Ziemassvētkos tētim rakstīta vēstule par vienu no mūsu iemīļotākajiem kopīgajiem piedzīvojumiem manā bērnībā – makšķerēšanu. Tētis atkal ņems līdzi zvejot! Vakarā tiek noslēgta svinīga vienošanās – es bez kurnēšanas celšos, tad tētis ņems mani līdz uz ezeru līdakās. Protams, kad tētis rausta plecu nežēlīgi agrajā rīta stundā, acis liekas kā pielipušas ar līmi, tik ļoti gribas palikt migā. Kad kaut … Lasīt tālāk!
Par īstu sviestu!
Domājot par sviestu, uz mēlēs sajūtu vecmāmiņas gatavoto ievārījuma maizi. Kārtīga baltmaizes rika, labi daudz sviesta un virsū zemeņu ievārijums. Vai šīs atmiņas ieguvušas tik patīkamu gastronomisku noskaņu, tikai tāpēc, ka našķu bija maz? Kāpēc šodienas acīm skatoties, ievārījuma maize toreiz likās kā delikatese? Pēc pārdomām nonācu pie īstā iemesla – sviestu vismaz uz divām desmitgadēm domās biju nepelnīti ierindojusi … Lasīt tālāk!
Kas ir balts un kas ir melns?
Aiz loga rāmi snieg, bet man iekšā īsts putenis. Jo lasu Vizmas Belševicas Billi. Romānu triloģijas otrais turpinājums Bille un karš aizved vācu okupētās Latvijas ikdienā. Pie robežas klauvē krievi un ne tikai bērni, bet arī gudrie pieaugušie ir apjukuši – kā tad nu būs? Ko drīkst darīt un ko nē? Kas ir balts un kas ir melns? Bet Bille … Lasīt tālāk!
Satikties mīlestībai
Vēl ilgi neatstāj satraukuma tirpas, kad esmu aizšķīrusi pēdējo lapaspusi. Gribas neelpot, ļaut sevī nostāties visam pa plauktiņiem, bet tas šķiet neiespējami – pēc Aleksa Kapī Leona un Luīzes. Grāmata – satricinājums, kādu esmu gaidījusi ilgi. Un te nu tā ir, nelaiž vaļā un velk kā magnēts atpakaļ, lai to atšķirtu vēlreiz un izdzīvotu Leona un Luīzes aizkustinošo mīlestības stāstu. … Lasīt tālāk!
Jaunie restorānu likumi
Tvert visu vieglāk! Lai šis kļūst par jūsu moto dodoties ieturēt maltīti. Jo sīkumiem piemīt tāda nepatīkama īpašība – no mušas uzpūsties zilonim un galu galā, sabojāt garstāvokli. Kā gūt vairāk prieka ēdot ārpus majās? Pavisam vienkārši: Neapvainoties uz viesmīli, ja viņš izsaka kādu piezīmi. Jā, iespējams, viņš ir pilnīgs nūģis, taču tikpat labi, staigājoša enciklopēdija, kam virtuve ir visa … Lasīt tālāk!
Elpo dziļi!
Tieši šos vārdus Laura Vanaga – Mickeviča ierakstījusi man iedotajā savas grāmatas eksemplārā. It kā vienkārši, bet vienlaicīgi tik pamatīgi vārdi, kuros ietverta spēcīga enerģija. Elpoju, domāju un lasu. Lai arī uzreiz godīgi atzīšos, ka pēc pašpalīdzības vai ezotērikas literatūrās mana roka ierasti grāmatveikalā nepastiepjas. Domāju, vārds “iedvesma”, kas raksturo manu blogu, kalpo par iemeslu, kāpēc grāmata Joga un pārdošana … Lasīt tālāk!
Bērna sirds
Bille ir jālasa, jāpārlasa un atkal jau jālasa. Bille it kaut kas tāds…. tik patiess, dziļš, sirdsilts. Bille ir bērnība. Bērnība tās īstajā garšā, nozīmē un dzīvošanā. Bille ir stāsts par bērnību bērna acīm. Bille pieķeras tev pie rokas un ved. Stāsta neatraudamies, brīžiem ar puņķiem, brīžiem ar bērnišķīgi skaļiem izsaucieniem, brīžiem ar brīnumu pilniem čukstiem. Bille tevi neatstāj ne … Lasīt tālāk!
Noslēpumu arabeska Maroka/ Morocco, The Secret Arabesque
Karaliste, kurā vienlaicīgi sadzīvo mūsdienas un gadsimtiem senas tradīcijas, kopā veidojot teju maģisku auru, kas ceļotājus pievelk un liek atgriezties vēl un vēl. No rosīgās Marrākešas, sekojot Ourika ielejai majestātisko Atlasu kalnu pakājē līdz nometnei tuksnesī – ceļojums pa Maroku līdzinās krāsainam un sarežģiti noaustam paklājam, kurā noslēpti patiesi dārgakmeņi. Iedvesmas meka Marrākeša ir kā noslēpumu lāde. Atver, ieskaties un … Lasīt tālāk!
Ķerot vilcienu
Piedod, Reičela, bet tu mani pamatīgi nokaitināji. Es runāju par dižpārdokļa Meitene vilcienā galveno varoni, kuras dēļ man dažbrīd radās vēlme nolikt grāmatu malā. Grāmatas gan es vienmēr izlasu līdz beigām, jo gods un cieņa tomēr jebkuram, kas spēj uzrakstīt stāstu. Kur nu vēl, ja uz urrā to lasa visa pasaule. Lasot Meitene vilcienā neatstāj deja vu sajūta – liekas, … Lasīt tālāk!
Mīlestības pavedieni
Attiecībās ar citiem mūs vij tik smalki pavedieni. Dažreiz tie nospriegojas kā stīgas, saasinot sajūtas. Dažkārt satinas mīļā kamolā, ļaujot pietuvoties vienam otra esībai, sajūtot siltumu, tik netveramu un neaprakstāmu, ko apzīmējot ar “mīlestība”, tas varbūt izklausītos pārāk banāli. Bet tas ir siltums, patvērums, kas pasargā. Mammas un meitas attiecības. Cik pavedienu, tik dažādu dzīvju. Kādām pavadiens pārtrūcis – fiziski, … Lasīt tālāk!