“Atmiņas sasilda cilvēku no iekšpuses. Bet tāpat tās arī var cilvēku no iekšpuses saārdīt.” Šis citāts, kas ņemts no citas Haruki Murakami grāmatas, tik precīzi raksturo rakstnieka jaunāko darbu Bezkrāsu Cukuru Tadzaki un viņa svētceļnieka gadi. Stāsts par Cukuru Tadzaki aizved uz Tokiju, pie cilvēka, kurš grib nomirt. Nomirt dēļ atmiņām, kas viņu saēd kā visplēsonīgākais vēzis. Kad lasītājs nokļūst Cukuru atmiņās, tur ierauga galveno varoni un četrus viņa draugus – Sarkano, Zilo, Balto un Melno. Iesaukas patiesībā ir viņu uzvārdu nozīme japāņu valodā un vienīgi Cukuru neapzīmē krāsu, tāpēc par spīti visu piecu harmoniskajai draudzībai, viņš tomēr vienmēr juties mazliet savādāks.
Kādu dienu, kompānija, neko tuvāk nepaskaidrojot, lūdz Cukuru vairs nekad ar viņiem nesazināties. Smagais “Kāpēc?” uz kuru nav atbildes, smagi nogulst pār Cukuru pleciem un kā melns krauklis lidinās virs galvenā varoņa galvas 16 gadus. Brūces no jauna uzplēš Haida, universitātes paziņa ar kuru nodibinās cieša draudzība. Ari viņš kādu dienu pazūd no Cukuru dzīves bez paskaidrojuma. Noslēpumainās mīļākās Saras mudināts, Cukuru tomēr nolemj atrast atbildes un bez brīdinājuma, pa vienam apciemo bijušos draugus pie viņu namdurvīm.
Spēcīgs Murakami darbs, kurā raksturīgi viņam, darbība norisinās teju paralēlās realitātes, liekot varoņiem uzdot jautājumu: “Tas bija sapnis vai īstenība?”. Lasāmviela pie mīnus grādiem aiz loga – lai pasildītu savu iekšējo pasauli.
Izdevējs: Zvaigzne ABC