Ja esi vienas no pasaulē lasītākās un mīlētākās grāmatas autorēm, lasītāji no tevis turpmāk sagaida kaut ko vēl spilgtāku un apetelīgāku, kas lasīšanas gurmānus uznestu jaunās literārās baudas virsotnēs. Tu vari purināt galvu, liegties un mēģināt skaidrot, ka jaunais darbs iecerēts citā žanrā, citai auditorijai un vispār par 180 grādiem atšķirsies no tavas iepriekšējās daiļrades. Bet nē, vilki ir izsalkuši, tapēc gatavojies cīņai, īpaši, ja darbā apzināti trāpīgi lieto krāšņu buķeti necenzētu vārdu, kas var pamatīgi aizķerties baudītāju zobu starpās.
Dž.K. Roulingas pirmais solis ārpus bērnu/jauniešu literatūras lauciņa ir gana drosmīgs. Grāmatā Nejaušā vakance jūs atradīsiet to, ko absolūti negaidītu no Potera sāgas radītājas. Tā ir skarba, asprātīga un melanholisku skumju piesātināta. Nekādu pārdabisku spēku cīņas, centrālo labo varoņu vai neticamu piedzīvojumu, bet gan parastu cilvēku ikdienišķā dzīve nelielajā Pegfordas pilsētiņā. Taču uzmanīgi – vārds ikdienišķš mēdz iemidzināt mūsu instinktus, liekot domāt par žāvāšanos un uzdot jautājumu – vai maz vērts šo grāmatu ņemt rokās?
Noteikti ir! Kaut vai tāpēc, lai uzzinātu, kādu vēl veida pulveri rakstniece vēl var izšaut no sava radošā lielgabala! Lasot grāmatu, jau pēc pāris lapaspusēm gribas citēt barbadosiešu dziedātājas Rianas albuma nosaukumu God girl gone bad, jo šie vārdi tik ļoti piestāv grāmatas autores stilam (turklāt vienam no Rianas zināmākajiem hitiem Umbrella grāmatas varoņu dzīvē stāsta gaitā izradās simboliska nozīme). Var jau krustot šķēpus un kaimsīgi strīdēties vai stāsta varoņu leksikā bija nepieciešams iepludināt tik daudz rupjību, bet gribas tomēr aizstāvēt rakstnieci – tas padara tos dzīvus un ar savām sociālajām problēmām tik trauslus, ka nav grūti noticēt, ka kaut kur nelielā pilsētā mīt reāli prototipi. Tā vien gribas iesaukties – cilvēki ar pārspīlēti labām manierēm var šo darbu mierīgi atstāt grāmatu plauktā. Bet pārējie, kam tīk iedziļināties arī skarbās dzīves līkločos – ķerieties tik klāt Nejaušajai vakancei bez kavēšanās!
Stāstā apspēlētie tēli ir gluži kā izkāpuši no kāda britu seriāla. Te ir gan labi audzinātu pašpasludinātu noteiktai sociālai kastai piederošu īpatņu nejaukās intrigas cīņā par varu, ikdienas rūpju un garlaicības nomāktu mājsaimnieču centieni ieviest savā dzīvē kaut nelielas pārmaiņas, šausminošas tirāna izdarības pret savu ģimeni, neskaitāmi skeleti skapī un tīņu pirmās mīlestību un skolas biedru pazemojumu pārdzīvojumi. Katrs grāmatas tēls, sākot no “galvenā vaininieka” Berija Ferbrazera (kurš nomirst pašā sākuma, bet kura tēls dzīvo visa stāsta garumā) līdz pat delikatešu veikala vadītājam, intrigantam Hovardam Molisonam, ir noslīpēts līdz perfekcijai. Turklāt te nav viena centrālā galvenā varoņa, bet gan daudzu cilvēku likteņi, kas agrāk vai vēlāk krustojas, turklāt visnegaidītākajā veidā.
Lai arī sākumā šķiet, ka tos visus saista tieši Betijs Ferbrazers un pēc viņa nāves palikusī vakantā dominieka vieta vietējā pašvaldībā, grāmatas tālākie notikumi atklāj pavisam citu scenāriju. Un tā ir viena no šīs grāmatas labākajām delikatesēm – negaidīti pavērsieni, kas atklāj varoņu labās un sliktās īpašības līdz pat “kaulam”. Turklāt ar katru nākamo lapaspusi notikumi kļūst interesantāki un grāmatu aizvien grūtāk nolikt malā, lai beidzamās lapas izrautu vienā elpas vilcienā. Protams, gribētos turpinājumu, jo noslēgumā uz i visi punkti salikti tā arī netiek. Gluži kā reālajā dzīvē.
Izdevējs: apgāds Jumava