(For English version please scroll down the page) Divas modes pasaules ikonas. Viņš – izcilais fotogrāfs Mario Testino, dauzoņa, kura spilgatais rokraksts fotogrāfiju izskatā atstājis beznosacījuma nospiedumus Vogue, Vanity Fair un citu modes izdevumu lapaspusēs. Viņa – dauzoņas mūza, topmodele, Keita Mosa. Supersieviete, kuras spilgtā personība gājusi rokrokā ar ārienes slavu. Un te nu viņi satiekas – brīnišķīgā, pamatīgā lielformāta … Lasīt tālāk!
Ādā
2 kvadrātmetri ādas ir manas mājas. Mana zemeslodes daļa. 2 kvadrātmetri ādas. Man ir tikai viena zeme. 2 kvadrātmetri ādas. Tava āda. Mana zeme. Iejusties cita ādā. Šie vārdi iegūst pavisam citu nozīmi noskatoties Ingas Gailes lugu Āda Ģertrūdes ielas teātrī. Intīmajā telpā, kur nav vietas skatītāju pūļiem, norisinās iejušanās citu ādā. Es iejūtos aktieru, viņi – mīlnieku, mīlnieki viens otra … Lasīt tālāk!
Vēja smarža
Es jums pastāstīšu kā smaržo Vēja vārds. Pēc lapām, ko nopūtis rudens vējš un izmazgājis lietus. Pēc ādas, kuras nenosakāmais vecums glabā saldenumu, kuram gribas piekļaut degunu. Pēc āboliem, kraukšķīgiem un saldskābiem, kuros iekožoties, sula notek līdz pat zodam. Pēc vēlīnajām vīnogām, kuras savos caurspīdīgajos vēderos uzsūkušas atvasaras saules starus. Un mazliet pēc sudraba, tik metāliska un cieta. Kausa medalus, … Lasīt tālāk!
Saldi rūgtenā maize
Iedomājieties plauktus – pilnus ar tikko no krāsns izņemtām smalkmaizītēm, saulainiem baltmaizes kukuļiem un krāšņām tortēm. Vai jūtat piparkūku smaržu, kas kņudina pakrūti ar Ziemassvētku sajūtu? Un garšvielas! Tās ir it visur – noslēpumainais kanēlis, saldais kakao, austrumnieciskais kardamons… Nešpetnās magones, kas nekaunīgi ieķeras zobu starpās, pūdercukura glazūra, kas pielīp lūpu kaktiņiem, upeņu ievārījums, kas iekrāso mēli. Maiznīca iemieso pasauli, … Lasīt tālāk!
Kur smaržo kruasāni un kafija
Vieta, kur astoņos no rīta džinkst trauki, dūc kafijas automāts un no krāsns tiek izņemti grēcīgi kārdinoši smaržojoši kruasāni. Vieta, kur es dažreiz paslēpjos, iebāžu degunu kapučīno tasē un veltu laiku tikai sev. Tieši tā, man šķiet, ka dažreiz komunikācijas pārsātinātajā pasaulē ir jāatrod laiks dialogam ar sevi un man tā ir stunda, kas tiek nozagta darbiem, draugiem, pienākumiem. Jā, … Lasīt tālāk!
Brīvība, kuru nevar atņemt
Bāreņu pavēlnieka dēls ir no tām grāmatām, kurai pēc izlasīšanas pielīp neskaitāmi “tik” apzīmējumi. Tik skarba, tik pamatīga, tik spēcīga, tik nesaudzīga, tik biedējoši patiesa… Jā, patiešām izcila – ne velti autors, Stenforda universitātes pasniedzējs, Adams Džonsons par šo darbu ir saņemis Pulicera prēmiju daiļliteratūrā. Grāmata, kuru lasot, sāpēs gribas žņaudzīt rokas, aizmirst elpot, izgāzt tējas krūzi. Nebūšu pirmā, kas … Lasīt tālāk!
10 īpašas grāmatas
Blogeres Spīganas aizsāktā stafete par 10 grāmatām, kas ieņem svarīgu vietu līdzšinējā dzīvē, sasniegusi arī manu blogu. Paldies par nomināciju Martai no Kurpjukastes bloga un Ilzei no Absolūta grāmatplaukts. Grāmatmīlim, grāmatu tārpam, sauciet kā gribat, laikam nav grūtāka uzdevuma – kā gan starp visām brīnišķīgajām, apburošajām, traki aizraujošajām grāmatām izvēlēties vien desmit?! To mīļo, vistuvāko grāmatu taču ir krietns simts … Lasīt tālāk!
Laime kafijas tasītes lielumā
Laimīgie lasa grāmatas un dzer kafiju – grāmatas nosaukums, kurš tik ļoti raksturo manu dzīves uztveri? Šo es nedrīkstu laist garām un nelaidu arī. Nepagāja ne diennakts, kad šo stāstu biju jau negausīgi izdzērusi. Vienubrīd tas man garšoja pēc krēmīgas cafe au lait, tik nesteidzīgi baudāmas, ka pārējā pasaule var pagaidīt. Citubrīd tas ieblieza pa smadzenēm kā nešpetns espresso. Brīžiem … Lasīt tālāk!
Vārdi, kas izglāba meiteni no nāves
Viņa bija redzējusi, kā viņas brālītis nomirst ar vienu aci vaļā, ar otru vēl sapnī. Bija atvadījusies no mātes un iztēlojusies viņu vienu pašu gaidām vilcienu, lai atgrieztos aizmirstībā. Jauns vīrietis bija pakāries virvē, kas bija savīta no Staļingradas sniega. Viņa bija redzējusi, kā dzelzs futlārī nomirst bumvedēja pilots. Bija redzējusi, kā žīdu vīrieti, kas bija viņai uzdāvinājis pašas skaistākās … Lasīt tālāk!
Skaistākās pasakas
Pasaka – šis vārds ietver tik daudz noslēpumu, skaistuma, ziņkārības. Tā ir stāsta forma, kurā atļauts cerēt uz laimīgām beigām. Pasakas var lasīt, lai sasauktu miegu un otrādi, aizraujoties, pavadīt nakti neizverot ne acu. Lasīt, kad ir skumji, lasīt kad ir priecīgi. Pasakas ir bērnība, klausīšanās, atklāšana, pirmo burtu savirknējumi, kas pārvēršas vārdos. Pasakas ir sākums. Kad atvēru Ulubeles pasakas, … Lasīt tālāk!