Iespaidu karuselis
No pļavām, kuras kā krāsaini diapozitīvi pazib ceļā, braucējus ar izslietu galvu un ziņkāru skatienu pavada gaišās Šarolē govis. Nāsīs iesitas kūts smaržu virpulis, no pļautas zāles līdz nostāvējuša siera aromātam, liekot teju uz mēles gala jau sajust kraukšķīgas bagetes riecienu ar sviestu un minerāli augļaino burgundieti glāzē. Burgundija ir vieta, kur iepazīt lauku plašumus, izbaudīt nelielo ciematu mieru un ielūkoties pasaules izcilākajos vīna dārzos, noreibstot no košo iespaidu buķetes.
Urbānā pauze
Taču sākumā – Parīze, rosīgā Šarla de Golla lidosta, kas ir ērts starta punkts, lai noīrētu auto (vēlams, ar nolaižamu jumtu) un dotos uz trīsarpus stundu attālo Burgundijas reģionu. Izbraucot no lidostas, atliek bruņoties ar adrenalīna devu un ieslīdēt skudrupūznim līdzīgajā satiksmes plūsmā, kura ved puslokā apkārt Parīzei.
Izsalkums dod par sevi ziņu aizvien uzstājīgāk, un tik ļoti negribas to apmierināt ar fast food. Labas lietas nav tālu jāmeklē, vajadzīgs tikai reakcijas ātrums! Izrādās, tieši pa ceļam tikai desmit minūšu attālumā no galvenā ceļa, Parīzes 20. rajonā atrodas Filipa Starka dizainētā demokrātiski stilīgā viesnīca Mama Shelter (109, rue de Bagnolet), kuras picērijā var nobaudīt spēcinošas pusdienas. Telpa, kas vienā minūtē var likties tukša no cilvēkiem, jau pēc brīža mutuļo kā Boloņas mērces katls – te dienasvidus maltīti ieskrien ieturēt biznesa ļaudis, mājsaimnieces šopinga pauzēs, ar iPad un datoriem bruņojušies radošo profesiju pārstāvji un, protams, burvīgās franču kundzes, kuras pēc 80 gadu vecuma joprojām pusdienlaikā neiztiek bez glāzes vīna. Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais – šķiet, šis teicienu perfekti raksturo šo vietu, nomaļo 20. rajonu, kur valda jauneklīga un radoša gaisotne.
Ar pusotru stundu pietiek, lai justos uzlādējuši baterijas, un dodamies prom – uz vietu, kur urbānā sajūta paliek aiz muguras, kur to nomaina lauku miers un nelielo ciematiņu romantiskā noskaņa.
Kā no pastkartītes
Perfekts plāns Burgundijas izbaudīšanai gan sajūtās, gan gastronomijas notīs ietver nobāzēšanos noteiktā vietā, lai ik dienu dotos plānotos un neplānotos izbraucienos, iepazīstot šo bagātīgo un skaisto Francijas reģionu. Tāpēc ar naktsmājām gribas sevi palutināt, un izvēle krīt par labu Chateau de Villette (58170 Poil, Burgundy).
Kad ceļš ved cauri miniatūrajam Poil ciematam, kur bez pasta ēkas un ģimenes restorāna atrodas vien dažas mājiņas, asfaltu nomainot grants ceļam, nojaušam – esam gandrīz klāt. Chateau de Villette atrodas īstā lauku vidienē – château ieskauj meža ieloks un lekni pļavu plašumi, bet muižas priekšā iznirst rūpīgi iekopts parks, liekot domāt par matemātiski precīzajām Versaļas ainavām.
Paši vietas saimnieki, Coen un Catherine, ne bez pamata Chateau de Villette dēvē par vienu no labāk glabātajiem noslēpumiem Burgundijā. Ar vēlmi īstenot savu sapni par mājām lauku vidienē pāris apbraukāja neskaitāmus īpašumus, līdz īsi pirms gadsimtu mijas uzdūrās šai pērlei un iemīlējās no pirmā skatiena. 2000. gadā abi iegādājās īpašumu un pēc kāzu nosvinēšanas ķērās klāt rūpīgai renovācijai, kas ilga divus gadus. Paužot visdziļāko cieņu slavenajam 17. gadsimta ainavu arhitektam André Le Notre, Versaļas dārzu radītājam, Chateau de Villette parks iekopts, strikti ievērojot jardin à la française vadlīnijas. Simetriskas dzīvžoga līnijas, kāpnes, kas akcentē dažādos dārza līmeņus, majestātiska strūklaka, lavandu un rožu dobes – iespaidi, kas pārņem, šeit staigājot, tik tiešām līdzinās izjūtām, it kā mēs būtu atklājuši unikālu pērli.
