Blogeri uzsākuši jaunu stafeti un pateicoties Daiņa aicinājumam dalīties ar atmiņām par bibliotēkām, manī uzjundīja interesantas emocijas. Un ziniet, vārds “bibliotēka”man joprojām izraisa sirdsklauves! Gāju kādā no pirmajām klasītēm (neatklāšu rajonu, ja nu bibliotekāre joprojām ir tur!), kad ar draudzeni aizklejojām uz rajona bērnu bibliotēku. Tā šķita neliela, bet mājīga, radot vēlmi tajā uzkavēties. Man ļoti iepatikās grāmata Alibaba un … Lasīt tālāk!
Kad džini ir bezspēcīgi
Lasīt grāmatu par Maroku pašā Marokā – lūk, tā ir īsta bauda. Es noteikti nosauktu Kalifa nams. Gads Kasablankā par ideāli trāpīgu ceļabiedru tieši šī ceļojuma laikā, jo grāmata jau pirmajām lapaspusēm palīdz tvert lietas vieglāk. Ja sākumā man personīgi, piemēram, Marrākeša likās teju haosa epicentrs, tad jau pēc pāris stundām klejošanas pa tirgus labirintiem, labi noslēptu brīnumskaistu rijādu uziešanas … Lasīt tālāk!
Viņš bija viņš pats un zināja, kas viņš bijis
Reti kura grāmata, stāvot grāmatu plauktā, rada tāda sajūtas kā Stouners. Tulkotājas Silvijas Brices vārds uzliek gluži vai skaidru zīmogu, ka šis ir kas ļoti labs, pat ja pirms tam par Stouneru nekas vairāk nav dzirdēts. Rakstnieka Džona Viljamsa darbs, kurš pirmo reiz pie lasītājiem nonāca jau 1965. gadā, bet tikai pēdējā laikā atradis savu slavas ceļu, tiek tulkots aizvien … Lasīt tālāk!
Dzirkstošā piedzīvojuma esence
Reiz ar draugiem restorānā baudījām dievīgas austeres kopā ar glāzi šampanieša. Sen zināma ēdiena un dzēriena perfekta saderība, vai ne? Taču tad mums radās ideja, kas notiktu, ja šampanieti ielietu tukšajā austeres čaulā, kur vēl palikusi pilīte tās dabīgās sulas un baudītu no tās? Satriecoši! Austeres čaulas skaistā estētika jau vien ir bauda acīm un taustei, un kaut kas šajā … Lasīt tālāk!
Ja man būtu burvju vara …
Atverot grāmatas Burvji pirmo lapaspusi, atcerējos citātu no Zentas Ērgles grāmatas, kur skolēniem tika uzdots domrakstā likt lietā fantāziju un uzrakstīt, kas notiktu, ja pēkšņi tiktu piešķirtas burvju spējas. Ja tev būtu šī vara, ko ar to iesāktu? Darītu pasauli labāku? Pieburtu labumus? Nekad vairs nestrādātu? Bet, ja nu šī spēja tiek dota tāpēc, lai tie, kas nesaredz pasaules skaistumu … Lasīt tālāk!
Sevi palutinu ar…
Norisinoties konkursam, kur aicināju bloga lasītājas dalīties ar saviem skaistumkopšanas rituāliem, atklājās patiesi daudz iedvesmojošu padomu ar ko sevi palutināt, lai pavasari sagaidītu ar smaidu sejā un labu pašsajūtu. Bērzu sulas, dažādas maskas, uzturēšanās svaigā gaisā – brīnišķīgie ikdienas labsajūtas lādiņi lai iestartē arī Tevi jaunajai sezonai! Parādoties pirmajai saulītei, rādu tai seju un plaukstas, tādējādi uzņemot enerģiju visai dienai, … Lasīt tālāk!
Labu jauno apetīti!
Ģimenes drauga Ingomara gatavotās brīnišķīgās garneles sviestā – vienkārši, bet vienlaicīgi gastronomijas meistardarbs! Klāt servēju svaigus dārzeņus, kurus var pamērcēt olīveļļā. Varbūt esat pamanījuši, ka aizvien biežāk gadās tā, ka līdzko saņemat restorānā ēdienu uz kuru liekat pamatotas cerības, rezultātā jūsu garšas kārpiņas nevis sajūsmā gavilē, bet noskumušas klusē. Kas ir mainījies? Vai gluži kā modes pasaulē, intuīcija čukst, ka … Lasīt tālāk!
Au revoir pavasara nogurumam
Pirmajiem siltā laika vēstnešiem mijoties ar sniegotām mākoņu gubām, sajūtu piezogamies to dīvaino nogurumu, kad ķermenis it kā cenšas pārslēgties uz enerģiskāku sezonu, bet brīžiem ieslīgst tāda dīvaina apātijā. Ko izmantoju cīņā pret to? Regulāru sportošanu no rītiem, ne dienu bez zaļumu saujas ēdienkartē un ik pa brīdim vienkārši cenšos sevi palutināt ar kādu skaistumkopšanas rituālu. Tieši laikā nāca piedāvājums … Lasīt tālāk!
Grāmata bez “bet”
Par mīļākajām grāmatām uzrakstīt ir vissarežģītāk. Gluži kā mēģināt aprakstīt – kas ir mīlestība. Ko gan var pateikt vārdi par sajūtu, kad sirds pa muti lec ārā un viss ķermenis sastāv no miljoniem, miljardiem tauriņu, kas tur liegi šūpo savus spārnus un kņudina visas maliņas. Ar grāmatu ir līdzīgi – ko es vēl varu piebilst par šo izcilo, patieso un … Lasīt tālāk!
Ar atgriešanos, Līsbeta Salandere
Grāmatu gaidīt nav viegli. Ļoti, ļoti gaidīt kādu grāmatu, ak vai, tas ir pavisam traki. Brīžiem nezini kur likties no satraukuma, visa pārējā lasāmviela zaudē savu asumu, nevietā pasacīts vārds vai izlasīta frāze spēj sakacināt gluži kā krītiņa čirkstošā skaņa uz tāfeles. Es ļoti gaidīju atkalredzēšanos ar Līsbetu Salanderi. Viņa ir mana mūsdienu Pepija Garzeķe, Ronja, laupītāja meita. Ar savu … Lasīt tālāk!