Kopš vecā gada aizvadīšanas pagājis gandrīz mēnesis. Mēs katrs gadu mijā klusāk vai skaļāk visbiežāk sev apsolām daudzas apņemšanās – dzīvot piepildītāk, sportot vairāk, tvert mirkli vieglāk. Bet atliek tikai paskriet viltīgajam janvāra mēnesim, līdz šķiet, ka šīs apņemšanās pavilcis līdz virpulis un tās izelpotas no plaušām arā pārāk lielā stiegā.
Tāpēc jo iedvesmojošāk bija atkal satikt Lauru Vanagu – Mickeviču, grāmatas Joga un pārdošana autori un kundalini jogas pasniedzēju, lai parunātu par nozīmīgu lietu – apzinātu elpošanu.
Elpojam mēs visi, tā ir funkcionēšanas pamats, taču cik bieži šai lietai pievēršam apzinātu nozīmi? Es elpoju strauji, kad skrienu. Mierīgi, kad nododos nomierinošas mūzikas iespaidam. Sasteigti, kad kavēju. Saraustīti, kad saņemu nepatīkamu vēsti. Aizturu elpu, kad kas aizgrābj. Elpošanai ir tik daudz dažādu veidu, lai arī ikdienā visbiežāk pie tās nepiedomājam. Apzinātu elpošanu varētu salīdzinār ar 100% ķermeņa spēju izmantošanu 10% vietā.
Interesantākais, ka elpošanas vingrinājumus patiesībā var veikt jebkur – stāvot rindā, braucot auto, sēžot sapulcē, noņemot stresu ārsta uzgaidāmajā telpā vai pirms svarīgas tikšanās, tā izmantojot ne tikai ķermeņa pamatfunkciju – elpot, bet arī gūstot labsajūtu nomierinoties un koncentrējoties.
Patiesībā, elpošanas vingrinājumi ir ļoti vienkārši un neaizņem daudz laika, vienkāršī jāatgadina pašiem sev, cik daudz tie var sniegt!
Kāda tad ir pareiza elpošana?
“Pareizi elpojot, nabas punkts kustas: ieelpā uz āru, izelpā uz iekšu. Ieelpā mēs varam vizualizēt kā sevi izvēršam un paplašinām, savukārt izelpā – šašaurinam un pagarinām. Bērnu jogā saviem mazajiem studentiem stāstu, ka ieelpā vēders piepūšas kā balons, izelpā tas izpūšas un naba tiek virzīta uz iekšu un augšu”, skaidro Laura.
Vismaz es pati esmu pamanījusi, ka stresa situācijās daru pilnīgi otrādi – ieelpojot sasprindzinu vēderu, it kā sasienot ciešāk iekšēju mezglu. Kaut patiesībā, ieelpojot, atliek vien iedomāties kā tas atšķetinās un saspringums atslābinās. Tāpēc Laura uzsver, ka jo biežāk praktizē šos vingrojumus, jo dabiskāk ķermenis pats tos veic, pat dažkārt mums pašiem pie tā īsti nepiedomājot.
Bet sākumā, lai elpotu pareizi – jābūt vērīgam. Visas elpošanas tehnikas veicam lēnām. Kad tās apgūtas, arī prāts nomierinās un iestājas miers.
1. vingrojums
Dziļa ieelpa (vēders piepildās), dziļa izelpa (naba uz iekšu un nedaudz uz augšu). Vienmērīgi un mierīgi elpojam – tikai caur degunu! – pirmās 3 minūtes.
2. vingrojums
Dziļa ieelpa, tad elpas aizture: vizualizējot enerģija tiek sūtīta augšējiem centriem. Turam elpu, cik varam. Seko izelpa un atkal elpas aizture. Šādi elpojam 3 minūtes. Tikai caur degunu.
3. vingrojums
Dziļa ieelpa, to veicot apzināmies visas savas iespējas un resursus. Vizualizējam gaismu. Dziļa izelpa: palaižam visas bažas, satraukumus un ilūzijas.
Pirmoreiz tos izmēģinot, tiešām biju šokā par to iedarbīgumu. Gribas salīdzināt ar baldriāna tinktūru – liekas viss ķermenis momentā atslābst un pārņem nomierinoša labsajūta. Prāta skrējiens piemērojas elpošanas rimtumam un domas atlaiž savu vāveres skrējienu. Tāpat ar bailēm, pēc elpošānas vingrinājumu izpildes tās atkāpjas otrajā plānā, priekšplānā izvirzot nomierinošu miera sajūtu.
Protams, arī man sanāk grēkot un aizmirst par šo vienkāršo apzinātās elpošanas praksi, taču buvīgā vienkāršība slēpjas tajā, ka nekad nav par vēlu tās izpildei. Galvenais sevi nešaustīt, bet tā vietā veltīt 3 minūtes sev un ķermenim. Kas pārtop par 9 ļoti laimīgām minūtēm!