(For English version please scroll down the page)
Nē, svaigēšana nenozīmē zāles graušanu. Tas nav pasaulē garlaicīgākais dzīvesveids. Cilvēki, kas pievērsušies šim ēšanas veidam, nedzīvo ar nemitīgi kurkšķošu vēderu.
Gluži otrādi, svaigēšana ir maltīte, kas rosina fantāziju un kreatīvu darbošanos. Tā var būt tikpat sātīga kā termiski apstrādāts ēdiens. To var gatavot gan brokastīs, gan pasniegt viesiem mājas ballītē. Vienkārši ļaujiet vaļu iztēlei un ieklausieties, ko saka jūsu ķermenis un prāts.
Kad sāku iepazīt Sarmas Melngalis un Metjū Kenija pavārgrāmatu Svaigēšana. 100 receptes veselīgam mirdzumam, sapratu, ka mani visvairāk tajā uzrunā autoru aizrautība. Nevis fanātiska, bet iedvesmojoša. Vai es pirms tam varēju iedomāteis, ka no ciedru riekstiem var pagatavot mērci, kas garšo tāpat kā siers? Vai, ka mājās gatavots sablenderēts Brazīlijas riekstu piens var būt tik garšīgs, ka to gribas pievienot ne vien kokteiļiem un brokastu kraukšķiem, bet viekārši dzert tāpat? Un, ka salāti ar jūras alģēm man liks nolaizīt pirkstiņus gandarījumā?
Jā, vairākas receptes ir sarežģītākas un to pagatavošana – laikietilpīgāka. Piemēram, salīdzinoši daudz ēdienu realizācijai nepieciešams dehidrātors, kas vairāku stundu garumā žāvē produktus + 45C temperatūrā. Tas ir gana apjomīgs aparāts un manā nelielajā virtuvē pagaidām nevaru izbrīvēt tam vietu, tāpēc no sirds priecājos, ka Rīgā ir tāda vieta kā Raw Garden restorāns/veselīgo nasķu tirgotava (Skolas ielā 12 un t/c Spice), kur regulāri iegādājos dārzeņu maizi (100% dabisku, pagatavotu temperatūrā līdz 45C bez glutēna, rauga un iesala), kurai virsū lieku pēc Sarmas receptes pagatavotu tomātu un avokado mērci vai bazilika un pistāciju pesto. Starp citu, Raw Garden var iegādāties vairakas svaigēšanas receptēm svarīgas sastāvdaļas – agaves sīrupu (lielisks cukura aizstājējs), kakao sviestu (desertiem), kokosriekstu eļļu (izmantojama salātos, kokteiļos), rauga pārslas (sablenderējot ar riekstiem, dod kolosālu siera garšu), diedzējamās pupiņas un sēklas, jūras sāli, ogas un riekstus.
Avokado pēc vairāku recepšu izēģināšanas es vispār esmu gatava uzcelt pieminekli. Šis brīnišķīgais, sātīgais auglis ir neaizstājams gan salātos, gan veselīgos kokteiļos un ir ideāls pat deserta pagatavošanai. To vienmēr labāk nopirkt ar rezervi un ļaut nogatavoties istabas temperatūrā pāris dienas, līdz tas kļūst pietiekami mīksts. Svaigēšana. 100 receptes veselīgam mirdzumam recepšu lielākais pluss slēpjas tajā, ka tās atklāj ikdienā ierastu produktu daudzveidīgās garšas nianses un iedvesmo tos izmēģināt neierastās kombinācijas. Avokado + vīnogas + diedzēta kvinoja, avokado + greipfrūts + fenhelis, avokado + laims + Makadāmijas rieksti… Bet patiesībā jau nav nekādu rāmju, galvenais ir nebaidīties eksperimentēt un atrast arvien jaunas garšu nianses!
Un te gribas uzsvērt galveno – svaigēšanai nav jākļūst par apsēstību, bet gan veselīga dzīvesveida sastāvdaļu. Kopš 2005. gada, kad grāmata iznāca ASV, Sarmas dzīvē daudz kas ir mainījies (piemēram, viņa ar Metjū vairs nav partneri), taču pats svarīgākais – viņa joprojām ir veselīga dzīvesveida vēstnese. Sarmas vadītajā Ņujorkas restorānā Pure Food and Wine tiek pasniegti izcili svaigās virtuves meistardarbi un klāt atbilstoši vīni, pierādot, ka veselīgs ēdiens un glāze vīna ir ideāla kombinācija gan pašsajūtai, gan veselībai. Un Sarma sevi nesauc par vegāni, veģetārieti vai svaigēdāju, lai arī uzturā nelieto dzīvnieku gaļu un ikdienā pāravarā ēd tikai veselīgu maltīti. Jo ir tikai cilvēcīgi ik pa laikam apēst cepumu, rupjmaizes šķēli, ko cep viņas tētis vai popkornu kinoteātrī, vienkārši viss ir mūsu galvās. Kāda jēga teikt – esmu 90 % vegāns, veģetārietis vai svaigēdājs? Ko iesākt ar atlikušajiem 10%? Tik tiešām, svarīgākais taču nav kā mēs sevi dēvējam, bet ko patiešām liekam mutē (jā, arī brīžos, kad neviens neredz!). Vienkārši jādzīvo un jāēd tā, lai nepazaudētu lidojuma sajūtu, vieglumu. Lai pēc maltītes māc nevis nogurums, bet gan enerģijas pieplūdums.
