Vīna un ēdiena sarunas Toskānā

Darba laiks tiek pieskaņots ēdienam un vīnam?

Nekā neparasta – laipni lūgti Itālijā. Zemē, kur gastronomijas un vīna baudīšanas māksla ir attīstīta līdz perfekcijai, pievienojot labu devu dzīvesprieka un šķipsniņu nesteidzības, ļaujot ikvienam izgaršot labākās dzīves baudīšanas receptes. Pievienojiet vēl Toskānas sauli, un sapratīsiet, ka šeit varat piedzīvot itālisku iespaidu piepildītāko atvaļinājumu mūžā!

Toskānas reģiona izdevīgā atrašanās vieta ļauj nepavadīt ceļotājiem ilgas stundas nomas mašīnā – ielidojot Pizas vai Florences lidostā, cilvēks teju klauvē pie vīna valstības durvīm. Pirms doties uz laukiem, būtu grēks nenoķert viduslaiku pērles Pizas burvību, turklāt tās lidosta atrodas tikai pāris minūšu auto brauciena attālumā no pilsētas centra.

Šķērsojot Arno upi, gribas izberzēt acis no pārsteiguma – krāsainie vecpilsētas nami krastmalā tik ļoti atgādina Florenci!

Ir pusdienlaiks, un saule, pacēlusies zenītā, lutina ar īsti dienvidniecisku karstuma vilni. Nelielajās ieliņās valda klusums, pagalmu pavēnī atgūlušies suņi, kāda mājsaimniece izkar veļu, bet smejošs jauniešu bariņš aizducina garām ar motorolleriem. To, ka esat Itālijā un nekur citur, gluži kā dižmanīgs augstmanis savā greznajā ietērpā apliecina Palazzo dei Cavalieri komplekss – universitātes ēka un laukums. Ēku 16. gs. projektējis arhitekts Džordžo Vazāri, un tā bagātīgi klāta ar sgraffito rotājumiem (mitrā apmetumā ieskrāpētiem zīmējumiem). Savukārt vēsturiski laukums kalpojis par pilsētnieku pulcēšanās vietu, un joprojām šeit pievakarēs notiek koncerti vai izrādes. Apmaldīties Pizā būtu grūti – daudzas ieliņas atduras tieši Palazzo dei Cavalieri.

Atšķirībā no Florences te pārņem patīkamā izjūta, ka varat veiksmīgi izvairīties no tūristu pūļiem, atliek tikai turēties tālāk no pilsētas simbola – slīpā torņa. Tā apskates vietā labāk ieturiet laiskas pusdienas nelielajā, bet lazanjas daudzveidībā nepārspējamajā ģimenes restorāniņā Nonna Rosa (via l’Arancio, 23). Tikai pāris galdiņi un vietējie apmeklētāji, kā arī pati saimniece aiz letes, kas tik garšīgi pastāsta par piedāvājumu, ka sākat rīt siekalas jau izvēles brīdī. Perfekta pēcpusdiena itāļu gaumē! Bet pag – vai karstā pēcpusdienā var būt kas labāks par atvēsinošu saldējumu? Neuzķerieties uz saldējumnīcām, kur gardums gozējas visās varavīksnes krāsās un slēpj sevī teju visu Mendeļejeva ķīmisko elementu tabulu. Tā vietā dodieties uz La Bottega del Gelato (atrodas Piazza Garibaldi laukumā, paiet garām nav iespējams), kur no dabiskām izejvielām tiek gatavots garšīgākais gelato pilsētā.

Meloņu, ābolu, putukrējuma – te viegli var apjukt, bet galvenais – pēcgarša ir absolūti viegla! Varbūt vēl vienu bumbiņu?

Un visbeidzot – espreso, kas gan būtu atvaļinājums Itālijā bez labas šī uzmundrinošā dzēriena devas! Caffè Federico Salza (Borgo Stretto) jau ieguvusi savdabīgu leģendas statusu, un pēc nostāstiem šeit patiesi tiek servēts labākais espreso pilsētā. Āra galdiņi izretojušies starp veclaicīgām velvēm, un pat viskarstākajā pusdienlaikā te valda patīkams pavēnis. Gribas ērtāk iekārtoties krēslā, baudīt kafiju un līdz ar to uzsūkt itālisko nesteidzību.

