Līdzīgi kā lasot grāmatas iespējams iejusties citā dzīvē, izaugsmes nodarbības apmeklēšana savukārt mudina ieskatīties tieši savās lapaspusēs. Man vienmēr paticis piedalīties spēlēs un kāpēc lai šoreiz tā nebūtu manis pašas iekšējā un ārējā spēle ar finansēm?
Sanitas Aišpures – Dronkas (aviācijas un klīniskā psiholoģe, biznesa kočs) un Lindas Greckas (profesionālās izaugsmes un privāto finanšu plānošanas koučs) rīkotā lekcija aicina ieskatīties sava iekšējā stāsta mijiedarbībai ar ārējo vidi specifiski finanšu jomā. Kāpēc citiem tā ir veiksmīga, bet citiem nes zaudējumus?
Protams, uz lekciju dodos ar zināmu skepses devu – neeksistē viena veiksmes formula, tas taču katram skaidrs. Visam pasaulē jābūt līdzsvarā un, ja visi būtu miljonāri, tad vienkārši būtu daudz nabadzīgu miljonāru un daudz bagātu miljardieru. Jautājums uz kuru patiesībā visvairāk vēlos rast atbildi – kā motivēt sevi vairāk plānot, mazāk paļaujoties uz “kā būs, tā būs” principu.
Pasākums notiek neformālā atmosfērā Mārupes kosmoss telpās, kas patīkami noņem satraukumu no tā, ka attapšos finanšu profiņu pulciņā kā tāds baltais trusītis. Tieši otrādi, sanākušie cilvēki ir ar dažādiem stāstiem – kādam ir vēlme spert soli savas lietas virzienā ar startup palīdzību, cits vēlas vairāk kontrolēt finanšu plūsmu, kāds savukārt vēlas uzzināt vairāk par to kā izkāpt no “algas līdz algai” apļa.
Nauda ir enerģija un nekad nav par lieku to apzināties. Man pašai personīgi sķita interesanti tādi ieskati lietās, par kurām naudas jautājumā nav nācies aizdomāties. Piemēram, par senču doto finanšu ceļamaizi – savdabīgu naudas dzimtas koku. Parokoties pagātnē, pavērojot kādas ir bijušas attiecības ar naudu vecvecākiem, dzimtai, attiecīgi atpazīstot kā vieni vai otri notikumi veidojuši mūšu pašu kā personības attieksmi pret naudu un ko varam darīt, lai nekāptu uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem.
Protams, ka stāsts vislielākajā mēra ir par psiholoģiju. Mūs vada mazās, pelēkās šūniņas un jo vairāk piespiežam tās darīt, jo ātrāk veidojas rezultāts. Teorētiskajai daļai nomainot praktisko, visnotaļ interesanta likās sistemātiskās (jeb Berta Hellingera) metodes izmantošana – katram jāizvēlas kāds no klātesošajiem, kas simbolizē tagadnes un cits, kas simbolizēs nākotnes finanses. Faktiski, tā ir iespēja mēģināt runāt par neapzinātām dzimtas programmām, kurām mēs sekojam kā dzimtas sastāvdaļa. Tāda savdabīga, ne katram psiholoģiski viegla izkāpšana no komforta zonas, kuru grūti aprakstīt – vislabāk to piedzīvot pašam. Taču tā noteikti nav veiksmes panaceja, drīzāk vēl viens pašanalīzes līdzeklis.
Vērtīgākā pieredze ko paņemu no finanšu spēles pasākuma – strukturizētās plānošanas princips, kas paģēr ieņēmumu/izdevumu uzskaiti, lai nodalītu, cik naudas tiek tērēts obligātajiem maksājumiem un cik emocionālajiem izdevumiem. Te jau atkal tikai ar paša palīdzību mēs katrs varam motivēt sevi šos pierakstus veikt, taču, lai plānotu uzkrājumus, šāda tabula ir neatsverama (pēc nodarbības to var saņemt epastā).
Manuprāt, svarīgi ir neaizmirst draivu. Lai plānošana nav sods vai izmisīga ienākošo/izejošo maksājumu savilkšana, bet gan tāda kā finanšu higēna ar apziņu, ka pēc tam jutīsies labi.