Izdevuma KDi redaktori lūdza padalīties ar Dienvidfrancijas ceļojuma iespaidiem. Šoreiz raksta pirmā daļa – par Nicu un Monako, kas publicēta KDi 25. jūlija numurā.
Francijas Rivjēra jeb Cote d’Azur aizrauj elpu. Tirkīzzils jūras ūdens, satriecoši dabas skati un luksuss izturētākajās tradīcijās. Sperot soli šajā brīnišķīgajā pastkartītē, jūs nokļūstat citā realitāte – bezrūpīgā, saulainā un nenoliedzami vilinošā. No kuras tik drīz negribas doties prom.
Jums pieder iespaidīga jahta? Jo labāk. Ierašānās Francijas Rivjērā ar savu personīgo peldlīdzekli nodrošinās pilnvērtīgu ieeju skaisto un bagāto pasaulē. Jahtas ir kļuvušas par piekrastes neatņemamu simbolu, jo ik gadu Rivjēra uzņem krietnu daļu no pasaules iespaidīgākajām un dārgākajām ūdens “raķetēm”. Kannas, Antibas, Nica, Monako… ikvienā no piekrastes piestātnēm šūpojas simtiem lielāku un mazāku jahtu, uzsverot reģiona galvenos pievilkšanas spēkus – lielisko klimatu un neticami skaisto ainavu.
Tieši no ūdens puses desmitiem kilometru garumā paveras īpaši iespaidīgs skats uz majestātiskajiem Alpiem, kuru reljefā augstāk un zemāk izvietojušās nelielas pilsētas un ciemati. Vietas, kas iedvesmojušas sava laikmeta prātus no Pikaso līdz Ficdžeraldam, ļaujot iztēloties mākslinieku, rakstnieku, dzejnieku un citu sabiedrības ziedu bohēmas piesātinātās dienas šajā saules pielietajā piekrastē. Azūra krasts ir kā dārgumu lāde, no kuras katrs var izvēlēties to, ko kāro sirds. Divdesmitā gadsimta hedonisma elpa, pasaules klases restorāni, saulainas pludmales un neizbēgama visuresošā glamūra glazūra. Ienirstiet un baudiet.
Simbolu eklektika
Vēl pirms lidmašīnas šasiju riteņi skar skrejceļu, pa iluminatora logu skatāma Nicas galvenās avēnijas Promenade des Anglais panorāma, kas veroties no putna lidojuma, atgādina skudrupūzni. Nicai piestāv lidostas pārsteidzošais tuvums – nokļūšana līdz centram neprasa vairāk par piecpadsmit minūtēm un brauciens ļauj papriecāties par Angļu promenādes valdošo sportisko gaisotni. Astoņus kilometrus garo promenādi iecienījuši skrējēji un riteņbraucēji un viens no prestižo velosancensību Tour de France posmiem ved tieši caur šo centrālo ielu.
Nicas pieturpunkts nr.1 viennozīmīgi ir Rivjēras granddāma, stilīgā kiča kokteiļa piesātināta viesnīca Le Negresco (37 Promenade des Anglais). Pastāvot jau vairāk nekā 100 gadus, šodien Negresco bauda savu pārliecinošo status quo – dēvējiet to, kā vēlāties, par Promenādes karalieni, Nicas seju, bet vienaldzīgo nav. Grandiozais eksterjers ļauj iztēlei aizceļot belle epoque laikmetā, bet sperot soli bagātīgajā interjerā, noreibst galva. Šī nekadā gadījumā nav noteiktos rāmjos ieturēta klasika, bet gan neiedomājama krāsu, stilu, simbolu eklektika. Zīds, velvets, koks, marmors, senās Ķīnas porcelāns, Luija XIII krēsli, džeza laikmeta māksla… un tas viss kaut kādā mistiskā veidā lieliski sader kopā! Simtiem mākslas objektu, kas atklājas kāpjot no stāva uz stāvu, nemaz nerunājot par ieiešanu numurā, no kura paveras iespaidīgs skats uz Vidusjūru. Satrauktos nervus var nomierināt viena no izcilākajām maltītēm pilsētā Le Negresco leģendārajā restorānā Le Chantecler vai šampanieša kokteilis stilīgajā Champagne Bar, dīdžeja atskaņotās franču lounge mūzikas pavadībā.