Vīnogulāju un olīvdārzu pavēnī

Šis Itālijas ceļojums veltīts vīna baudīšanas mākslai, tāpēc šoreiz uzsvars tiek likts uz Kjanti apgabala iepazīšanu. Izbraucot no Pizas, ainavās aiz auto loga sākotnēji dominē neskaitāmi rūpīgi apstrādāti lauki, aiz kuriem horizontā iezīmējas rūpnīcu skursteņi. Autostrāde, kas aizvijas līdz pat Florencei, ļauj vērot, kā saimnieciski aktīvo centru pamazām nomaina idilliskas lauku ainavas ar vīnogulāju dārziem, kurus kā savdabīgi sargi ieskauj laiskas cipreses. Pilsētas nomaina nelieli ciemati, taisnu ceļu – kalnu serpentīni, un, jo tālāk braucat, jo vairāk uzjundī domas par to Toskānu, par kuru priekšstats izveidojies no literatūras darbiem un kino – saules apspīdētiem akmens namiem, kas slīgst ziedos un garšaugu dobēs, vīnogulāju un fascinējoša miera ieskauti. Un vai jūs negribētu apmesties kādā no šīm nelielajām miera ostām?

Ierodoties Toskānā, šķiet, esmu iekāpusi filmā. Viss ir tieši tā kā redzēts uz ekrānā vai lasīts literārajos darbos.

Viesu nams un vīna darītava Salvadonica (via Grevigiana, 82 – 50020 San Casciano Val di Pesa) atrodas tikai stundas brauciena attālumā no Pizas. Atjaunotie namiņi savās sienās glabā liecības no XIII gadsimta, un, pateicoties Baccetti ģimenei, kas 80. gados veica rūpīgu restaurāciju, Salvadonica sajūtama vēsturiska elpa kopā ar moderniem akcentiem. Desmit hektārus plašie vīnogulāju lauki un pieci olīvkoku dārzi ļauj darināt vīnu un olīveļļu nelielā daudzumā un piedāvāt to viesiem un tuvējiem restorāniem. Ir vērts izvēlēties Salvadonica vīnu degustāciju, un nokļūsiet noslēpumainā pagrabā, kura vēsture iesniedzas vairākus gadsimtus senā pagātnē. Plauktos rindojas kolekcijas vīnu izlase, kuru etiķetes pārklājusi putekļu kārtiņa.

Augstā gaisa mitruma un vienmērīgās temperatūras dēļ te vīna uzglabāšanai ir ideāli apstākļi.

Savukārt jau vakarpusē, lieliskajā Salvadonica restorāniņā baudot glāzi Chianti Classico, skatiens pievēršas turpat rokas stiepiena attālumā esošajiem vīnogulājiem, kuros gandrīz pilnbriedu sasniegušas Sangiovese vīnogas. Tieši šī šķirne dominē Kjanti reģiona vīnos un piešķir Toskānas sarkanvīniem raksturīgo mazliet savelkošo garšu.

Perfekcijas filozofija lauku vidū

Ja saucat sevi par vīna mīļotāju, tad sagatavojieties veltīt veselu dienu vīndaru magnātu Antinori kosmosa kuģim līdzīgajai galvenajai mītnei Bargino (via Cassia per Siena 133 Loc. Bargino 50026 San Casciano Val di Pesa). Pa šoseju tuvojoties navigācijā atzīmētajai vietai, kreisajā pusē paveras vīna kalns, kura korē manāmi nelielas smilškrāsas ēkas apveidi. Neļaujiet pirmajam iespaidam sevi apmānīt, Florences stārhitektu biroja Archea projektētais komplekss ir gudri iesēdināts pašā kalnā, un, tikai ierodoties stāvvietā, var nojaust patiesos ēkas apmērus. Turklāt, no spilgtas saules nokļūstot tumsā un pilnīgā klusumā, zūd laika un telpas izjūta.

Ja saucat sevi par vīna mīļotāju, tad sagatavojieties veltīt veselu dienu vīndaru magnātu Antinori kosmosa kuģim

Šķiet, šīs sajūtas apmeklētājos tiek veicinātas apzināti, lai vēl vairāk paspilgtinātu būves kosmisko iespaidu. Projekta realizācija ilga vairāk nekā desmit gadus, izmaksājot vairāk nekā 100 miljonus eiro, un Antinori ģimene, kas ar vīna darināšanu nodarbojas jau 26. paaudzē, rūpīgi piedalījās plānošanas un celtniecības uzraudzīšanā no A līdz Z.

