Okeāna mala Goldkostā, Austrālijā. Ir agrs rīts un krasts tinas pamatīgā miglā, mitrumam sajaucoties ar pakāpeniski uzsilstošo gaisu. Pelēkais dominē debesīs, novilcis dūmakainu plīvuru līdz pat zemei. Grūti noticēt, ka pēc pāris stundām debesis pašķirsies, caur tām izlauzīsies saule un vējš izdzenās mākoņus. Žilbinošs spilgtums pārņems vietu, ko sauc par Sērferu paradīzi.
Bet tas būs vēlak. Šobrīd esmu tikai es, mani soļi un okeāns, kas cenšas saslapināt apavus. Kilometrs pēc kilometra, viena glābēju stacija pēc otras. Izskalotas medūzas, kurām apkārt metu lokus. Un sērferi, kas ieskrienoties metas viļņos.
“Jēzu, Jēzu…”, kāds sauc. Jēzus pieskrien klāt un luncina asti. Katrai paradīzei vajadzīgs savs Jēzus. Smiltis ir stingras, kājas tajās negrimst un skrienot, šoreiz neprasās pat mūzika austiņās. Viļņi kā slinki milzeņi veļas krastā un kopā ar vēju rada neparastu simfoniju.
Sidneja, Austrālija. Šķiet, nevienu lielpilsētu nav iespējams ieraudzīt vēl mierīgāku kā rīta skrējiena laikā. Man tik ļoti tīk mirklis, kad saule vēl kāpj debesīs, pilsēta tikai pamazām mostas un parkos savā valodā sarunājas putni. Cauri Botāniskajam dārzam vēl neiet cilvēki uzvalkos ar līdzņemamo kafiju rokās, nezib ceļotāju fotokameras. Pat Sidnejas operas pakājē vienīgais viesis vēl ir vējš. Pie sevis nodomāju – tie ir īpaši stāsti, ko pilsēta sniedz tiem, kas gatavi piecelties agrāk, ieklausīties tās vēl lēnajos sirdspukstos.
Varbūt skrienot kolekcionēju unikālus mirkļus un sajūtas. Ieklausoties jauno vietu skaņās, sajūtās. Man vienmēr šķiet, ka pieskaros kādam noslēpumam, kas steidzies līdzi naktij, bet vēl mazliet aizkavējies rītausmā. Un mēs satiekamies saullēktos.
Manas uzticamie partneri, Reebok One Cushion skriešanas apavi, pavadījuši mani skrējienos Rīgas, Budapeštas, Londonas ielās. Līdz ar mani pabijuši citā kontinentā, skrienot pa Austrālijas parkiem, ielām, pludmalēm.
Izrādās, pavasaris atnācis vēl košākām krāsām – ar jaunāko Reebok SS14 kolekcijas modeli One Guide. Ceļš nebeidzas un jaunā skriešanas sezona ir atklāta.
