Pasaka – šis vārds ietver tik daudz noslēpumu, skaistuma, ziņkārības. Tā ir stāsta forma, kurā atļauts cerēt uz laimīgām beigām. Pasakas var lasīt, lai sasauktu miegu un otrādi, aizraujoties, pavadīt nakti neizverot ne acu. Lasīt, kad ir skumji, lasīt kad ir priecīgi. Pasakas ir bērnība, klausīšanās, atklāšana, pirmo burtu savirknējumi, kas pārvēršas vārdos. Pasakas ir sākums.
Kad atvēru Ulubeles pasakas, pamodās visas augstākminētās bērnības sajūtas. Noras Ikstenas radītajā Ulubelē viss notiek saskaņā ar Dieviņa labvēlību – tur mīt laimīgi cilvēki, kuriem vajag tieši tik daudz, lai būtu mazīte ko likt galdā, labs prāts un veselība kaulos. Ulubele ir īpaša ar to, ka te vietu atradīs ikviens, kas dzīvo saskaņā ar sevi, lai arī “normālajā” pasaulē viņam tiktu piekarināta birka “dīvains”. Bet Ulubele ir tik bagāta! Te ir vecais Meinards, upes sargs, kas gaida tās atkāpšanos. Mūžsenais ozols, kurš pārmāca pilsētas “drāķi”, kas bravūrīgi ieradies to nocirst. Strēlnieka gars, kurš meklē mieru. Dārznieks, kas grib izaudzēt Sudraba ābeli. Sunis Perča, kas sargā Ulubeles mieru un ir uzticīgākā dvēsele pasaulē. Gudrības maizes cepējs Brīnumbeķeris. Kaparāmura Skrīveris, kas grib ieraudzīt spoguļzivis. Un vēl, un vēl. Brīnišķīgi stāsti, pasakas, kuras lasot, sirdi piepilda laime un miers.
Ulubeles pasakas atgriež mūs pie pamatiem, tā, kam ticējām bērnībā. Tādai Ulubelei uz pasaules ir jābūt, kur ikviens var patverties un būt laimīgs, dzīvojot saskaņā ar to, kam tic. Ne velti te aug brīnumbekas – tās var ēst tikai tad, ja domā, ka tās ir ēdamas! Ziniet, es ticu, ka tāda Ulubele tiešām ir. Un nav jau jātaustās pa fizisko pasauli, tikpat labi tā var būt mums katram prātā. Tāda mīļa vieta, kur patverties no ikdienas, iegrimt siltos pēļos, mieloties ar tikko ceptu brīnumaizi un vienkārši darīt to, kas tīk vislabāk. Lasot Ulubeles pasakas, lasītājs nemanāmi kļūst par to sastāvdaļu. Tāda sajūta, ka iepazīstot šīs pasakas, es pati kļuvu mazliet labāka. Jo, lai nu kas, bet ulubelieši caur senām gudrībām zina, ka tikai darot labus darbus, cilvēkam par labu lemts ir kļūt.
Kā pieaugušajiem, tā bērniem – Ulubeles pasaku lasīšana ir veids kā sevī atmodināt kolosālu emociju gammu. Tev gribas smaidīt, raudāt, uzšaut “drāķim”, iekosties brīnumaizē. Un pārliecināties, ka dzīve tiešām ir visskaistākā pasaka.
Izdevniecība Dienas Grāmata.