Tūrists uzticas tikai kartei. Ceļotājs ieklausās intuīcijā. Lai iepazītu pilsētas seju, smaržu, garšu, ir jāseko savai iekšējai balsij. Cīrihei ir divas sejas – vēsturiski kārtīgā, kura lieliski iederas uz pastkartītēm un industriāli šarmantā, kuras iepazīšanai vislabāk uzticēties savai intuīcijai, tā uzduroties īstenām pērlēm.
Iela, kurai nav iespējams paiet garām
Cīrihe ir no tām pilsētām, par kuru iespaidu nevar sabojāt ne kaprīzi laikapstākļi, ne augstas cenas. Viens no pasaules vadošajiem finanšu centriem ar lielākajiem banku sektora spēlētājiem, rada pietāti un demonstrē muskuļus. Darba dienas vidū kafejnīcās pamanīsiet baltās apkaklītes, kas uzlādē baterijas ar dubulto espresso un mazliet nervozi modernākajā viedtelefonā uzmana akciju tirgus līknes. Protams, kafijas tasīte jums izmaksās ne mazāk par četriem eiro, taču tas piederas pie lietas. Ja vēlaties būt veiksminieku pulkā, skopums ir jaatmet.
Saka, ka laimīgie laiku neskaita. Šveice acīmredzot kā ekskluzīvāko pulksteņražotāju lielvalsts šo teicienu neattiecina uz sevi un izvēlas sekot principam “Laiks ir nauda”. Galvenajā iepirkšanās ielā Bahnhofstrasse, kas atzarojas no pilsētas mugurkaula – Centrālās stacijas (Hauptbahnhof)-, līdztekus apģērbu un aksesuāru luksusveikaliem, ik uz soļa uzdursieties pulksteņu veikaliem. Tostarp vecākajai laikrāžu tirgotavai visā Šveicē – Beyer Watches & Jewellery, kuru vada nu jau septītās paaudzes pārstāvji.
Dodoties tālāk pa Bahnhofstrasse Cīrihes ezera virzienā, nepajiet garām vienam no leģendārā šokolādes ražotāja Sprüngli (Bahnhofstrasse 21) veikaliņiem. Šis vietējais ražotājs Šveicē ir tas pats, kas mums Laima, – nacionālais lepnums, kas vairāk par garšīgiem šokolādes izstrādājumiem. Tā kā firma strikti darbojas tikai Šveices robežās, tad vienīgais veids kā nogaršot Sprüngli gardumus, ir kādā no Cīrihē esošajiem 17 veikaliņiem.
Ielas lielākā daļa atvēlēta gājējiem, un neisteidzīgā pastaiga pa to var ievilkties vairāku stundu garumā – ieejot kādā no neskaitāmajiem veikaliem, atjaunojot spēkus pie kafijas tases kafejnīcās vai nogaršojot izcilu šokolādi daudzajās konditorejās. Pat rosīgajā Bahnhofstrasse ik uz stūra iespējams sajust Cīrihes īpašo raksturu, kurā vienmērīgi balansē izsmalcinātas elegances un piesātināta romantisma šķautnes.
