Domājot par sviestu, uz mēlēs sajūtu vecmāmiņas gatavoto ievārījuma maizi. Kārtīga baltmaizes rika, labi daudz sviesta un virsū zemeņu ievārijums. Vai šīs atmiņas ieguvušas tik patīkamu gastronomisku noskaņu, tikai tāpēc, ka našķu bija maz? Kāpēc šodienas acīm skatoties, ievārījuma maize toreiz likās kā delikatese? Pēc pārdomām nonācu pie īstā iemesla – sviestu vismaz uz divām desmitgadēm domās biju nepelnīti ierindojusi neveselīgo lietu plauktā. Jā, tas sākās tad, kad manā galvā sāka rēķināties kaloriju biedējošās tabulas. Bet tad es izkāpu no tīņa vecuma, iemācījos gatavot un ēdiens ieguva jaunu nozīmi. Iedomāsimies tikko no ceptuves nākušu kraukšķīgu balmaizi, kuru pārlaužot, mazliet vēl kūpšajam mīkstumam uzliekam īsta sviesta piciņu. Vai vārītu kartupeļu bļodu, kurā pietiek ar pavisam nelielu gabaliņu sviesta un škipsniņu sāls, lai tas kļūtu par dievu ēdienu! Un nacionālais gardums – kaņepju sviests. Mēs, latvieši, vai nu to mīlam, vai riebumā noskurinamies. Bet atliek to pagaršot un iespējams, tas kļūs par patiesu gastronomisku atklājumu! Kaņepju sviests un šķēle pēc vecajām tradīcijām abrā raudzētas un maizes krāsnī ceptas rupjmaizes – lūk, tas ir īsts gardums!
Runā, ka pirmo sviesta „partiju” pavisam nejauši radījis kāds nomadu klejotājs. Viņš uzkāris zirgam mugurā aitadas maisu, kurā bijis ieliets piens, un pēc dienu ilgas jāšanas, maisam pamatīgi sakratoties, atklājis šo parocīgo pārvērtību, ko vēlāk pratušas pielietot daudzas paaudzes, – proti, ka, ilgstoši kuļot pienu, tā tauki izgulsnējas pārsteidzošā vielā. Senākā sviesta darināšanas tehnoloģija, kas tiek izmantota vēl šodien, ir visai līdzīga: senajā Sīrijā zemnieki ņēma kazas ādu, sasēja tās stūrus augšup, ielēja tajā pienu un tad to sparīgi šūpoja un kratīja, līdz ieguva vielu, ko šodien pazīstam ar sviesta nosaukumu.
Šodien sviesta karaļvalsts valdnieks ir Rietumfrancijas Échiré ciematā darinātais krēmīgais sviests, kura cena ir sākot no 4 eiro. Sviestā izmantotais piens nāk no 66 fermām 50 km apgabalā – gotiņas bauda vienu klimatu un zāli. Pasaules vadošie šefpavāri vienā balsī apgalvo – Échiré sviestam līdzvērtīgu nav un garšas atšķirība ir sagaršojama ikvienam.
Par spīti diētu trendiem, sviesta uzvaras gājiens kļūst aizvien pārliecinošāks. Viss slēpjas treknumā! Vismaz 82 % un vairāk, lai to sauktu par īstu sviestu. Tas sniedz ilgstošu sāta sajūtu un jaunākā tendence ir to likt uz maizes gluži kā siera šķēlīti, pārberot ar jūras sāli un timiānu. Baudot kopā ar šampanieti! Bet tikpat labi – pagatavojot šampanieša sviesta mērci, kas ir ideāla sabiedrotā zivju ēdieniem. Bon apettit!