Jau sperot pirmos soļus Antinori valstībā, prātā nāk tikai viens vārds – perfekcija. Līdzīgi varētu izskatīties, šķiet, tikai… Apple centrālā mītne. Viss ir vārda tiešā nozīmē milzīgs, iespaidīgs un elpu aizraujošs, taču bez atkāpēm – perfekts. Sākot jau no vīna pagrabiem, kuri izbūvēti 21 m dziļumā un kuru forma atgādina milzīgu altārtelpu (jo vīns ir dievišķs dzēriens!). Tā ir viena no lielākajām un modernākajām vīna darināšanas un uzglabāšanas vietām visā Itālijā, bet Antinori filozofiju par to, ka visa pamatā ir perfekcija, apvieno kaut vai tāda lieta kā speciāls krāsojums ar vīnogu mizu sulu ap mucu tapām. Tas viss – lai muca izskatītos nevainojama arī pēc vīna nopilēšanas uz ozolkoka virsmas dzēriena nogatavināšanas pārbaudes procesā.

Savukārt augšup uz vīna dārziem un restorānu ved iespaidīgas kāpnes, kas rada asociācijas ar gaisā planējošu korķviļķi.

Iznākot atkal spilgtā dienas gaismā starp vīna stādiem, iespaidu karuselis griežas tik strauji, ka to spēj atvēsināt tikai vīna malks. Noteikti iesaku izmantot unikālo iespēju un piedalīties trīs vīnu degustācijā – par ļoti saprātīgu cenu var malkot raksturīgākos Antinori darinājumus, paralēli uzklausot someljē stāstījumu par labākajiem ražas gadiem.

No vīna darītavas līdz vīna pilsētai

Viens no spilgtākajiem atklājumiem ceļojuma laikā ir burvīgā naktsmītne Fattoria di Rignana (www.rignana.it, 15 50022 Greve in Chianti). Grants ceļš vijas augšup kalnā mežu ielokā, un brīžiem pārņem aizdomas, ka navigācija ar mums tagad izspēlē joku, liekas – kur tas var aizvest, ja ne vēl dziļāk mežā. Bet tad, apstājoties un izklīstot putekļu mākonim, acu priekšā iznirst ciprešu aleja, košais vīnogulāju zaļums un skaistā tipiskā Toskānas arhitektūrā ieturētā villa nogāzē. Apkārt valda gluži vai apdullinošs klusums, kurā kā hipnotizējoša melodija skan tikai cikāžu dūkšana.

Līdzko pārkāpjat villas slieksni, apņem īstas lauku mājas aura – te ir gan milzīgs pavards virtuvē, gan pamatīgi koka krēsli un galdi, bet viesus miermīlīgi sagaida milzīgais saimnieces suns. Smaržo pēc zālīšu tējām, un koka grīda ik uz soļa iečīkstas, tā apliecinot savu pieklājīgo vecumu. Ceļotāja padoms – rezervējot istabiņu, noteikti piesakiet tieši nr. 4. No šī saules gaismas pielietā numuriņa paveras kolosāls skats uz apkārtējiem kalniem un saulrieta vērošana atgādina skatīšanos izcila vecmeistara gleznā. Logs tā arī paliek neaizvērts – gribas ik mirkli ieelpot atspirdzinošo lauku gaisu, kurā sajaucas lavandas, sasilušas zemes un pļautas zāles smaržas.

Fattoria di Rignana valda īstas lauku mājas atmsfēra. Turklāt laiks it kā sastingst un nekur negribas steigties.

Fattoria di Rignana vienlaikus ir arī pavisam neliela vīna darītava, un ielūkošanās šejienes nelielajā ražotnē un pagrabā pēc Antinori plašumiem nudien rada sajūtu, it kā pēc ceļojuma ar kosmosa kuģi jūs atkal būtu atgriezies uz mīļās Zemes. Fattoria di Rignana ar savu atrašanos šķietamā nekurienē patiesībā sniedz tik patiesas sajūtas, tik daudz itāliskas sirsnības, ka jau īsi pēc ierašanās aizmirstat par lielpilsētām, skriešanu, darbu… Ir sajūta, ka prāts pārslēdzas pilnīgi citā režīmā. Un, kad izejat cauri dārzam un metaties veldzējošajā baseinā, kas iesniedzas fascinējošā bezgalībā, tad pārņem gluži vai svētlaimei pielīdzināmas izjūtas. Vakarā no vīna ledusskapja izņemiet kādu Supertoskānieti (absolūta uzticēšanās, blakus noliktajā kladē vienkārši jāieraksta istabas numurs) un vērojiet, kā aiz kalniem nogrimst saule, lai jau nākamajā rītā modinātu ar īstu Itālijas vasaras karstumu.

