Ir grāmatas, kas spārno. Tādas, kuras pāatrina sirdsdarbību. Ierauj notikumu virpulī. Liek raudāt. Liek smieties. Un tad ir Gravīru meistara meita, kas man domās lika pārcelties uz Japānu, sēdēt upes krastā un vērot, kā lēni un nesteidzīgi plūst straume. Tā bija kā savdabīga un skaista meditācija, kas ļauj izlasīt dzīvi ūdens atspulgā un baudīt mieru. Gluži kā dzen dārzs, šis … Lasīt tālāk!