Gribas mudināt – izmēģiniet šīs grāmatas receptes. Un nekādā gadījumā nedomājiet, ka tāpēc jūs kļūsiet par fanātisku termiski neapstrādātas pārtikas fanu. Nē, vienkārši tā dos ieskatu varbūt līdz šim mazāk zināmā kulinārijas jomā un atklās tādas garšas simfonijas, par kurām pat nenojaušat. Tie veselīgie pozitīvisma asni vispirms uzdīgst galvā un tad jau iestājas īsts pavasaris – gan ķermenī, gan aiz loga.
Žurnāla Baltic Outlook janvārā numurā lasāma mana saruna ar Sarmu: http://lottery.airbaltic.com/about/press/outlook/uploads/january2014.pdf
Un šo Sarmas bloga ierakstu lasīju ar patiesu baudu: http://sarmaraw.oneluckyduck.com/2009/12/im-not-a-vegetarian/
Grāmatas izdevējs Zvaigzne ABC, tulkojusi Inguna Peniķe.
Spring starts in your head
No, raw foodism does not mean nibbling grass. It is not the world’s most boring lifestyle. And people who have turned to this style of food do not live with constantly rumbling stomachs.
On the contrary, raw foodism is a meal that stimulates imagination and creative activity. It can be as nourishing as with heat-treated food. It can be prepared for breakfast, or served to guests at a house party. Just give way to your imagination, and listen to what your body and mind say.
When I started to get acquainted with Sarma Melngailis’ and Matthew Kenney’s cookbook Raw Food/Real World: 100 Recipes to Get the Glow, I realized that I aligned myself the most with the authors’ enthusiasm. Not fanatical, but inspiring. Could I have imagined that a sauce can be made from cedar nuts that tastes like cheese? Or that a hand-blended home-made Brazilian nut milk can be so delicious that I would want to add it not only to cocktails and breakfast crisps, but also drink it just like that? And that a salad with seaweed would make me want to lick my fingers in satisfaction?
Yes, a couple of recipes are more complicated, and their preparation more time-consuming. For example, for a relatively large number of dishes, a dehydrator is necessary in which products are dried at a temperature of 45°C for a couple of hours. It is quite a bulky device, and for the time being, in my small kitchen, I can’t free up the space for it, that’s why I’m glad that Riga has such a place as the Raw Garden restaurant / healthy treats store (Skolas Street 12 and in the Spice shopping centre), where I regularly buy vegetable bread (100% natural, baked at a temperature of 45°C without gluten, yeast and malt), on which I put Sarma’s recipes – prepared tomato and avocado sauce or basil and pistachio pesto. By the way, several important ingredients for raw food recipes can be purchased in Raw Garden – agave syrup (great substitute for sugar), cocoa butter (for desserts), coconut oil (used in salads, cocktails), yeast flakes (when added to nuts, gives a terrific cheese flavour), sprout beans and seeds, sea salt, berries, and nuts.
To avocado, I am ready to erect a monument after trying several recipes. This wonderful, nourishing fruit is irreplaceable in both salads and healthy cocktails, and is ideal even for desserts. It is always better to buy in reserve, and let it ripen at room temperature for a couple of days until it gets soft enough. Raw Food/Real World: 100 Recipes to Get the Glow’s biggest plus lies in the fact that it reveals common, everyday products’ varied taste nuances, and inspires you to try them in unusual combinations. Avocado + grapes + sprouting quinoa, avocado + grapefruit + fennel, avocado + lime + Macadamia nuts… But in reality there are no borders, the key is to not be afraid to experiment and find ever new flavours.
And here I want to emphasize the most important thing – raw foodism does not have to become an obsession, but a component of a healthy lifestyle. Since 2005, when the book came out in the U.S., a lot has changed in Sarma’s life (for example, she and Matthew are no longer partners) but the most important thing – she is still a messenger of a healthy lifestyle. In the Sarma led New York restaurant Pure Food and Wine excellent raw cuisine masterpieces are served with suitable wines, proving that healthy food and a glass of wine is a perfect combination for both mental and physical well-being. Sarma doesn’t call herself a vegan, vegetarian or raw foodist, although she doesn’t consume meat and mostly eats only healthy meals. For it is only human to occasionally eat a cookie, a piece of black bread baked by her dad, or popcorn at the cinema, simply everything is in our heads. What’s the point to say – I am 90% vegan, vegetarian or raw foodist? What to do with the remaining 10%? Indeed, the most important is not what we call ourselves, but what we really put in our mouth (yes, even at the times when no one sees it!). Just live and eat, so that you do not lose the feeling of flying and ease. And so after a meal, the feeling of an energy boost overpowers, rather than fatigues.
I want to encourage – try the recipes in this book. And in no way assume that in that way you will become a fanatical uncooked food fan. No, it will simply give insights into an up till now, less-known culinary field, and to discover such taste symphonies you might not even be aware of. The healthy positivism sprout first germinates in the head, and then a real spring sets in – both in the body and outside the window.
My conversation with Sarma can be read in the January issue of the in-flight magazine Baltic Outlook:
http://lottery.airbaltic.com/about/press/outlook/uploads/january2014.pdf
And I read this blog entry from Sarma with great pleasure:
http://sarmaraw.oneluckyduck.com/2009/12/im-not-a-vegetarian/
Publisher Zvaigzne ABC, translated by Inguna Peniķe.