Vai jūtat kafijas smaržu? Kā lai nepiemin Fattoria di Rignana pasniegtās brokastis, kurās uz šķīvja gozējas sulīgi tomāti, pārlieti ar olīveļļu, un uz mēles kūstošs rikotas siers. Ir jāļaujas šejienes nesteidzīgajam ritējumam, nekur nav jāsteidzas, tāpēc rīta kafijošana harmoniski ievelkas vairāku stundu garumā.

Kad dienas svelme pārlaista, pēcpusdienā ir vērts doties uz 20 minūšu brauciena attālumā esošo vīna pilsētu – Greve. Šī ir vieta, kur vīns tiek dzerts visur un ik brīdi – pateicoties Enoteca automātiem, kuri pēc pudeles atvēršanas nodrošina teicamus dzēriena uzglabāšanas apstākļus un sniedz iespēju baudīt izcilus vīnus pa glāzei. Starp vinotēkām ieklīdīsiet arī iespaidīgajā Antica Macelleria Falorni (Piazza Giacomo Matteotti, 71) gaļas delikatešu veikalā, kur rindojas neskaitāmas salami virtenes un gozējas prāvi prošuto.

Gribat – ēdiet uz vietas, gribat – Toskānas labākie miesnieki sagriezīs līdzņemšanai.

Taču vispārsteidzošākais izrādās Enoteca Falorni (Piazza delle Cantine, 6) – tā ir viena no lielākajām un iespaidīgākajām vinotēkām pasaulē. Ieejot saņemat karti, kuru ikreiz ievietojat kādā no daudzajiem Enoteca pašapkalpošanās automātiem un izvēlaties dzēriena tilpumu – no malka līdz glāzei. Enoteca Falorni nogaršojami desmitiem Toskānas izcilāko darinājumu: Chianti Classico, Super Tuscans, Montalcino un citi. Vīna gardēžu paradīze! Mutuļo sarunas par vīniem, dzēriens tiek skalināts glāzēs, un visapkārt reibina jau vīna smarža vien. Vinotēka atrodas plašās pagrabtelpās, tāpēc nebrīnieties, ja, pēc vairākām stundām iznākot no turienes, ieraudzīsiet naksnīgas debesis ar spožām zvaigznēm, jo laiks te paskrien nemanot.

Atgriežoties Fattoria di Rignana, par vakariņām neuztraucieties. Turpat, pāris soļu attālumā no villas uzkāpjot uzkalnā, aiz vīnstīgu vīteņiem paslēpies izcils un absolūti itāliskas noskaņas piesātināts restorāns La Cantinetta (www.lacantinettadirignana.com). Tur ierodoties, grūti noticēt savām acīm – atklājas milzīga terase, pilna ar apmeklētājiem – ģimenēm, pārīšiem un zem galdiem zvilnošiem četrkājainiem mīluļiem, arī tie te ir laipni gaidīti. Skan mūzika, viesmīļi līkumo starp galdiņiem pilnām paplātēm rokās gluži kā akrobāti, nepārtraukti jokojoties un smejoties. Un kā te smaržo! Virtuvē milzīgā malkas krāsnī grozās cepetis, bet arī veģetārieši te tiek lutināti līdz nemaņai – ar vietējo dārzeņu izlasēm, mēli var norīt grilētiem artišokiem un sātīgi pienainiem sieriem. Uz katra galdiņa Chianti Classico pudele, viss mutuļo, un vienā brīdi atjēdzaties, ka jūtaties šeit kā… mājās. Ir jau dziļa nakts, kad pēdējie viesi pamet viesmīlīgo restorāna terasi, tad oficianti ievelk elpu un turpat pie galdiņa uzsit kādu kāršu partiju. Protams, malkojot Kjanti.

Virtuvē milzīgā malkas krāsnī tiek gatavoti cepeši un citi gardumi.

