Publiska uzstāšanās ir izaicinājums ar ko nākas saskarties ikvienam. Man personīgi šķiet, ka uztraukums met izaicinājumu runātājam neatkarīgi no auditorijas lieluma, vai tie būtu trīs, trīsdesmit vai trīssimt cilvēku. Pulss dodas rodeo izjādē, rokas svīst, kājās iemetas dīvains nespēks un šķiet, ka līdz samaņas zaudēšanai nav tālu. Šīs bailes ir tikai cilvēcīgas, bet kā tās pārvarēt/ sadzīvot ar tām?
Uzaicinājums uz Oratores brokastīm radīja manī divejādas sajūtas. No vienas puses, jau atkal vecās, labās bailes uzsāka savu slavas deju, no otras – veselais saprāts mudināja tomēr pamēģināt. Kas ir Oratores brokastis? Būtībā tā ir iedvesmojoša nodarbība par publisko runu, kas sastāv gan no teorētiskās, gan praktiskās daļas līdz desmit cilvēku grupā. Nodarbību vada sabiedrisko attiecību profesionāle Dagnija Lejiņa un biznesa koučs Laura Vanaga-Mickeviča, kuras izdotā grāmata Joga un pārdošana ir viena no manām praktiskās iedvesmas grāmatām jau vairāku gadu garumā.
Labā ziņa – publisko runu var iemācīties visi! Nosaukums Oratore cēlies no Cicerona dialoga De Oratore, kurā aprakstīts ideālais orators. Arī šodien, pēc vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu, publiskā runa ir viens no instrumentiem, kā aizraut un pārliecināt par savām idejām publiku. Tieši vārds aizrautība, manuprāt, ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, jo nepietiek tikai pārvarēt bailes no uzstāšanās, publikas uzmanības iegūšana ir tikpat svarīgs instruments.
Oratores brokastīs guvu vairākas interesantas atziņas, kas var noderēt ikvienam, kas vēlas pārvarēt satraukumu pirms uzstāšanās:
Pārvērst uzstāšanos pozitīvā adrenalīnā! Baidās praktiski visi un pat vislieliskākajiem un pieredzes bagātākajiem oratoriem adrenalīns pirms uzstāšanās nav svešs. Tāpēc bailes uztvert kā enerģijas adrenalīnu un doties uz priekšu.
Vienmēr pieņemt uzaicinājumu uzstāties. Atmetot visus “bet”. Tā ir iespēja praktizēt, mācīties pārvarēt uztraukumu un noķert pozitīvo adrenalīnu.
Noņemt fokusu no sevis. Domāt par auditoriju – ko iegūs citi klausotoes manā runā. Koncentrējoties uz saturu, nevis uz to, ko citi domās par mani.
Sagatavoties. Viena stunda uzstāšanās prasa vismaz dienas gatavošanos, jo noslīpētāka tā būs, jo lielāka pārliecība par sevi.
Elpot dziļi. Tas patiesībā ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem, kas palīdz mazināt satraukumu. Dziļas ieelpas un izelpas – gandrīz uzreiz jūtams, kā pulss paliek mierīgāks.
Ieņemt telpu un justies kā mājās. Varbūt ir iespēja jau iepriekšējā dienā apskatīt telpu, kur paredzēta uzstāšanās, iedomāties auditoriju, izvēlēties kādu koncentrēšanās punktu. Tas viss palīdz labāk sagatavoties un mazināt neziņas sajūtu.
Vienmēr zināt savu pirmo teikumu. Tā ir iespēja momentā iegūt auditorijas uzmanību vai to pazaudēt. Tāpēc ir vērts rūpīgi pārdomāt ievadu – cik saistošs un precīzs tas būs.
Ieturēt pauzes. Mirklis atelpas ir svarīgs ne tikai runātājam, bet arī auditorijai. Neliela pauze palīdz sakārtot informāciju pa plauktiņiem, samazināt runas tempu un labāk uztvert informāciju klausītājiem.
Ethos, Logos, Pathos. Trīs vaļi uz kuriem balstās publiskā runa. Kas es esmu? Ko es vēlos pateikt? Kā es lieku cilvēkiem justies?
Pārliecinātība izskatā. Sievietes gadījumā tas var būt jauns tērps, rūpīgi uzklāts grims, uzmanību piesaistošs aksesuārs, vīrieša – jauns krekls, interesants tauriņš. Tas viss liek mums kļūt pārliecinātākiem, iepriekš piedomājot par vizuālo tēlu un tā parādot cieņu auditorijai.
Lieliska iespēja būt vienmēr gatavībā prezentēt sevi, ir apgūstot jeb izveidojot savu Lifta runu. Tā būtībā ir trīsdesmit sekunžu līdz minūtei gara runa, kas iepazīstina ar sevi, paveikto, uzsverot unikalitāti, pastāstot par mērķiem, vīzijām un norādot uz aicinājumu. To sagatavot palīdz vizualizācija – iedomājies, ka pēkšņi liftā sastopi cilvēku, kuru jau sen vēlējies uzrunāt un pastāstīt sevi. Tev ir dots tikai brauciena laiks – kā ieinteresēt šo personu un pasniegt sevi saistošā veidā?
Lifta runu brokastīs tad arī praktizējām, pārvarot bailes un uztraukumu. Lai arī sākumā man tas nelikās viegli un satraukums par faktu, ka būs jauzstājas svešu cilvēku priekšā darīja lielas bažas, pārvarēju bailes un gribas cerēt, ar sevis prezentēšanu mazliet iedvesmoju arī citus. Kā teica kāda no dalībniecēm – jārunā no sirds un tā, manuprāt, ir viena no panākumu atslēgām. Apvienot faktus ar aizrautību par to kas tu esi un ko dari.
Pēc uzstāšanās pārējie dalībnieka sniedza novērtējumu – pozitīvo par to, kas patika un ieteikumus ko varētu uzlabot. Šī dāvana, plus objektīvais skatījums, tiešām ir zelta vērti. Pārliecinājos, ka ieklausīšanās sevī un pasniegšana veidā, kā es ikdienā sevi redzu spogulī – dzīvespriecīgu optimisti, ir labs veids kā prezentēt sevi, taču būtu jāuzlabo faktoloģiskā informācija un jārunā mazliet lēnāk.
Oratores brokastis kā liecina nosaukums ir vairāk radīts sievietēm, kaut gan ik pa laikam šeit viesojas arī stiprā dzimuma pārstāvji. Laura atzīst, ka vēsturisku un sociālu iemeslu dēļ sievietes izjūt bailes daudz biežāk, kas noved pie nevēlēšanās runāt publikas priekšā. Tāpēc pasākums veidots ar mērķi uzrunāt tieši sieviešu auditoriju – lai iekustinātu pārmaiņu katalizatoru gan sabiedrībā, gan personīgajā izaugsmē.
Ja vēlies pilnveidot savu publiskās runas māku un iemācīties pārvarēt satraukumu, noteikti iesaku nepalaist garām nākamo Oratores pasākumu – 26. martā.
Foto: Inga Zarecka