Bet paldies visiem jaušajiem un nejaušajiem dzīves gadījumiem, ka izlasīju! Tieši garlaicīgais vāka noformējums ļāva tai viegli paslīdēt garām manam redzeslokam un tikai tad, kad pamanīju, ka tulkojumu veikusi neviens cits kā Silvija Brice, kļuva skaidrs, ka šis stāsts obligāti jāizlasa. Ar Silvijas Brices tulkotajām grāmatām man ir patiešām ciešas attiecības, tajās smeļos pamatīgumu un skurpulozu profesionalitātes iemiesojumu.
Grāmatas autores Alises Manro vārds savukārt dzirdēts saistībā ar literatūras pasaules prestižāko apbalvojumu Nobela prēmiju, kuru rakstniece saņēma 2013. gadā. Tātad, divi intriģējoši faktori, lai ķertos šai lasāmvielai klāt ar labu devu ekspektāciju.
Un tās tika attaisnotas ar uzviju. Kā lai jums pastāstu to, ka Dārgā dzīve ķer dziļi, dziļi. Tas nav vienots stāsts, kā varētu gaidīt, bet atsevišķi notikumi, kurus saista tikai grāmatas vāki. Tie dzīvo paši par sevi, katrs ievelkot savā pasaulē un tikpat negaidīti izmetot lasītāju krastā, teju aizrijušos ar literārā okeāna viļņiem. Tad nāk nākamais stāsts jeb vilnis un ievelk atkal iekšā un viss, ko tu vēlies – pēc iespējas ilgāk peldēt šajā straumē.
Kas ir tas, kas pievelk šajā grāmatā? Vārdi, vārdu virtuozitāte, spēja ar tiem paķert dziļākos slāņus. It kā parasta dzīve, taču veids kā rakstniece par to raksta, liek lasītājam it kā pārkāpt kādu dziļi intīmu robežu un iejusties varoņa ādā, izjūtot visas peripētijas un izprotot atčgārnos gājienus. Tā, goda vārds, ir mazliet bailīga sajūta. Un laikam visu vēl mistiskāku padara fakts, ka stāstiem nav nobeiguma. Tas ir jāmeklē katram pašam, atverot fantāzijas durvis plaši jo plaši. Vai vienkārši aizmirstot un nedomājot par to.
Kad aizvēru pēdējo lapaspusi, nodomāju – var jau būt garlaicīgais vāks nemaz nav tik slikti. Tas nekliedz pēc uzmanības, tas nepārdodas, tas vienkārši liek grāmatai pacietīgi stāvēt maliņā, līdz kāds tomēr pastiepj roku pēc tās. Un te jau var runāt par mistiku, brīdi, kad īstā grāmata atnāk pie mums tad, kad vismazāk to gaidam.
Izdevējs: Zvaigzne ABC