Kājas siltumā pie mājīgas kamīna uguns, liepziedu tēja kanniņā un detektīvs. Dažkārt mazās laimes uzplauksnī tik pēkšņi, ka gribas tās saķert aiz astes un nelaist vaļā.
Ik reizi (jau piecu grāmatu garumā) kad atveru jaunu stāstu par privātdetektīvu Kormoranu Straiku, labsajūtā gribas murrāt. Man viņš ļoti patīk! Vispār man ārkātīgi detektīvos uzrunā tie mazliet dzīves sistie, introvertie izmeklētāji, kas labprāt mīklas šķetina pie viskija/alus glāzes, aizslēpjoties aiz cigarešu dūmu mākoņa. Kormorans ir tieši tāds, brīžiem rupjš, brīžiem skarbs, bet visumā neveikla lāča dvēseli iekšpusē slēpdams no citu acīm.
Nemierīgās asinis atbilstoši nosaukumam ir darbs, kam mērķis uzjundīt arī lasītāja asinsriti. Stāsts vijas ap senu noziegumu – miklainos apstākļos septiņdesmitajos gados pazudušu sievieti, ārsti, kura pēc darba izgājusi no prakses kabineta un vairs nekad nav redzēta. Robertam Galbraitam jeb Dž. K. Roulingai kā vienmēr izdodas panākt, ka stāsts lasot prātā vijas kā filma un te nu man kā lasītājam nav par ko sūdzēties – ienirstu mūžam skarbajos Londonas laikapstākļos un minu Straikam pa pēdām.
Atzīšos, mani joprojām kaitina detektīva pāriniece Robina, bet vismaz viņa beidzot šķiras no sava vīra un tas krietni atvieglo lasīšanu (manai gaumei Robina brīžiem ir pārlieku naiva, īpaši attiecībās ar bijušo, bet pamazām, pamazām Roulinga varoni ved pa pareizo ceļu un gan jau drīz viņa būs daudz ticamāks tēls). Bet tā teikt, katram Betmenam nepieciešams savs Robins jeb tas pārinieks, kas atbalstīs visur un vienmēr, pat ja slavas auri tiek pašam supervaronim.
Noziegums samudžināts pamatīgi, brīžiem krietni nāksas nopūlēties nesaputroties horoskopu, taro kāršu, daudzo personāžu virpulī. Galbraita grāmatās pat nemaz tik ļoti negribas atminēt kurš tad ir vainīgais, drīzāk man tas ir viss stāsta baudīšanas process kopumā – īpašā noskaņa, Straika privātās dzīves peripētijas un klātbūtes sajūta ir tas, kas mani uzrunā un liek gaidīt katru nākamo turpinājumu, lai atkal baudītu. Tieši aukstajā gada laika – reiz mēģināju lasīt Straika sēriju vasaras pilnbriedā un pirmoreiz kaut kas buksēja. Noskaņai nepieciešama ne īpaši mīlīgi laikapstākļi un kājas siltās zeķēs pie kamīna. Tāpēc gaidu ar nepacietību nākamo turpinājumu!
Izdevējs Zvaigzne ABC, no angļu valodas tulkojusi Silvija Brice.