Es piecieļos un skaļi aplaudēju Jūnasam Jūnasonam. Protams, pirms es beidzu smieties. Viņa kārtējais pozitīvisma dopings Analfabēte, kas prata rēķināt veidolā ir kolosālākās zāles pret tumsu, kas katru dienu kaķa veiklumā piezogas klāt minūti ātrāk. “Nevajag dzīvi uztver pārāk nopietni, mīlīši” – tā vien šķiet, ka tieši šādu vēstījumu caur saviem darbiem autors mums no sirds grib nodot.
Jūnasona pirmā grāmata Simtgadnieks, kas izkāpa pa logu un pazuda ar gluži sprādzienbīstamu (burtiski) tempu iekaroja lasītāju sirdi visā pasaulē. Ar tādu pamelnu, sirsnīgu skandināvu humoru, kas sapurina pat visnīgrāko kaķi. Un tagad uz literatūras skatuves simtgadnieku Alanu Karlsonu nomaina Nombeko, analfabēte no Soueto, kurai, kā nojaušam, problēmas ar skaitīšanu nav.
Gluži otrādi, jau piecu gadu vecumā mazās dienvidāfrikānietes prāts darbojas kā pulkstenis, par spīti tam, ka viņa neprot lasīt un, iespējas kādreiz nomainīt nodarbošanos no sauso ateju tukšotājas graustu rajonā uz kaut ko labāku, ir visnotaļ niecīgas. Bet izrādās, uz Nombeko tīri labi var attiecināt klasisko “klusie ūdeņi ir dziļākie” jeb pārfrāzējot, “ja esi sūdos līdz ausīm, tas vēl nenozīmē, ka esi pilnīga muļķe”. Un tieši tas sākumā paslīd garām esošajam šefam, līdz kādā brīdī Nombeko jau tiek iecelta viņa amatā. Analītiskais prāts meitenei čukst priekšā, ka viņa savā dzīvē tomēr būtu pelnījusi ko labāku un drīz vien paveras izdevība doties plašajā pasaulē. Netikusi tālāk par pirmo krustojumu aiz graustu rajona, Nombeko attopas notriekta uz ietves, kā vēlāk izrādās “pēc pašas vainas metusies apakšā iereibuša ierēdņa vadītajam automobīlim”. Nākamos septiņus gadus (kā beigās izrādās, krietni vairāk) meitenei jāberž grīdas šī paša alkoholu mīlošā un ne visai intelektuāli attīstītā inženiera Engelbrehta van der Vesthuizena apartamentos. Minētais peersonāžs valdības uzdevumā strādā pie atombumbas izveides un turpmāko gadu laikā Nombeko mazāk un vairāk uzkrītošā veidā nākas izlīdzēt ar padomu un aprēķiniem bumbas izstrādē.
Atombumba, jā. Nu ar to gadās neliela ķibele. Drīz pēc nejaušas un laimīgas Nombeko nokļūšanas Zviedrijā, nelaimīgā kārtā tur nokļūst arī bumba. Kravasmašīnas kastē.
Holgers neko neteica, bet ļāva smadzenēm darboties vienlaikus četros dažādos virzienos. Visi, kam piespiedu kārtā ir gadījies braukāt apkārt ar atombumbu bagāža, šadas sajūtas saprot.
Tālāk jau stāstā iesaistās ļoti kolorīti personāži, sākot no pārīša, kas grib uzlaist gaisā zviedru monarhiju līdz pat Ķinas Tautas Republikas prezidentam. Un visam pa vidu šis sprādzienbīstamais objekts, kas var aizslaucīt aiz sevis visu 56 km rādiusā. Ha, tikai neceriet uz drāmu – viss tiek risināts vēsā skandināvu mierā un varu jūs tikai priekšlaicīgi nomierināt, ka sprāgs daudz kas, bet vismaz Zviedrija paliks savā vietā.
Ak, ši nešpetnā atmobumba Nombeko!
Izdevējs – Zvaigzne ABC