Ceļojums 520 lapaspušu garumā ilga tikai pusotru dienu, bet cik ļoti gan gribējās vēl. Vēl piedzīvojumu, kuros iekuļas divi mazliet traki cilvēki, kas nolēmuši realizēt ideju – nokļūt no Rīgas līdz Pekinai ar autostopiem. Bez iepriekš atliktiem ietaupījumiem, bez skaidri izstrādāta plāna, bez nokārtotām vīzām un galu galā – bez jebkādas nojausmas vai tas vispār ir iespējams. Tieši šī pilnīgi crazy apņemšanās un paļaušanās uz “kā būs, tā būs” ir grāmatas Rīga – Pekina jeb ceļošana un izdzīvošana ne-sezonā pievilkšanās magnēts.
Pamest visu, pamāt ardievas darbam, pienākumiem, ziemīgi depresīvajām Rīgas ielām un doties pretī lielajam nezināmajam – katram šī doma noteikti ir iezagusies prātā vismaz reizi mūžā (īpaši tā ap janvāri, februāri paskatoties ārā pa logu). Izdarīt to, atmetot visus aizbildinājumus par nepieciešāmo naudas daudzumu (būsim godīgi, Ilonai & Ūdrim iekrājumu pametot Rīgu, maigi izsakoties, gandrīz nav), veselības apdrošināšanu (tādai naudas nepietiek), loģiski sakārtotu ceļojuma shēmu (tādas nav, ir tikai iedomāta līnija no Rīgas līdz Pekinai). Vienkārši – izdomāt un braukt! Kā lai vienā elpas vilcienā neizlasa grāmatu, kuras beigās gaidāma atbilde vai abiem varoņiem tas izdosies vai nē?
Ko tur liegties, lasot grāmatu, tās tēli kļūst tuvi, pazīstami, nu gluži kā tādi labi paziņas, ar ko mierīgi varētu aprunāties par dzīvi. Pat ja realitātē Ūdrīša tēls vienmēr licies kaitinoši nevīžīgs un mazliet pamuļķīgs, tad grāmatā atklājas cits cilvēks. Īstāks. Brīžiem, līdz izmisumam kaitinošs vīrišķis, kas drosmi labāk meklēs alus pudelē un kristiskajos brīžos vadības grožus nogrūdīs savas sievietes rokās, bet citos brīžos – atkal ar lielisku humoru un pārliecināšanas spējām apveltīts puisis, kas turklāt vēl kaut ko sajēdz no ķīniešu valodas. Lasot grāmatu, goda vārds, dažreiz kopā ar Ilonu gribējās viņam kārtīgi sadot, bet dažreiz – tikpat visžēlīgi piedot. Jo viņš tāds vienkārši ir. Un viņi abi kopā – partneri, kas šo neaptveramo ceļojumi caur ērkšķiem un asinīm (burtiskā nozīmē) tiešām realizēja.
Atver pirmo nodaļu “Rīga – Viļna jeb Galvenais, nezaudēt paniku!” un dodies ceļojumā – piedzīvojumā. Neviena filma, manuprāt, nespētu vēl skaudrāk un saistošāk atklāt pašu varoņu sajūtas, kā tas izdevies pašai grāmatas autorei. Neviena režisora pirksts nespētu uzburt tik detalizētas, sakāpinātas, izmisuma un cerību pilnas minūtes, stundas, dienas septiņu mēnešu garumā (!) kā Ilonai. Jo viņa to visu izbaudījusi uz savas ādas – stopējusi aukstumā un tumsā, gulējusi uz ielas, noplukušos hosteļos cīnījusies ar plūdiem un klaustrofobijas sajūtu, kāvusies ar ķīniešu ģimenīti, no sirds bļāvusi uz ierēdņiem – robotiem, sēdējusi viena pati stacijā Indijā nakts vidū, cietusies līdz tualetei sešarpus stundas autobusā, gulējusi jogas pozā pārbāztā vilcienā, bailīgi spērusi pirmos soļus Paksitānā, palikusi bez pases Ķīnā. Un vēl daudz neskaitāmu situāciju, par kurām pastāstīt tā no sirds var tikai tas, kas to piedzīvojis. Tāpēc šī grāmata ar savu patiesumu, neslēpšanos aiz puķēm un izskaistinājumiem ir aizraujoša un piedzīvojumiem pilna iedvesma visiem, kam ceļošana ir neatņemam dzīves sastāvdaļa. Eksotiska, ja tev tāpat kā man, tīk komforts un laicīga plānošana. Tuva, ja tev svarīga ir taupīšana un iespējami demokrātiska pārvietošanās iespēja. Lieliska – ja tu sirdī jūties kā mazliet puķu bērns, kam svarīga ir brīvība no jebkādām pasaulīgām robežām.
Paldies Ilonai Balodei, ka viņa šo grāmatu – piedzīvojumu ir uzrakstījusi. Tā vēlreiz pierāda – nav nekā neiespējama, ir tikai barjeras, ko ikdienā sev uzceļ apkārt cilvēki paši. Šis ceļojums ir viņas un Ūdra Lielais Notikums. Iespaidīgs savā apjomā (apceļojot 16 valstis, tajā skaitā Turciju, Grūziju, Armēniju, Pakistānu, Indiju, Nepālu, Tibetu un Ķīnu), bezgalīgs – piedzīvotajās sajūtās.
Izdevējs: apgāds Zvaigzne ABC
P.s. Grāmatas aizmugurē atrodams disks ar ceļojuma laikā tapušām dziesmām – noskaņai piedzīvojumu lasot.