Matisa muzejs, Opera, galerijas – mākslas gars Nicā ir jūtams uz ik soļa. Tā ir otra muzejiem un galerijām bagātākā pilsēta Francijā aiz Parīzes. Maigais klimats gan uzjunda vēlmi doties ārā no telpām un baudīt saules pieskārienus. Tādā veidā “mākslas devu” var saņemt arī neatrodoties četrās sienās – L’Arts dans la Ville ir muzejs zem atklātas debess. Divpadsmit mākslas darbi ir apskatāmi gan braucot modernā tramvajā, gan pastaigājoties kājām.
Kūrorts gardēžiem
Nica ir jāredz no trīs skatpunktiem – līča, piekrastes promenādēm un Parc du Chateau kalna virsotnes. Ciprešu pavēņa ieskautais parks paceļas 92 m augstumā un tajā uzkāpt var gan no promenādes puses, gan nejauši novirzoties no vecpilsētas jeb Vieux Nice šaurajām ieliņām. Tieši serpentīnveida kāpiens augšup kalnā no vecpilsētas ir iespaidiem bagātāks. Lejā paliek rosīgās, tūristu restorānu un suvenīrveikalu piepildītās vecpilsētas ielas, bet augšup ved vientulīgas akmens kāpnes, pa kurām kāpjot nejauši var ieklīst arī dzīvojamo namu pagalmos. Saulē žūstošas veļas smarža, bērnu klaigas, šur tur skanošais radio rada vēlmi kāpt augšup iespējami lēni un baudīt dienvidniecisku ainu piesātinātus miera brīžus. Parka teritorijā atrodas arī divas neticami skaistas kapsētas, kurās aizgājēju mūžīgo mieru sargā baltas akmens skulptūras, bet ģimeņu sociālo statusu apliecina iespaidīgas dzimtas kapličas. Virsotnē valda apbrīnojams miers un visi pilsētas trokšņi sirreāli izūd. Skatu laukums ir kā kulminācija Nicas krāšņumam – pilsēta no šejienes paveras kā uz delnas.
Nicas interesantākās vietas var iepazīt ne tikai izstaigājot kājām, bet arī ar velosipēdu. Zilo riteņu (Vélo Bleu) novietnes ir pārdomāti izkaisītas pa visu pilsētu, līdz ar to braucamrīku ērti paņemt vienā punktā, bet atgriezt pavisam citā vietā. Turklāt pirmo pusstundu velosipēdu iespējams izmantot bezmaksas.
Kā jau dienvidos, vasarā Franču Rivjērā pārsvarā ir divu veidu laikapstākļi – karsts un ļoti karsts. Kūrortpilsētas statusu Nicā uzsver daudzie pludmales klubi, kuri ir ideāla vieta, lai laiski pavadītu tveicīgās pēcpusdienas. Kāpēc gan neatlaisties Castel Plage (8 Quai des États-Unis) sauļošanās zvilnī, nepasūtīt aperitīvu un 30. gadu garā nebaudīt pludmales izklaides. Līča liedags ir ļoti akmeņains, tāpēc vēlams pludmales somā paķert līdzi arī peldčības.
Un tad, protams, gastronomijas skatuve. Franči ir gardēži un to neviens nenoliedz. Nicā pat visprasīgākie gurmāni atradīs iespēju sevi palutināt. Kaut ko no modernās kulinārijas? Lūdzu – intīmajā restorānā L’Aromate (20-22 avenue Marechal Foch) katrs ēdiens ir pārsteigums gan acīm, gan garšas kārpiņām. Kalmāra uzkoda tiek pasniegta gliemežnīcā, bet saldo nākas burtiskā nozīmē ar karoti saskaldīt pašam. Kaut ko vieglu, bars à vins stilā? Diviem draugiem piederošais omulīgais bistro/veikals La Mise au Verre (17 Rue Pastorelli) ir vieta, kur ne tikai iegādāties un uz vietas baudīt izcilus Provansas vīnus, bet arī nogaršot vietējās virtuves tradiconālos gardumus – sieru izlasi, medījumus vai ratatouille.
