Trilleris ārpus laika

Mirdzosas meitenes

Pat nevar iedomāties, cik reižu uz ielas (kā vismaz pašai šķita) manīju mazliet klibojošu vīrieti ar dīvainu spīdumu acīs. Pēc brīža viņs jau veiksmīgi iejuka pūlī, bet man joprojām uz rokām bija jūtama zosāda. Un viss dēļ vienas grāmatas – Lorīnas Bjūksas Mirdzošajām meitenēm.

Šis ir stāsts par sērijveida slepkavu Hārperu. Nežēlīgu, apmātu bezsirdi, kurš pie upuriem ierodas jau bērnība, lai iedotu kādu priekšmetu, bet pēc daudziem gadiem atgriežas vēlreiz – lai izdarītu savu netīro darbu. Visi upuri ir sievietes, jo slepkavu vajā uzmācīga doma, ka tieši šīm meitenēm piemīt īpašs, tika viņa acīm saskatāms mirdzums. Policija nespēj sasistīt kopā nežēlīgās slepkavības ar vienu cilvēku, jo tās notiek ar vairāku gadu desmitu starpību. Un kā gan viņi to varētu, ja noziedznieks …spēj ceļot laikā?!

Kērbijai brīnumainā kārtā izdodas izdzīvot uzbrukumā un kad policija nespēj noskaidrot uzbrucēja identitāti, viņa pati ķeras klāt izmeklēšanai. Ar žurnālista Dana palīdzību, Kērbijai izdodas aizrakties līdz neticamai kopsakarībai un pamazām loks sakļaujas. Taču viņa nenojauš, ka Hārpers tikpat nemanāmi tuvojas viņai, lai pabeigtu reiz iesākto.

Ņemiet talkā balderjāņu tējiņu un lasiet šo smalki psiholoģisko darbu, kas varētu būt viens no pēdējā laika spēcīgākajiem trilleriem. Gluži kā ar skalpeļa nazi, autore preparē lasītāja dziļākās bailes un skurbinoši nesaudzīgi seko slepkavas gaitām. Smalkiem pavediem caurauž stāstu, ka pat noticēšana faktam, ka iespējama ceļošana laikā, nemaz neliekas tik nepieļaujama. Atzīšos, šī tiešām bija viena no tām retajām grāmatām, kuru lasot man bija bail. Kuru ik pa brīdim bija jānoliek malā, lai paņemtu rokās citu lasāmvielu – prāta izvēdināšanai. Mirdzošo meiteņu autorei Lorīnai Bjūksai izdevies radīt perfektu ļaundara tēlu, kas iznirst no tumsas un cīnoties ar saviem dēmoniem, pārvar laika robežas, lai tikai apmierinātu savu apsēstību ar meitenēm, kam piemīt “īpašais mirdzums”. Ļauj lasītājam ieskatīties Hārpera prātā un uzzināt nākamo gājienu.

Lasot šo grāmatu, ik pa laikam aizdomājos, ka šis nu reiz ir stāsts, kurā līdz mielēm jūtama rakstinieka vara. Tā, kas ļauj ar tēliem spēlēties kā marionešu lellēm. Un bezkaislīgi tos aizsūtīt prom viņsaulē, neatstājot nekādu iespēju izglābties.

Skarbs, bet viennozīmīgi – biedējoši aizraujošs darbs!
Izdevējs: apgāds Jumava