Pagātnes un tagadnes romantika

Nelielo viduslaiku ciematu romantisma elpa Kjanti jūtama ik uz soļa. Sāciet jaunu dienu ar Badia di Passignano apmeklējumu – pavisam nelielu ciematu, kura centrā atrodas sena abatija. Jau izsenis šejienes mūki darinājuši izcilu vīnu, un tagad ceļinieki slāpes var veldzēt Osteria di Passignano restorānā, kas iekārtots bijušajās klostera telpās. Vienu Michelin zvaigzni saņēmušajā modernajā restorānā pieeja vīna baudīšanas mākslai ir vairāk nekā nopietna – jums atnesīs veselu bībeli, kuras biezajās lapaspusēs atrodams vīns no visdažādākajiem Itālijas ciematiem un reģioniem. Pēc glāzes vīna varat izstaigāt uz rokas pirkstiem saskaitāmās ciemata ieliņas, bet, braucot ārā, īsti itāliskā garā ar nelielu adrenalīna devu samainīties ar pretībraucošo auto uz pavisam šaurā ceļa.

Tālāk ceļš ved uz Panzano pilsētiņu – tās kantainais reljefs ļauj, nesteidzīgi sēžot uz soliņa pavēnī, baudīt gleznainu panorāmu uz tāliem zaļiem milžiem. Santa Maria Assunta baznīca, kas uzcelta uz bijušās pils drupām, tagad kalpo par savdabīgu centrālo punktu, no kura paveras visskaistākie skati uz apkārtni. Tikai jārēķinās, ka kāpiens uz to pa slīpo ieliņu liks spēcīgi sajust gravitācijas spēku, un jau pēc brīža sajūta būs tāda, it kā aiz kājām vilktos atsvari.

Panzano pilsētiņa – tās kantainais reljefs ļauj, nesteidzīgi sēžot uz soliņa pavēnī, baudīt gleznainu panorāmu.

Taču pēc tam sevi var kārtīgi palutināt, ciemojoties pie viena no labākajiem miesniekiem Itālijā – Dario Cecchini. Turpat pretī veikalam saimnieks atvēris restorānu The Officina della Bistecca (Via XX Luglio, 11), kas kļuvis teju par kulta vietu. Viesmīlis jūs apsēdinās, noliks uz galda paprāvu mājas vīna pudeli, tikko ceptu maizi un milzīgu grozu ar svaigiem dārzeņiem. Un tad seko gandrīz visu iespējamo gaļas ēdienu degustācija – šeit noteikti jābrauc ar tukšu vēderu! Taču arī veģetāriešiem nav jānobīstas, jūsu garšas kārpiņas te palutinās milzīgs šķīvis ar grilētiem dārzeņiem un gardum gards grūbu risotto. Toskāna vēlreiz apliecina savu gastronomijas granddāmas statusu!

Viesmīlis jūs apsēdinās, noliks uz galda paprāvu mājas vīna pudeli, tikko ceptu maizi un milzīgu grozu ar svaigiem dārzeņiem.

Noslēdziet dienu ar skaistā Volpaia ciemata apmeklējumu saulrietā. Atrodoties 617 m augstumā virs jūras līmeņa, pašā Kjanti reģiona sirdī, šī vieta atstāj neaizmirstamu iespaidu. Bruģētās ielas un aizsargmūri rada ilūziju, ka te nekas nav mainījies kopš XI gadsimta un tūlīt pretī parādīsies viduslaiku tērpos ģērbušies pilsētiņas iedzīvotāji. Nesteidzīga pastaiga tam apkārt aizņem vien kādas piecpadsmit minūtes, taču ainavas, kas paveras no šejienes, ietver sevī visu Toskānas lauku skaistumu.

Tik tiešām šajā brīdī gribas nočukstēt: “Zem Toskānas saules.” Šie vārdi ietver sevī visa reģiona esenci – dabas piesātināto skaistumu un cilvēka radītā dievišķā dzēriena simbiozi. Zeme paģēr smagu darbu, taču saule un vīnogulāji sniedz atpakaļ šī darba augļus, ko ikviens var nobaudīt, malkojot glāzi vīna.

Kur steigties? Dolce far niente jeb nekā nedarīšanas prieks!

Teksts: Anda Kārkliņa, foto: Kristaps Kārkliņš

Raksts publicēts žurnāla Baltic Outlook.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *