Viņas augstība – Katedrāle

Zemes pīlāriKens Folets

Lai jūs nenobaida 856 lapaspuses. Neattur mazliet askētiskais grāmatas vāka noformējums ar gotikas elementiem. Kad pieķersieties Kena Foleta Zemes pīlāriem, laiks jūs nemanot aiznesīs 12.gs. Anglijā, nejautājot vai jums tīk darbi ar vēstures garšu vairs nē. Stāstā, kurā uz vēsturisko notikumu fona risinās intrigas, krustojas varas un reliģijas šķēpi, panīkst un uzplaukst veselas pilsētas, izaug jaunas paaudzes, gaida negaidītu pavērsienu gūzma, kas teju neļauj ieturēt atelpas pauzes no lasīšanas.

Jau no sākotnējiem notikumiem – kāda noslēpumaina nāvessoda izpildes, kļūst skaidrs, ka autors iecerējis iekustināt notikumu ķēdi, kas kā domino kauliņu rinda, gāžoties viens pēc otra, izmainīs daudzu jo daudzu dzīves. Visa pamatā ir sapnis. Toms Būvnieks no sirds cer – reiz viņam vairs nebūs jāmūrē mājas vai nelielas baznīcas. Pienāks diena, kad viņš pats kļūs par katedrāles būvmeistaru un uzcels ko tik nebijušu un skaistu, ka ikvienam celtni uzlūkojot, aizrausies elpa. Toma spītība un nepiekāpība soli pa solim ved ģimeni no pilsētas uz pilsētu, kamēr ziemas saltā elpa dveš pakausī. Izdzīvot kļūst aizvien grūtāk un viskritiskākajā brīdī, kad ģimenes locekļiem bada nomocītiem jānakšņo aukstumā zem klajas debes, Toma sievai sākas dzemdības. Mežā, nakts vidū, kad apkārt spieto vilki un tuvumā nav neviena, kas spētu palīdzēt…

Katedrāles celtniecība ir šī stāsta kodols. Ap to vijas dzīves. Cilvēki ir tās pamati, viņu darbs – tās sienas, sapņi ir milzīgie logi, kas piepilda celtni ar gaismu, bet jumts – nāve, kas noslēdz vienu posmu, bet kalpo kā vārti starp zemi un debesīm. Viduslaikos katedrāles būvniecība varēja prasīt pat cilvēka mūža garumu un caur šo romānu autors lasītājiem liek uz senajām un cēlajām būvēm paskatīties savādāk – ne tikai kā uz iespaidīgām un skaistām celtnēm. Sadzirdēt klaudzam akmenkaļu darbarīkus tiem atsitoties pret akmens virsmu, ieraudzīt vīrus sasprindzinam visus spēkus smago nastu pārvietojot, ieraudzīt kā pavisam lēni, lēni, kārtu pa kārtai aug katedrāles sienas. Iztēloties katedrāles būvmeistaru pamazām novecojot, kamēr top viņa dzīves lepnums un piepildījums.

Lai arī šo nevajadzētu uztvert kā faktoloģiski precīzu vēstures atstāstījumu, autors atzīst, ka mērķtiecīgi iekļāvis stāstā reālu vēsturisku norišu attainojumu. Pārsteidzoši, bet liekas, ka milzīgais apjoms sarakstīts īsā laikā – nevienā, patiešām nevienā brīdī, lasot nekļūst garlaicīgi. Noteikti, lielas uzslavas pelnījusi grāmtas tulkotāja Silvija Brice, kura izdarījusi milzu darbu – pārnesot šīs vairāk nekā 800 lapaspuses latviešu valodā tik izcili, ka lasot darbu, šķietami elpojat ar autoru vienā ritmā. Turklāt Zemes pīlāri ir sava veida ievads arī ar katedrāļu buvēm saistītajos terminos, kas gan nevienā brīdī nešķiet apgrūtinoši, tieši otrādi – ļauj izprast Toma Būvnieka sapņa svarīgumu un neiedomājamo sarežģītību.

