Godīgi sakot, nenojautu, ka šī grāmata pēc pēdējās lapaspuses aizvēršanas atstās tik spēcīgu pēcgaršu. Likās, ka tas būs vairāk vai mazāk tradicionāls dzimtas romāns ar nojaušamiem kāpinājumiem un pavērsieniem. Taču Meitene uz kraujas aizķer ar sajūtu, ko varētu pielīdzināt baleta izrādes vērošanai – ar spalvas vieglumu tiek iznesta dzīve, aiz kura slēpjas dramatisms, sāpju un mīlestības neizdibināmie ceļi. Galvenajai varonei … Lasīt tālāk!
Sarežģītā elegance/The Complex elegance
(For English version please scroll down the page) Vai Irākā dzimušās arhitektes Zahas Hadidas (Zaha Hadid) rokās ir kāda brīnumnūjiņa, kas ļauj viņas fantāzijas neiedomājamajam lidojumam pārtapt vēl neticamākās arhitektūras formās? Vai elpu aizraujošo celtņu radīšanā galveno vijoli spēlē talants vai zvērīgas darba spējas? Izdevniecības Taschen lielformāta izdevums Hadid. Complete Works 1979 – 2013 piedāvā mēģināt rast atbildi uz … Lasīt tālāk!
Kā garšo Latvija?
Paņemot rokās Raimonda Zommera pavārgrāmatu Mūsdienu latviskā virtuve, uzdevu sev tieši šādu jautājumu. Laikam es uz sava latviskā garšu šķīvja liktu agros redīsus, dilles, krēses, kādu ar visu mizu vārītu kartupeli, mazu sviesta piciņu virsū, spinātus ar kazas sieru un tikko plūktus tomātus… Tā jau var aizsapņoties! Bet tieši to arī šefpavārs Zommers piedāvā – ļaut vaļu idejām un internacionālās … Lasīt tālāk!
Optimistes dienasgrāmata
Dodoties tālākā ceļojumā, manā somā līdz tiek liktas divas grāmatas – nopietna lasāmviela laika īsināšanai garajā lidojumā un kāds vieglāks daiļliteratūras darbs mirkļiem, kad gribas pilnībā izvēdināt galvu. Šoreiz otrā lasāmviela bija Dženiferas Bārklejas Sapņu sala – patiess stāsts par to, kā autore pamazām nonāk līdz lēmumam pārcelties uz dzīvi kādā no Grieķijas idilliskajām saliņām. Ui, cik bīstami šo grāmatu … Lasīt tālāk!
Bezkrāsu Cukuru
“Atmiņas sasilda cilvēku no iekšpuses. Bet tāpat tās arī var cilvēku no iekšpuses saārdīt.” Šis citāts, kas ņemts no citas Haruki Murakami grāmatas, tik precīzi raksturo rakstnieka jaunāko darbu Bezkrāsu Cukuru Tadzaki un viņa svētceļnieka gadi. Stāsts par Cukuru Tadzaki aizved uz Tokiju, pie cilvēka, kurš grib nomirt. Nomirt dēļ atmiņām, kas viņu saēd kā visplēsonīgākais vēzis. Kad lasītājs nokļūst … Lasīt tālāk!
Pozitīvā veselīguma deva
Es daudz kritizēju gan sevi, gan apkārtējo pasauli, visur saskatīju nepilnības un tiecos pēc perfekcijas. Maniem sasniegumiem bija jārunā pašiem par sevi, un manai pasaulei bija jābūt ideālai un nevainojamai. …un tad sākās mana dzīve ar reimatoīdo artrītu. Paskarbs ievads, vai ne? Bet tā nu ir dzīves realitāte – iepazīstieties ar Anci Šternbergu, meiteni, kas caur slimību mainīja gan savu … Lasīt tālāk!
Mūsdienu Sniegbaltīte
“Reiz bija meitene, kura baidījās” – tā iesākas stāsts par mūsdienu Sniegbaltīti jeb Lumiki (tā šis pasaku tēls tiek dēvēts somu valodā). Bet šodien meitenes nebaidās no ļaunajām pamātēm, neēd neekoloģiskas/nezināmas izcelsmes ābolus un negaida princi baltā zirgā (nu varbūt, tikai mazliet). Tāpēc arī Lumiki nav vis nekāda pasaku varone, bet gan visnotaļ parasta vidusskolniece, kas cenšas palikt ēnā un … Lasīt tālāk!
7 neparastas dienas
Iedomājieties ceļojumu nedēļas garumā, kuru jūs vis neveltāt atpūtai, bet gan iepazīstat laikmetīgās mākslas pasaules aizkulises. Piemēram, pirmdien jūs kāds paņem aiz rokas un ieved Christie’s izsolē Rokfellera centrā Ņujorkā, kur piedalāties aizraujošā piedzīvojumā. Sākot no izsoles vadītāja runas improvizācijas paraugdemonstrējumiem līdz pat galvu reibinošiem cenu solījumiem, kas ievelk tādā azartā, ka vienubrīd pašam sagribas mesties iekšā dolāru kaujā par … Lasīt tālāk!
Ak, šī nešpetnā atombumba!
Es piecieļos un skaļi aplaudēju Jūnasam Jūnasonam. Protams, pirms es beidzu smieties. Viņa kārtējais pozitīvisma dopings Analfabēte, kas prata rēķināt veidolā ir kolosālākās zāles pret tumsu, kas katru dienu kaķa veiklumā piezogas klāt minūti ātrāk. “Nevajag dzīvi uztver pārāk nopietni, mīlīši” – tā vien šķiet, ka tieši šādu vēstījumu caur saviem darbiem autors mums no sirds grib nodot. Jūnasona pirmā … Lasīt tālāk!
Izcila stāsta varā
Ja esat lasījuši Patrika Rotfusa Vēja vārdu, tad sapratīsiet to kņudoņu pakrūtē atverot triloģijas otrās grāmatas, Vieda vīra bailes pirmo lapaspusi. Šajā, vairāk nekā tūkstoš lapaspušu biezajā ķieģelī, sagaida turpinājums galvenā varoņa Kvouta īpašajam stāstam un, skaidrs, ka šī grāmata ierauj savā pasaulē tā, ka nemaz nepamanīsiet kā rudens lapas pazūd no kokiem un rītos peļķes pārklāj pirmā ledus kārta. Stāsts … Lasīt tālāk!