Tieši šos vārdus Laura Vanaga – Mickeviča ierakstījusi man iedotajā savas grāmatas eksemplārā. It kā vienkārši, bet vienlaicīgi tik pamatīgi vārdi, kuros ietverta spēcīga enerģija. Elpoju, domāju un lasu. Lai arī uzreiz godīgi atzīšos, ka pēc pašpalīdzības vai ezotērikas literatūrās mana roka ierasti grāmatveikalā nepastiepjas.
Domāju, vārds “iedvesma”, kas raksturo manu blogu, kalpo par iemeslu, kāpēc grāmata Joga un pārdošana nonāca manās rokās. Laura caur šo grāmatu vēlas iedvesmot vairāk ieklausīties savā iekšējā balsī, mācīties pilnveidoties un smelties enerģiju no sevis paša un apkārtējiem. Plānā, vieglā, taustei tīkamā grāmata, kas papildināta ar Lauras un noskaņas attēliem, ir vairāk nekā parocīga lai to paņemtu līdz ikdienas gaitās. Atvēru to sēžot kafejnīcā, citkārt atrodod miera brīdi parkā vai pie jūras, varbūt to pietaupot un necenšoties lasīt ātri. Jo tieši to Laura uzsver – apstāties un elpot dziļāk, ieklausoties sevī un pasaulē.
Cik cilvēku, tik viedokļu. Piemēram, es, kas vispār pasaulē cenšas vienmēr raudzīties optimistiski un smaidīt pēc iespējas biežāk. Man viss lasījās viegli, gluži it kā Laura būtu pieskārusies lapaspusēm ar teju nejūtamu spalvas svaru. Šķiet, es lielākoties visu jau zinu, saprotu un varu tikai māt ar galvu piekrītot, ka tas viss patiešām strādā. Smaidi biežāk, klausies ķermenī, izsvīsti negācijas sportiskā piepūle un strādā/dari to, kas piepilda tavu sirdi. Un labi, ka nemeklēju un arī neatradu shēmu veiksmīgiem pārdošanas principiem, jo Laura tos arī nepiedāvā (uz ko varbūt netieši maldina virsraksts). Būdama kundalini jogas pasniedzēja, viņa runā par pārdošanu kā spēju pircējam un pārdevējam vienoties par sadarbību ar konkrētiem nosacījumiem – un sāls ir enerģijā, kas veidojas šajā savienībā. Gluži tāpat kā pasniedzēja un mācekļa gadījumā jogas nodarbībās. Mans atklājums šajā grāmatā – elpošanas vingrinājumi, kam citkārt pietrūkst pacietības. Izmēģināju un tiešām pašsajūta uz brīdi teju uzšaujas debesīs un viss apkārt top rāms un nosvērts.
Vai šī grāmata piedāvā kaut ko jaunu, absolūti nebijuši, sensacionālu? Nē. Tā ir tāda mierīga, plūstoša upe, no kuras katram pasmelties tieši tik cik konkrētajā brīdī vajadzīgs. Neiedomājos, ka to lasītu rūdīts biznesa vecis, nu tāds mačo tipa haizivs. Nē. Man prātā nāk biznesa lēdija, kas meklē iespēju sadzirdēt sevi, nemīlamā darbā izdegusi sieviete vai bērnu enerģijā pazaudējusies māmiņa. Tāpēc saku, ir labi, ka šāda grāmata ir un caur tās lapaspusēm staro autores gaišums.