Ja man jautātu, kādu es iedomājos esam paradīzi, nešauboties atbildētu – kā milzīgu grāmatnīcu. Tur būtu miljoniem, nē, miljardiem, grāmatu (jāpietiek taču mūžībai!) – tādas, kuras jau esmu lasījusi, bet labrāt lasītu vēlreiz, un, protams, nelasītas. Tad nu es ar saviem spārniem lidinātos no plaukta pie plaukta, ņemtu jaunu grāmatu un nodotos lasīšanai. Esot Hamburgā, man nedaudz izdevās pieskarties paradīzei. … Lasīt tālāk!
Mazliet biedējošie little people
Es tiešām neatceros, kad pēdējo reizi skatoties/lasot/klausoties kaut ko, man būtu palicis bail. Nu zini, tā ir tā mazliet neomolīga sajūta, kāda mēdz piemeklēt, kad nakts vidū aizej padzerties uz virtuvi ūdeni un neieslēdz gaismu. Kad šķiet, ka kaut kur istabas stūros mīt “kaut kas”, kurš tulīt, tulīt pieskarsies tavām kājām. Sirds sāk pukstēt aizvien straujāk un vienīgā doma – … Lasīt tālāk!
Fotogrāfa ādā
Kad rokās izmēģināšanai nonāca jaunā Sony fotokamera NEX-5N, manī sarosījās skeptiķe. Pirmkārt, jau par kameras gabarītiem – kopā ar palielo objektīvu tā nebūt neizskatījās pēc bildējamā aparāta, ar ko ērti iemūžināt mirkļus, piemēram, ceļojuma laikā. Negribas pa gabalu izskatīties pēc tūristes tipica, kas ieradusies konkrētajā vietā nevis ķert sajūtas, bet ar palielu verķi knipsēt tūkstošiem kadru. Otrkārt, par visām iespējām, … Lasīt tālāk!
Dzīve uz ūdens
Iedomājies – atver acis un pirmais, ko pamani, ir kā pa upi lēni aizslīd neliels kuģis. Nākamajā brīdī tavam logam aizairējas garām kanoe entuziasti. Laiski izstaipies, noliec kājas pie zemes un ar rokas stiepienu atver terases durvis. Sejā iesitas atspirdzinošs vējš, kajītē/numuriņā ielaužas Kopenhāgenas murdoņa un saule maigi noglāsta seju. To visu iespējams izbaudīt, kā apmešānās vietu Kopenhāgenas ceļojuma laikā … Lasīt tālāk!