Ekotrilleris – tieši šis vārds pievērsa manu lasītāja radaru grāmatai Jūras pūķa sala. Kas tas par zvēru? Kas ir jūras pūķis? Vēl jo intriģējošāk visu padara fakts, ka grāmatas autora Risto Isomeki kontā ir ne tikai balva par labāko somu valodā uzrakstīto zinātniskās fantastikas darbu, bet arī vairāki pētījumi vides aizsardzības un klimata pārmaiņu jomā. Lai noskaidrotu, kas slepjas zem … Lasīt tālāk!
Trilleris ārpus laika
Pat nevar iedomāties, cik reižu uz ielas (kā vismaz pašai šķita) manīju mazliet klibojošu vīrieti ar dīvainu spīdumu acīs. Pēc brīža viņs jau veiksmīgi iejuka pūlī, bet man joprojām uz rokām bija jūtama zosāda. Un viss dēļ vienas grāmatas – Lorīnas Bjūksas Mirdzošajām meitenēm. Šis ir stāsts par sērijveida slepkavu Hārperu. Nežēlīgu, apmātu bezsirdi, kurš pie upuriem ierodas jau bērnība, … Lasīt tālāk!
Par 180°
Atzīsimies, mēs taču katrs vismaz reizi esam iedomājušies par iespēju kādā jaukā dienā pamāt ardievas darbiem, pienākumiem, ikdienai un doties nezināmajā. Tālā ceļojumā, bez laika un plānu ierobežojuma. Iekāpt lidmašinā, aizlidot tur, kur lielāko daļu gada valda vasarīgs laiks un tad jau pamosties no rītiem ar to sajūtu, ka šodien var doties turp, kur acis rāda. Kaspara Misiņa blogam sāku … Lasīt tālāk!
Aizmirstot Zilbārdi
Sākumā Jurgai šķiet, ka viņa beidzot satikusi savu sapņu vīrieti – skaistu, neticami šarmantu, nu tādu, kas pievelk sev kā magnēts. Kā divi mīlas balodīši, abi dodas ceļojumos, piedalās neskaitāmās ballītēs, bauda viens otru – bezmaz idille, vienvārdsakot. Bet kā jau pasakā par Zilbārdi, ir tikai viens noteikums, kuru nedrīkst pārkāpt un tas ir – neiet aizliegtajā istabiņā. Šajā gadījumā, … Lasīt tālāk!
Garšīga vasara
Vienkāršas, veselīgas receptes – tā ir mana vājība. Izskatās, ka iepriekšējā dzīvē to vien darīju kā grauzu zāli, jo no kurienes gan citur man iepotēta tāda mīlestība uz dažādiem zaļumiem, dārzeņiem, dīgstiem utt. Buntīte svaiga koriandra un es jau zinu, ka maltīte man garšos! Nemaz nerunājot par zaļajiem kokteiļiem, kas jau labu laiku ir manas ikrīta ēdienkartes neatņemama sastāvdaļa. Tāpēc … Lasīt tālāk!
Divpadsmit labirinti
Rakstnieka Džastina Kronina triloģijas otrā grāmata Divpadsmit vai nu jums ļoti nepatiks, vai ļoti patiks. Kāpēc tā? Ja jau pirmajā daļā Pāreja (apskats lasāms šeit) autors smalki izspēlēja ar lasītāju laika un personāžu pingpongu, tad atšķirot Divpadsmit, gatavojieties īstiem labirintiem. Stāsta turpinājums sākotnēji liek atvieglojumā nopūsties – pirmajās lapaspusēs hronoloģiski uzskaitīti (bibliskā manierē) notikumi, kas risinājās Pārejā. Savādāk būtu jāmeklē … Lasīt tālāk!
Tērbatas ielas oāze
Ziniet, kas ir forši ieejot jaunā kafejnīcā? Tas, ka cilvēks, kas stāv letes otrā pusē, jums uzsmaida siltu smaidu, kurš patiešām nāk no sirds. Un, ja vēl esat nosalušu degunu, ko appūtis dzestrs vasaras vējš un glābjaties no aizvien lielākām lietus lāsēm, kas draud izmērcēt, tad ieiet viesmīlīgā telpā ir divtik patīkami. Mū cafe ir tā vieta, kur noteikti gribas … Lasīt tālāk!
Bon voyage!
Vasara, brīvdienas, iespaidu karuselis – tas viss tepat jau uz sliekšņa. Lai šis gadalaiks būtu tikpat spilgts kā vislabākais ceļojums, tam dodoties pretī, bagāža lieku šīs lietas jeb vasaras iedvesmas: Henrija Kerola grāmatu Gribi iemācīties fotogrāfēt? Izlasi šo! (Jāņa Rozes apgāds). Nelielais, bet parocīgais formāts visai izskatīgo lasāmvielu ļauj paķert līdzi dodoties skatu medībās tepat pilsētā, ielikt rokas bagāžā līdzi ceļojumā vai … Lasīt tālāk!
“Es vairs nerakstīšu!” / “I will write no more!”
(For English version please scroll down the page) Šarmants, tiešs, ar dzirkstošu humoru. Un vienlaikus – tik noslēpumains! Franču rakstnieks un režisors Dāvids Foenkinoss izdevniecības Zvaigzne ABC apspriežu telpā jeb “pagrabiņā” liekas mazliet nereāls – ne katru dienu blogeriem tiek dāvāta tik unikāla iespēja satikt klātienē pasaulslavenu autoru. Kura spožais darbs Smalkjūtība pēc izlasīšanas atstāj spēcīgu garšu buķeti (apskats lasāms … Lasīt tālāk!
Meklējot un atrodot
Varbūt tā ir tikai šķietamība, bet manā prātā skolas laikam piemīt patīkama bezrūpības birka. Sevišķi, atceroties pavasarīgās dienas, kad paralēli fizikas skolotāja garlaicīgajam stāstam, sapņaini lūkojos ārā pa logu uz ziedošajiem ceriņkrūmiem. To gribas saukt par netveramu brīvības un drošības sajūtu, kad viss, kas tevi uztrauc, esi tikai tu pats. Nekādu darba stresa, pārmērīgas abildības vai skumju. Lai atsauktu šo … Lasīt tālāk!