Château ir tikai pieci numuriņi, un pašu saimnieku ģimenes klātbūtne rada sajūtu, it kā pazustu laiks un šī vieta būtu jūsu mājas. Mēs izvēlamies apmesties blakus esošajā 17. gadsimta kotedžā, kas, tāpat kā château, piedzīvojusi rūpīgu renovāciju, taču apzināti vairoties no perfekcijas – te jūtams Francijas lauku šarms. Masīvais kamīns pat vasarā izstaro koka un medījuma smaržu, atklātās masīvkoka sijas un šarmantās rustiskās mēbeles rada māju izjūtu, un tā vien šķiet, ka pēc nedēļas no šīs vietas nepavisam negribēsies atvadīties.
Dārzs aicina ieturēt pašu gatavotās brokastis ārā, bet kompāniju sastāda gaiļi, kas te brīvi pastaigājas un no rītiem aiz loga laiž vaļā mežonīgi skaļus kikerigū. Medību suņi ar rudo kokerspanielu dāmu vārdā Google priekšgalā ik pa brīdim dodas izskrieties, bet turpat dārza stūrī mītošie pāvi izrāda krāšņos astes vēdekļus. Un tas viss tik ļoti piestāv šīm brīvdienām, kuru mērķis ir izbaudīt Burgundijas esenci – pasaules slavenākos baltvīna dārzus, kuri atrodas Puligny-Montrachet, Chassagne-Montrachet un Meursault ciemata apkārtnē, un notvert ik mirkli, ko šis reģions sniedz.
Vēstījums pudelē
Domājot par Francijas labāko baltvīnu, vīna gurmāni minēs it visu, kur nosaukumā lasāms vietas slavenākais vīna dārzs Montrachet (vairākums uzrakstu uz pudelēm ir kombinācijā ar vēl kādu vārdu, piemēram, Bâtard-Montrachet vai Chevalier-Montrachet, bet piramīdas pašā smailē atrodas smalkais un lakoniskais – Montrachet, kuru tad arī aizņēmušies apkārtējie kaimiņi). Šis ir ne vien Francijas, bet, pilnīgi pamatoti, arī visas pasaules baltvīna etalons, kurš tiek gatavots no Chardonnay ogām.
Burgundijā uzzināsiet, ka viens no galvenajiem vīna cenu ietekmējošajiem faktoriem ir terroir – klimata, augsnes un novietojuma ietekme kombinācijā ar vīndara tradīcijām. Esence un minētie dārzi ir atrodami nelielo Puligny-Montrachet un Chassagne-Montrachet ciematu apkārtnē. Vai var būt kārdinošākas ceļa zīmes par Gevrey-Chambertin, Vosne-Romanée, ja esat augstvērtīga sarkanvīna cienītājs (Burgundijā sarkanvīns tiek gatavots tikai no Pinot Noir vīnogām) vai Meursault, Puligny-Montrachet un Chassagne-Montrachet, ja dievināt balto Burgundiju?
Atliek tikai nogriezties uz vienu vai otru pusi – un nonāksiet vīnogulāju labirintos. Burgundijai raksturīgs pamatīgs apelāciju daudzums, tāpēc, ja vien neesat vīna eksperts, jābruņojas ar pacietību, taču, iepazīstot vairāk, viss kļūst aizvien aizraujošāks. Burgundijā nav viegli saprast, kas kuram vīna namam pieder – to, kas pieder vienam vai otram īpašniekam, bieži norobežo tikai vīnogulāju vagu galā iesprausti kociņi atšķirīgā krāsā. Tas nozīmē, ka šeit audzētāji burtiski strādā plecu pie pleca un kopīgi cīnās gan ar mainīgajiem laikapstākļiem, gan slimībām, kas apdraud vērtīgos stādus. Prestižākos vīnogulājus jeb Grand cru, kas aug nogāzēs, norobežo senatnīgas mūra sienas, un nereti virs vai pie arkveida ieejas iegravēts vīna dārza nosaukums. Pastaigājoties pa nelielajiem celiņiem, kas ved gar dārziem, var aizsapņoties par vēsturi, kad vairākums vīndaru bija klosteru mūki, – Burgundija ir viens no vecākajiem vīna reģioniem Francijā.
Kur vēl labāk iepazīt un izgaršot dievišķo dzērienu, ja ne pie pieredzes bagāta vīndara? Šoreiz dodamies pie vīna maestro Olivier Leflaive, kura nams atrodas Puligny-Montrachet ciematā (Place du Monument, 21190 Puligny-Montrachet). Četrpadsmit savas dzīves gadus viņš ir vadījis nu jau kulta namu Domaine Leflaive, kas rada vienus no Burgundijas atzītākajiem vīniem, bet vēlāk pievērsās savam biznesam, kas nosaukts paša Olivier Leflaive vārdā. Omulīgais kungs sagaida ar smaidu un baltu platmali galvā, kas ir neiztrūkstoša viņa tēla sastāvdaļa daudzu gadu garumā.