Karaļvalsts, kas mazāka par Centrālparku
Viens eiro. Tieši tik neticami maz izmaksā biļete braucienam autobusā no Nicas pa vienu no ainaviskākajiem ceļiem pasaulē. Esiet laipni sveicināti Monako – vienā no mazākajām un bagātākajām valstīm pasaulē. Nepilnu divu kvadrātkilometru lielajā teritorijā (mazāka par Ņujorkas Centrālparku!) slejas debesskrāpji, līkumotajās ielās Grand Prix sacīkšu laikā traucas F1 formulas, bet veiksme uzsmaida un novēršas leģendārajā Montekarlo kazino. Dzīve Grimaldi dinastijas pārvaldītajā pundurvalstī ir nemainīgs statusa apliecinājums – Monako ir Azūra krasta crème de la crème. Vēl dārgākas un iespaidīgākas jahtas, vēl niknākas mašīnas un vēl gleznaināki skati. Vieta, kurā pilnībā izplūst robežas starp pilsētu un valsti, klasisko un moderno, leģendāro un aktuālo. Spēļu laukums pieaugušajiem, kur fonā nemitīgi dzirdama ekskluzīvu sporta auto motoru rūkoņa.
Šī ir īsta vieta kurp doties, kad gribas izrauties no apkārtējo ciemu vēsturiskās elpas klātbūtnes. Jā, protams, arī Monako lepojas ar katedrāli, nozīmīgiem laukumiem un belle epoque gara liecībām. Taču līdztekus aizgājušo laiku godībai, jūtams pārliecinošs modernas urbānās vides attīstības virziens. Ne velti restorāna A’Trego (Port de Plaisance) dizainu veidojis neviens cits kā stārhitekts Filips Starks. Ik pēcpusdienu šeit šampanieti malko saules nogurdinātie superjahtu īpašnieki un viņu pavadones, ballīšu zvēri un slavenības. A’Trego atrodas precīzi uz Monako un Francijas robežas, ļaujot katram pašam izlemt, kurai valstij dot priekšroku. Savukārt arhitektes Indijas Mahdavi (India Mahdavi) vadībā renovētajā luksusviesnīcā zelta jaunatne ļaujas moderni transformētajām džeza laikmeta iezīmēm. Pompozi spoguļi, baltas smiltis, sniegbaltas mēbeles un debeszili zviļņi ierauj Lielā Getsbija bohēmiskajā izšķērdības atmosfērā, liekot domāt par svētkiem, kas ilgst daudz ilgāk par rīta gaismas iestāšanos. Pēcsvētku nogurums tiek aizvairīts izpeldoties turpat esošajā olimpiskā izmēra baseinā.
Bet ja gribas noreibt bez šampanieša palīdzības, tad vajag uzbraukt augšup kalnā, uz Place du Palais, kur atrodas XIII gadsimta Firsta pils. No šejienes paveras dramatiski iespaidīgs skats uz Montekarlo – ostu, ielu līkločiem un tālumā redzamo kazino. Savukārt paejot nedaudz nostāk no laukuma, iespējams uzdurties pavisam nelielai ieliņai, kas ved gar virsotnes malu. Šeit valda apbrīnojams klusums un vērojams ne mazāk iespaidīgs skats uz Monako otru pusi – Fontvielle jahtu piestātni un tās apkārtni.
Montekarlo kazino joprojām saglabā savu spozmi, taču šodien to traucē izbaudīt milzīgie tūristu pūļi. Ja vien Džeimsa Bonda cienīgas likmes nav jūsu ikdiena, kazino krāšņo fasādi labāk baudīt no komfortabla attāluma.
Un tad pievakarē doties atpakaļ uz Nicu pa vienu no iespaidīgākajiem autoceļiem pasaulē, lai vērotu satriecošu saulrietu. Iespējams, vienu no neaizmirstamākajiem.