Ūdens spogulī
Bahnhofstrasse noslēdzas Cīrihes ezera krastā, kas 40 km ielokā plešas līdz pat Alpu piekājei. Ezera rāmajā spogulī vējš šūpo neskaitāmas jahtas, kas pacietīgi gaida savus īpašniekus. Līdzko lietusmākoņi pazūd aiz Alpu virsotnēm un debess jumu apspīd saule, jahtas gluži kā balti gulbji traucas pa ezeru un rada dienvidnieciski nesteidzīgu noskaņu. Lai izbaudītu iespaidīgo ezera panorāmu, vērts doties garākā pastaigā pa Utoquai krastmalas promenādi Cīrihhorna parka virzienā. Pēc 20 minūšu gājiena tā harmoniski iesniedzas parka teritorijā, kurš sagaida ar sulīgi piesātinātu zaļumu. Parks, tāpat kā pilsēta, tiek uzturēta apbrīnojami perfektā kārtībā. Cik tālu vien sniedzas skatiens, priekšā redzams ideāls zāles klājums un rūpīgi izplānoti apstādījumi, bet gar ezera krastiem kā mūžveci sargi, rindojas simtgadīgi koki, kuru biezās lapotnes rada patīkamu pavēni. Modernais parks veidots tā, lai to pilnvērtīgi baudītu kultūras, nesteidzīgu pastaigu un sporta aktvitāšu cienītāji. Ejot pa neskaitāmajiem celiņiem, nav iespējams neuzdurties kādam nozīmīgam tēlniecības darbam, vai tas būtu skulptulārs objekts vai strūklaka. Šeit atrodas arī viens no arhitektūras un dizaina ceļotāju galamērķiem – Lekorbizjē nams, kurā iekārtots mākslas muzejs. Šīs ēkas nozīmīgumu raksturo ne vien leģendārā Šveices arhitekta Lekorbizjē projekts, bet arī fakts, ka tas ir viens no granda pēdējiem mūža veikumiem.
Kad par sevi sāk atgādināt nogurums un izsalkums, nav iedomājama piemērotāka vieta pusdienām kā parka teritorijā esošais restorāns Lake Side (Bellerivestrasse 170). Pateikt, ka šis restorāns ir ar skatu, ir gluži kā nepateikt neko. Caur logiem, kas aizstāj veselu sienu, paralēli gardai maltītei var vērot garāmslīdošās laivas un baudīt ezera gleznaino ainavu. Saulainā dienā vislabāk ieņemt vietu uz terases – nebrīnieties, ja aizsapņosieties un domās nokļūsiet pļavā Aplu pakājē, sadzirdēsiet sienāžu sisināšanu un sajutīsiet vēja pieskārienu. Grūti noticēt, ka šādas sajūtas iespējams uzķert pilsētas centrā.
Pie turpat esošā mola ik pēc pusstundas piestāj neliels kuģītis, kas ir tikpat efektīvs kā Cīrihes tramvaju līnijas. Aptuveni desmit minūtēs tas aizvizina atpakal uz vēsturisko centru – Altstadt.
Otrpus gleznai
Vecpilsētas rajons ir tikpat precīzs kā Šveices pulkstenis. Sākot jau ar Limmates upi, kas taisnā līnijā pilsētu sadala divās daļās un absolūti perfekto tramvaju līniju plānojumu. Iekāpjot tramvajā, kas, šķiet, kursē vēl biežāk nekā metro citās Eiropas metropolēs, ērti un ātri iespējams nokļūt jebkurā vietā centra rajona robežās, turklāt brauciena laikā netraucēti baudīt pilsētas ainavu. Lai kurā upes krastā jūs atrastos, Cīrihes vecpilsēta ar bruģētajām ielām un laukumiem atgādina.. gleznu. Ar perfekti izzīmētām līnijām, piemeklētām nokrāsām un noteiktu emocionālo vibrāciju. Iespējams, iekšējā balss vedina izpētīt gleznu dziļāk un uzsūkt pilsētas gaisā jūtamo dizaina, un mākslas esenci.
Par iespaidiem bagātu piedzīvojumu var kļūt ceļojums pa Cīrihes neskaitāmajiem interjera, lokālo modes mākslinieku un amatnieku nelielajiem veikaliņiem, kas izkaisīti noslēpušies teju pa visu pilsētu. Vēsturiskajā centra obligāts pieturas punkts šajā gadījumā ir Neumarkt 17 konceptsalons (Neumarkt 17). Lai arī pie nelielās ieejas gozējas Magis krēsli, Neumarkt 17 viegli paiet garām, jo no ārpuses šī vieta sķietami ne ar ko neizceļas. Bet piedzīvojums sākas līdz ar nonākšanu pirmajā telpā, kas mazliet atgādina alu – tā joprojām neliecina pat ne kripatiņu no grandiozitātes, kas sagaida ejot dziļāk. Un tad… Tad pēkšņi jūs stāvat uz grīdas, kas veidota no tērauda režģiem, kas iekārti milzu trosēs. Redzot cauri līdz pat pagrabstāvā esošajam dekoratīvajam baseinam, vai pavēršot skatu uz augšu, – līdz jumta logam trīs stāvus augstāk. Pārvarot bailes un sperot soļus šajā modernajā mēbeļu šovrūmā, idejas uzglūn no katras radoši iekārtotās telpas. Šis nav veikals, bet gan precīzi izplānots dizaina labirints, kas ievelk vismaz uz divām stundām, liekot nemitīgi uzdot jautājumu – kā to iespējams dabūt gatavu?. 1963. gadā šo dizaina pērli atvēra Liza un Fricis Švarci. Ejot dekādēm, tas izpleties aizvien dziļāk un augstāk ēkā un tagad vadības grožus pārņēmis Švarcu dēls. Satriecoši, neticami – tā īsumā varētu raksturot iespaidus pēc Neumarkt 17 apmeklējuma.
Lai mazliet atžirgtu no iespaidu pārbagātības, vēlams palutināt sevi ar tasi eksotiskas kafijas. Ļoti mazā, bet mājīgā kafejnīca Teecafé Schwarzenbach (Münstergasse 19) ļauj ērti iegrimt kādā no tās tumšajiem, ērtajiem dīvāniem un nodoties sava veida meditācijai. Galdiņu ir tik maz, ka gribot negribot sēdiesiet plecu pie pleca ar kādu no vietējiem un vai var būt vēl labāks veids, kā iepazīt vietējo kafijošanas tradīcijas? Obligāts priekšnosacījums – ļauties izaicinājumam un nogaršot kafiju, piemēram, no Jamaikas.
Postindustriālais simbols
Tālāk ceļš ved uz ziemeļiem- 4. maršruta tramvajs 15 minūtēs aizved uz apkārtni, kurā var iepazīt pilsētas vismodernākos sejas vaibstus, – Industrie Quartier un Kreis 5. Aiz tramvaja loga dekoriem izskaistinātās celtnes pamazām nomaina robustākas formas – pārņem sajūta, it kā jūs lobītu pilsētu kārtu pa kārtai, pamazām pietuvodamies tās īstenajai serdei. Pateicoties straujajam rūpniecības uzplaukumam 19. gs, pilsēta pamazām attīstījās ziemeļu virzienā. Kā jau piedien industriāliem rajoniem, te viss pamazām tika pakārtots ražošanas vajadzībām – uzslietas milzīgas rūpnīcas, izbūvēti praktiski dzīvojamie rajoni, lai darbaļaudis pēc iespējas ātrāk spētu nokļūt savās darba vietās. Un tikai salīdzinoši nesen no šīm smagnējām ēkām un apružātajiem rajoniem tika noslaucīta putekļu kārta, padarot apkārtni par modernu postindustriālo simbolu, kurā ar apskaužamu intensitāti tiek atvērtas aizvien jaunas mākslas galerijas, pop up un vintage veikali, radošo industriju pārstāvju biroji, megazīmolu galvenās mītnes un ultramoderni bāri, kuru no tērauda un stikla veidotie interjeri šķietami lidinās gaisā virs pilsētas.
Industrie Quartier īpašā noskaņa spilgti sajūtama darbadienu rītos – lietišķi ģērbto biroju darbinieku plūsma sajaucas ar māksliniecisku brīvdomātāju spilgtajiem tērpu salikumiem. Vieni dodas pavadīt astoņas stundas biroju būros, citi mazliet miegaini slēdz vaļā savus veikalus un stilīgās kafejnīcas. Pirms ienirt rajonu ielu labirintos, vērts ieturēt brokastis marokāņu stila un kulinārijas tradīcijās ieturētajā Maison Blunt (Gasometerstrasse 5). Nelielajā restorāna valda nesteidzīgi hipsterīga atmosfēra un visas dienas garumā šeit var dabūt garšīgakās mezze uzkodas un kuskusa salātus pilsētā.
Kravas konteineru tornis
Arī viena no šī brīža aprunātākajām Cīrihes viesnīcu adresēm atrodas tieši Industrie Quartier rajonā. Nupat atvērtā dizaina viesnīca 25hours Zürich West (Pfingstweidstrasse 102) ir jaunākā Design Hotels pārstāve un perfekti iemieso industriālo kvartālu atmodas būtību – maksimāla plašuma, atsegtu betona kostrukciju un dzīvespriecīgi piesātināta dizaina simbiozi. Izteikti jauneklīgo atmosfēru paspilgtina pingponga galdi lobijā un DJ klātbūtne vakaros.
Cīrihes inovatīvo un drosmīgo domāšanas veidu īpaši spilgti simbolizē zīmola Freitag veikals – tornis (Geroldstrasse 17). No deviņpadsmit kravas konteineriem būvētā celtne sākumā raisa mazliet klaustrofobisku sajūtu – kāpjot aizvien augstāk, vējš caur konteineru sienām svilpo arvien intensīvāk un konstrukcija sķietami mazliet šūpojas (lai arī tā nav). Torņa attīstītājiem nācās krietni pasvīst, lai pārliecinātu pilsētas vadību, ka šis veidojums būs gan drošs, gan spilgtinās, nevis izrobos rajona seju. Rezultāts ir pārsteidzošs – tornis pievelk ar magnēta cienīgu spēku, turklāt unikāli iekļaujas industriālajos vaibstos, ko paspilgtina turpat esošās dzelceļa līnijas. Uzkāpjot līdz pašam augšējam konteineram, virsotnē uzdursieties nelielam skatu laukumam, no kurienes paveras satriecoša pilsētas panorāma.
Nokāpjot lejā, atkal jau vēlams ieklausīties intuīcijā un tā aizvedīs pareizā virzienā. Visapkārt var uzdurties dizaina pērlēm – piemēram, kulta statusu iemantojušajam mēbeļu vintage veikalam Bogen33 (Geroldstrasse 33). Arnes Jakobsena, Džespera Morisona un citu dizainu guru radītie objekti šeit saņem otro elpu, ekspozīcijai atgādinot raibu kiču. Mūsdienu klasika minas ar pītiem krēsliem no pagājušā gadsimta, radot īpašu, mazliet nostaļģisku atmosfēru.
Modes un dizaina konfeti
Kur vakar bija tukša noliktava, šodien jau iespējams nakts laikā uzradies jauns pop up veikals, lai pēc pāris dienām tikpat pēkšņi pazustu. Industriālos kvartālus spilgti raksturo nemitīgs ritms, kur kādreizējo rūpnīcu mašīnu dunu šodien nomainījušas kultūras, modes un dizaina notikumu konfeti.
Un, šķiet, nav iespējams pielikt ceļojumam piemērotāku punktu, kā ieturot vakariņas vizuāli grandiozajā restorānā LaSalle (Schifftbaustrasse 4). No sarkaniem ķieģeliem celtā bijusī kuģu būvētava tagad transformēta par sava veida kultūras centru. Šeit darbojas teātra studija Schauspielhaus Schifftbau, pilsētas slavenākā džeza mūzikas koncertzāle Moods un iespaidīgu stikla kasti atgādinošais restorāns LaSalle, kura apzināti industriālā stilā ieturēto luksusu uzsver milzīga Murano stikla lustra.
Postindustriālo telpu neticamās transformācijas ir vēl viens pierādījums, ka Cīrihe pilnīgi noteikti pretendē uz Šveices radošā kodola epicentru. Moderna perfekcija, kas atstāj nezdzēšamu iespaidu.
Noderīgi ceļveži, ko paņemt līdzi ceļojumā:
Wallpaper* City Guide Zurich, Phaidon
DK ceļvedis Šveice, izdevniecība Zvaigzne ABC
Ceļojuma apraksts publicēts laikraksta Diena pielikumā KDi 20. jūnijā.