Atjokojoties, ka sen jau esot pensijā, bet vīns joprojām ir greizsirdīgāks nekā paša sieva, Olivier uzņem vīna darītavā viesus, stāsta par darināšanas aizkulisēm un nereti pēc tam ar ciemiņiem kopā ietur pusdienas turpat izveidotajā restorānā. Olivier dzirkstošā humora izjūta burbuļo gluži kā šampanietis, un, izrādās, šis salīdzinājums ir visnotaļ tuvs vēl vienai šarmantā kunga kaislībai. Olivier Leflaive namam pieder 15 hektāri plašu vīnogulāju Chassagne un Puligny, daļu veido arī vīna darināšana no iepirktām vīnogām, tomēr pat tad ogas novāc paši un vīns tiek gatavots un izturēts Olivier namā. Pārsvarā viņš koncentrējas uz baltvīna gatavošanu – Olivier Leflaive etiķete atrodama uz aptuveni 80 dažādiem baltvīniem – no daudziem Meursault dārziem līdz Corton-Charlemagne. Tā vietā, lai pelnītajā pensijā atpūstos (Leflaive ģimene vīnu darina jau 17 paaudzēs), sirmais kungs nolēma pievērsties vēl vienam izaicinājumam – šampanieša darināšanai. Kopā ar domubiedru Erick de Sousa pirms diviem gadiem Šampaņā tika izveidots Champagne Valentin Leflaive nams. “Kad satiekas divi hedonisti, kas mīl dzīvi un izaicinājumus, nekas nevar viņus apstādināt!” smejas pats Olivier Leflaive. Tieši Olivier baltā Panamas platmale kļuva par šī šampanieša logo, gluži kā oda elegancei savienojumā ar nelielu devu brīvdomības.
Pēc divu stundu pastaigas pa vīna dārziem un darītavas apmeklējuma Olivier aicina uz pusdienām savā restorānā La Table. “Man patīk aicināt cilvēkus pie galda, no tā arī radās vietas nosaukums. Kas gan labāk spēj atmodināt lieliska vīna nianses kā laba maltīte?!” viņš filozofiski jautā. Sēžot pie viena galda ar Olivier, rodas sajūta, ka pazīstu viņu gadiem ilgi. Omulība, humors, burgundiešiem raksturīgā viesmīlība un nerimstošas sarunas pie galda – stundas aizskrien nemanot. Turklāt izcilo virtuvi, kur tradicionālās receptes tiek pasniegtas mūsdienīgā interpretācijā, pavada augstākās raudzes vīnu izlase, tostarp vairāki Premier Cru Meursault, Puligny-Montrachet un Chassagne-Montrachet, līdz beigās nonākam pie seriāla tēla Hanibāla Lektera iemīļotā Grand Cru Bâtard-Montrachet un arīdzan Corton-Charlemagne. “Vīns – tā ir ziņa pudelē. Sākot no augsnes, klimata, ražas un beidzot ar konkrētā vīna darītāja tradīcijām un ieceres – jums pašiem šī ziņa ir jāizlasa,” noslēgumā, viltīgi smaidīdams, nosaka Olivier, uzliek savu balto platmali un dodas tālākajās gaitās.
Lauku garšas esence
No Chateau de Villette līdz centrālajām vīna vietām un ciematiem šķir apmēram stundas brauciena attālums ar auto. Taču tā vien gribas braukt pat ilgāk, jo šosejas malās ik brīdi paveras teju pastkartes cienīgas ainavas. Neskaitāmas pļavas, kurās pēcpusdienas saulītē laiski izgūlušās Šarolē govis, uzartu lauku pakalni, miniatūri ciemati, kur centrālo vietu ieņem bulanžērijas, bet tikpat labi var būt paslēpušies arī Michelin zvaigžņu restorāni, kas Francijas laukos ir bieža parādība. Gastronomija no francūžiem ir tikpat nešķirama kā vīns. Šīs divas baudas nenoliedzami ir gluži kā magnēts, kas pievelk arī ceļotājus. Tāpēc sāksim rītu franču garā!
Aptuveni 20 km attālumā no Poil atrodas nelielā Autun pilsētiņa, kuras centrālajā laukumā sestdienu rītos valda pamatīga rosība, jo tad te atveras tirdziņš. Vietējo ražotāju produkcija gluži vai spīdzina garšas kārpiņas – milzīgi siera rituļi, tikko cepti maizes klaipi, zaļumi, dārzeņu kalni, nemaz nerunājot par neskaitāmu veidu foie gras un zivīm. Pirkumu grozā iegulst no Sonas ielejas Alpu pakājē nākušais comte siers, un pieticībai te nav vietas – tiek paņemts kārtīgs gabals, kā arī maizes kukulītis, kura kraukšķīgā un brīnišķīgi smaržojošā garoza tā vien aicina nolauzt vienu gabaliņu tūlīt un tagad, savvaļas artišoku saišķis un apetītlīgi dārzeņi. Zinot, ka vakarā gardās maltītes sastāvdaļas papildinās vēl atdzesēts Puligny-Montrachet no labākajiem dārziem, gribas vien nočukstēt: “Kā gan Burgundijā var neiemīlēties!”
Dodoties tālāk uz Meursault ciematu, saule lutina, un, nolaižot auto jumtu, vējš spēlējas ar matiem. Smaržas! Siena ruļļi, ziedu paklāji pļavās, pa vidam kūts aromātu sajaukums – tas viss liek sajust īstu lauku esenci. Meursault, gluži tāpat kā tuvējos Volnay un Pommard ciematos, valda rāms miers, kas paģēr nesteidzīgu pastaigu pa nelielajām ieliņām. Izejot apkārtējos vīnogulāju laukos, var vērot nerimstošu rosību, audzētājiem apkopjot vīnogu stādus. Protams, šķietamais rāmums pazūd rudenī, ražas novākšanas laikā, bet tagad ir iespēja pārdomāt skrupulozo un sarežģīto darbu, kas tiek ieguldīts, lai radītu vienu no mīlētākajiem un jaudīgākajiem Burgundijas baltvīniem.
Īsā piecu minūšu braucienā no Meursault atrodas Beaune – Burgundijas vīna galvaspilsēta. Gluži kā espreso deva pilsēta atmodina no lauku miera, taču neatbaida ar pārlieku urbānu sajūtu. Cauri romantiskajām vecpilsētas ielām pavēni sniedz viduslaiku mūri, klusākos stūros noslēpušies vīna bistro, un no kafejnīcām dzirdamā čalošana tā vien aicina ienirt dziļāk. Mazliet nostāk, taču turpat centrā atrodas burvīgs vīna bārs La Dilletante (Route de Pommard, Beaune), kura saimniece Lolo lutina ar svaigiem, viegliem un veselīgiem ēdieniem (salātiem, gaļas un siera izlasēm), kuru sastāvdaļas nākušas tikai no vietējām zemnieku saimniecībām. Pat tik vienkārša uzkoda kā zaļo salātu mikss ar sezama eļļu garšo dievīgi labi. Atliek tikai pateikt, kādu vīnu vēlaties klāt no iespaidīgā klāsta, un Lolo palutinās kā ilgi gaidītus ciemiņus.
Vīna mīļotājiem noteikti vērts piefiksēt arī divas izcilu veikalu adreses: Mon Millésime (54 Rue du Faubourg Madeleine) Beaune centrā un Caveau de Chassagne (7 Rue Charles Paquelin) Chassagne-Montrachet ciematā, kur pieejama rūpīgi atlasīta un augstvērtīga Burgundijas vīnu izlase.
Lai nepaliktu ar tukšu vēderu, Burgundijā jārēķinās ar noteiktu darba laiku. Jāpatur atmiņā, ka restorāni parasti strādā no 12.00 līdz 14.00 un tad atveras atkal 19.00. Savukārt teju visi veikali un maizes tirgotavas septiņos vakarā tiek slēgtas.
Beaune var noīrēt velosipēdus un doties vairāku stundu braucienā pa tuvākiem un tālākiem vīna dārziem un ciematiem. Nesteidzīgi minoties, iespējams apskatīt vairāk, nekā ejot kājām, arī norādes visur izvietotas ērti pamanāmas, bet, no otras puses, – apmaldīties Burgundijas labākajos vīna dārzos nemaz nebūtu tas sliktākais piedzīvojums!
Savukārt ar auto no Beaune sasniedzamas citas centrālās Burgundijas reģiona vietas – ainaviskā Dijon, rosīgā Lyon, bet Chablis, protams, vislabāk malkot Chablis vīna dārzos.
Dodoties atpakaļ uz mūsu pili – naktsmītni, vīna dārzus atkal nomaina tipiskas lauku ainavas, lutinot ar hipnotizējošu saulrietu. Saule, kas palīdz radīt labāko vīnu pasaulē, paslēpjas aiz pakalna, un pat auto labi var dzirdēt sienāžu korus, kas ieskandina nakti. Atlaižas tveice, un ir perfekts laiks, lai ievērotu lielisku francūžu tradīciju – dotos baudīt bagātīgas vakariņas ar glāzi ekselenta vīna. Sante!
Teksts: Anda Kārkliņa, foto: Kristaps Kārkliņš
Raksts publicēts žurnālā Baltic Outlook.