Ikreiz, kad paņemu rokas Harija Potera sāgas grāmatu, uzdodu sev jautājumu: “Vai es joprojām ticu?”. Ka maģija līdzās pastāv parastajai, vientiešu pasaulei? Ka ir tāda Cūkkārpa, uz kuru katru gadu 1. septembrī no 9¾ platformas atiet ekspresis? Ka burvju zizlis nav tikai fantāzijas radīts priekšmets, bet brīnuma sastāvdaļa?
Jā! Nebaidos atzīties – jā! Jau kopš mazotnes man ir bijis interesanti uzkavēties savā iekšējā pasaulē, radīt tur stāstus, notikumus, kas ne brīdi neliekas neīsti. Tie tur dzīvo un jebkurā brīdī varu tur patverties. Tāpat ar Harija Potera pasauli – mēs ikkatrs varam atgriezties skolnieka ādā, tikai doties nevis uz parastu skolu, bet gan burvju, kur sagaida tik daudzi piedzīvojumi!
Harija Potera sāgas grāmatas viennozīmīgi ir savdabīgs fenomens, kas savulaik ievilka lasīšanas maģijā miljoniem bērnu, jauniešu, pieaugušo. Tām nav vecuma, jo tās uzrunā katru – to, kas kādreiz juties aizmirsts, nesaprasts, kas kaut reizi dzīvē ir vēlējies paslēpties patrepē un izraudāties no sirds. Harija Potera grāmatas stāsta par labā un ļaunā cīņu, liek noticēt tam, ka patiesībā jau ikviens var būt burvju zižļa pavēlnieks – tikai jātic tam ar visu sirdi.
Šogad zem eglītes liku jaunizdoto, papildināto HP izdevumu latviešu valodā, kas iznācis izdevniecības Zvaigzne ABC paspārnē. Patiesi priecē pieslīpētais tulkojums, turklāt atradu tajā ne tikai daudzus vērtīgus labojumus, bet arī rindkopas, kas bija pazudušas iepriekš izdotajā pirmajā sērijas grāmatā. Teksts nu lasās daudz plūstošāk, vieglāk uztveramāk, bez jocīgiem vārdu atvasinājumiem vai nepareizi tulkotiem terminiem. Ir saglabāti tie paši varoņu vārdu un vietu latviskojumi (Cūkkārpa, Baltuss Dumidors, kalambols utt.), kas visnotaļ veiksmīgi jau iesakņojušies mūsu valodā).
Lai mums nekad neaptrūkstas brīnumu un, pat ja sniegotās kupenas jāuzbur vien iztēlē, neaizmirsīsim par savām burvju spējām – būt labākiem, nekā šķiet mūsu spēju robežām!