kopta rūpīgāk par jebkuru dārzu. Apmātību, kas nereti balansē uz pārspīlēšanas robežas, bet no otras puses – neatņemamu kultūras sastāvdaļu, tradīciju glabāšanu. Francūži lepojas ar to, ka pieder pie ilgdzīvotāju nācijas un pat lielākajiem skeptiķiem te vairs nav ko bilst – glāze vīna pie sātīgas maltītes ne tikai pagarina dzīvi, bet arī uzlabo skatu uz dzīvi.

Grāmatā apkopoti angļu žurnālista Pītera Meila novērojumi par Francijas kulinārijas tradīcijām, sākot no gadatirgiem, vīna svētkiem līdz pat trifeļu mesei. Viņš pats visu izbauda uz savas mēles, nogaršojot gan varžu kājiņas, gan gliemežus ķiploku mērcē. Man gan vairāk labpatiktos, ja grāmatas autors pierakstīto dēvētu par piezīmēm, ne pētījumiem. Kā viņš pats ar humoru bilst, cītīgie pieraksti uz salvešu malām par maltītē piedzīvoto visbiežāk pēc otrās vīna pudeles kļust nesalasāmi. Labu apetīti! manā uztverē tiešām vairāk ir gardēža dienasgrāmata, no kuras labas maltītes mīļotāji var pasmelties iedvesmu (un uzkurināt apetīti). Par tiem gliemežiem vispār Meils apraksta tik virtuozi, ka es vienu brīdi sāku rīt siekalas.

Caur labu devu humora, autors paironizē gan par garlaicīgo angļu virtuvi, gan francūžiem, laužot stereotipus, ka doma par varžu kājiņu ēšanu tipiskam britam izsauktu konvulsijas kakla apvidū. Pītera Meila vadmotīvs ir izbaudīt visu, kas gastronomijas ziņā francūžus dara laimīgus un viņš godpilni grāmatā šo uzdevumu izpilda. Viens no maniem lielākajiem atklājumiem bija informācija par to, kā francūži pat maratonu spējuši padarīt baudāmu – katru gadu Bordo rīkojot savdabīgu skrējienu Marathon du Médoc 42km garumā. Ar pārģērbšanos, vīna degustācijām vairāk nekā 30 punktos, to visu paveicot 30 grādu karstumā…

Francūži ir un paliek grands mangeurs jeb lieli ēdāji un ikreiz, apciemojot Franciju, labpatikā nopūšos. Prātā sajūtu kārdinošo svaigi cepto kruasānu smaržu un uz mēles galiņa jau sagaršoju aromātiska siera gabaliņu. Rakstīt garšīgi – to grāmatas autors labi prot un šajā darbā uzservējis mums labu devu Francijas garšas.

Izdevējs: Zvaigzne ABC, tulkojusi Karīna Tilberga

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *