Sākot lasīt šo grāmatu, uzausa atmiņas par bezrūpīgajām vasarām, kurās dažkārt pāris nedēļas pavadīju pie brālēniem laukos. Arī mēs bijam tāda savdabīga banda, kurai ne mirkli nebija garlaicīgi. Tika realizēti trakākie piedzīvojumi, vakaros ugunkurā ar visu mizu cepti kartupeļi un tveicīgās pēcpusdienās lekts no vairāku metru augstuma ledainā dīķī. Tie brīži, kad guli pļavā, skaties zilās debesīs un klausies sienāžu čirkstēšanā, bet virs galvas maigā vējā līgojas smilgas – tik mežonīga brīvības un bezrūpības sajūta, šķiet, iespējama tikai tajā brīdī kad vairs neesi bērns, bet vēl arī ne pieaugušais. Mums bija saprašanās bez vārdiem, ja “banda’’ ko izdomā, tad tikai loģiski, ka visi par vienu un viens par visiem.
Mēs bijām meļi tik ļoti parauj vaļā šo sajūtu, ka grāmatu apriju burtiski pāris stundās. Tad, pēc noslēguma, kas līdzinās zibens spērienam, atvēru no jauna pirmo lapaspusi un pārlasīju grāmatu vēlreiz. “Bum”, atkal pa pieri. Lasīju starp rindiņām, pārliku uzsvarus un domāju – nu kā gan es to varēju nenojaust? Par šo grāmatu pateikt vairāk būtu tīrākais noziegums, jo tad nāktos atklāt… Nu jā, tas būtu gluži kā stāstīt par filmu Sestais prāts.
Tas, ko jums atklāšu: sala, ārēji cienījama ģimene, kuras iekšpusē sen viss izpuvis, draudzība un banda. Četri nešķirami draugi, kas sevi dēvē par Meļiem, bauda piepildītas un bezrūpīgas vasaras, līdz pieaugušo ģimenes locekļu cīņa par vectēva cieņu un mantojumu sāk iziet ārpus kontroles rāmjiem un draud izjaukt četrotnes kopā būšanu. Un tad lasītājs tiek pārsviests divas vasaras uz priekšu – Kendeisa mēģina salikt kopā puzli pēc negadījuma, kas mainīja viņu visu dzīves. Viņai ir amnēzija pēc piedzīvota šoka, pārciestas traumas. Tikai īsti nav atbilžu – kāpēc viņa vienā apakšveļā atrasta gandrīz noslīkusi? Kāpēc Meļi nestāsta par to, kas noticis pirms tam? Kāpēc par to klusē pat tuvākie ģimenes locekļi? Visi tikai saka – Kendeisa, tev tas jaatceras pašai.
Lasot Meļus, šadi tādi scenārija uzausa – par to, kas noticis ar meiteni pirms negadījuma. Taču, kad nonācu līdz atrisinājumam.. nu jā, to nu es negaidīju. Uzreiz šķīru vaļā sākumu un gāju pāri stāstam no jauna. Garantēju, ka jums būs tāpat un ottreiz lasot, grāmatu izdosies izgaršot pilnīgāk. Neteikšu, ka tā ir šedevrs vai kas absolūti pārsteidzošs, taču viennozīmīgi – lieliski uzrakstīts jauniešu romāns, kas spiež uz tām notīm, ko bērnībā/pusaudžu vecumā gadījies piedzīvot gandrīz ikkatram – beznosacījumu draudzību, kurā visi saistīti ar nemanāmiem pavedieniem.
Man veicās grāmatu lasīt saules pielietā ceļojuma rītā, kad siltais gaiss un saule tik ļoti ļāva iejusties Meļos aprakstītajā vasaras noskaņā. Apkārt smaržo pēc tikko pļautas zāles, čalo putni un baseina ūdens aicinoši vizuļo harmonijā ar tirkīzzilajām debesīm. Laika ritējums uz brīdi pazūd un pārējā pasaule var pagaidīt.
Izdevējs: BaibaBooks