Autoram darbā izdevies attainot patiesi spilgtus tēlus – gudro un nosvērto Tomu Būvnieku, gaišo un mērķttiecīgo Kingsbridžas prioru Filipu, mežonīgo un savvaļīgo Elenu, prātīgo un gudro Džeku un protams, paša ļaunuma iemiesojumu grāfu Viljamu. Notikumi tiek attainoti no dažādu stāsta varoņu skatpununktiem, ļaujot izprast katra rīcības iemeslus. Zemes pīlāri atklāj arī interesantas viduslaiku pilsētu dzīves ainiņas – sākot no ielu plānošanas sistēmas līdz pat sīkiem ikdienas rituāliem. Un nebrīnieties, ja grāmatas lasīšānas laikā sakārojas vēsa alus krūku un riku rupjmaizes – stāsta varoņu dienišķās brokastis.

Tagad, kad izlasīta grāmata, ar lielu interesi noskatīšos romāna ekranizāciju – četru sēriju seriālu, kas ticis nominēts prestižajai Golden Globe balvai.

Izdevējs: Zvaigzne ABC

Comments 0

    1. Post
      Author

      Un man atkal otrādi – pēc grāmatas izlasīšanas, nevaru sagaidīt kad noskatīšos ekranizāciju 🙂 Skatoties treileri, skudriņas skrien pār muguru – tik neparasti salīdzināt kādus es iztēlojos varoņus un kādus tos parādīs režisors. Tomu Būvnieku gan mazliet tādu skarbāku, lēnīgāku iztēlojos 🙂

      1. Jāvēl mums izdošanos redzēt un izlasīt! 🙂
        P.s.Taču otrās daļas ekranizācija “Pasaule bez gala” man nepatika (pārāk izrādoši skarba, pajēla, vardarbīga, kas aizēnoja galveno domu/morāli/svarīgo).

  1. Post
    Author

    Vispār jau reti ir gadījumi, kad ekranizācija ir vismaz līdzvērtīga grāmatai – tikpat aizraujoša. Tāpēc vienmēr mazliet baidos “apdedzināties” un sagraut savas ekspektācijas. World Without End laikam latviešu valodā tik drīz neizdos un ja vien laiks atļaus, noteikti izlasīšu angļu valodā.

    1. Jāpiekrīt! Katedrāles klātesamības (arhitektūra, noskaņa, vizuālais tēls, katedrāle kā persona) atspoguļošana ir šīs filmas stiprā puse! Tā klātesamības sajūta nepameta visu filmas leiku un arī pēc tam…

  2. Tik skaisti esi uzrakstījusi atsauksmi par šo grāmatu, ka tagad pašam gribas ķerties klāt tās lasīšanai. Nedaudz gan biedē grāmatas apjoms, bet ne tādi blāķi vien ir lasīti. 🙂
    Jāatzīst, ka arī mini-seriāls izskatās gana vilinošs, tāpēc varētu ļauties gan grāmatai, gan tās ekranizācijai.

    1. Post
      Author

      Paldies, Daini. Arī mani sākumā mazliet nobiedēja grāmatas apjoms, bet grāmata lasās ļoti ātri – pateicoties spraigajam notikumu virpulim. Atzīšos, ir bijušas tādas grāmatas, kuras dažreiz lasot sāku knosīties un paskatos cik lpp vēl palikušas līdz beigām, jo notikumi liekas bezjēdzīgi izstiepti. Bet šis noteikti nav tas gadījums 🙂

      1. Šī sajūta ir pazīstama, jo reizēm 200 lpp. garu grāmatu lasu krietni ilgāk nekā tādu, kura ir 700 lpp. bieza. Šķiet, ka ar Lārsona “Millennium” triloģiju pārspēju visus savus rekordus, jo viņa grāmatas izlasīju ļoti ātri un beigās vēl saskāros ar mazuma piegaršu. 🙂

        Varbūt ar “Zemes pīlāriem” būs tas pats. 🙂

  3. Post
    Author

    “Millennium” laikam vispār ir ārpus konkurences pagaidām – triloģiju burtiski “apriju” toreiz 🙂 Un tā skumīgā sajūta, zinot, ka Lārsons raksta cita pasaulē 🙁 Jā, ir grāmatas, kuras lasot gribas, lai stāsts nebeigtos vēl ilgi, ilgi…

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *