Vienradzi meklējot

 

Vienradzis ir balts, zirgam līdzīgs mītisks radījums ar vienu spirālveida ragu pierē. Tas simbolizē tīrību un cēlumu. Tas ir fantāzijas auglis, taču senatnē daudzi ticēja tā eksistencei. Madridē atrodas bārs Vienradzis, kurā nav nevienas vienradža gleznas, skulptūras vai dekoratīva priekšmeta. Un bāra īpašnieks spītīgi nevienam neatklāj nosaukuma izcelsmi un iemeslu. Bet Vienradzis patiešām šajā bārā mīt, tikai to ieraudzīt spēj retais.

Rakstniecei Rakelai Martinezai izdevies savā pirmajā lielajā darbā Vienradža ēnās sapludināt divas pasaules – pagātni, kura cenšas panākt romāna galvenos varoņus un tagadni, kurā abi mazliet samulsuši sapinušies, mēģinot atrast savu vietu.

Pirmā pasaule – pagātne, ir imigrantes Klaudijas piedzīvotais dzimtenē Buenosairesā. Sevis meklējumi, nelaimīga iemīlēšanās, pašnāvības mēģinājums. Tāpat pagātnes pasaule ir dzejnieka Edgara piedzīvotais savā dzimtajā Meksikā, kur viņš bēg no augstākās sabiedrības liekulības, neizsapņotiem sapņiem un cilvēku gļēvulības.

Otrā pasaule, tagadne – ir Madride, kādā šķērsieliņā esošais bārs Vienradzis, kurā Klaudijas un Edgara ceļi krustojas. Šajā tagadnes pasaulē, lai arī šķietami izdevies aizbēgt no dzimtenes, viņiem seko pagātnes rēgi, nemitīgi uzjundīdami galvenajos varoņos bailes, nedrošību un nepārliecinātību par sevi.

Tikai lasot uzmanieties, jo brīžiem šīs divas pasaules bez brīdinājuma samainās vietās un pēc pāris rindiņām-  bums! Attopies lasot par to, kas  Klaudijas un Edgara dzīvēs risinājies pirms tam. Sākumā tas šķiet mulsinoši, jo rakstniece lasītājam brīžiem ļauj sapīties šajās abās pasaulēs, taču tas ir viens no stāsta magnētiem. Ieskatoties galveno varoņu pagātnē, var ieraudzīt veselu nāciju problēmas un izprast, kāpēc gan Klaudija, gan Edgars  savos raksturos ir tik noslēgti un vientuļi.

Šis stāsts ir jāizlasa vēl viena svarīga iemesla – autores burvīgās valodas deļ. Viņas izteiksmes veidu var salīdzināt ar okeānu. Tas, gluži kā okeāna vilnis, gāžas pāri ar mežonīgu spēku, apdullinot, bet atstājot fantastisku pēcsajūtu. Stāsts brīžiem lasās kā dzeja vai mantra, liekot pazaudēt realitātes sajūtu sev apkārt.

Mums katram dzīvē noderētu īstajā brīdī ieraudzīt Vienradzi. Palūkoties viņa ragā un ieraudzīt kādā virzienā tas pagriezts. Un tur, iespējams, arī slēpjas atbilde visdrosmīgākajiem lēmumiem.

Izdevējs: Jumava