Izaicinot gribasspēku

Triloģijas “Pirmais likums” nākamā grāmata “Pirms tie pakārti” nu pieejama arī latviešu valodā un jāsaka, to tiešām gaidīju ar lielu nepacietību. Es pat tā īsti nevaru izskaidrot, kāpēc mani savos valgos tik ļoti šī Džo Aberkrombija grāmatu sērija ir iepinusi, bet vienu es zinu – kamēr nebūs izlasītas visas sērijas grāmatas, miera man nebūs! Kā jau rakstīju pirmās grāmatas apskatā, te nav izteikta labā vai ļaunā varoņa, katrs savā sirdī glabā pārestības un viss atkarīgs tikai no tā, cik labestības cilvēkā vēl ir palicis. Lasot, gribas izprast katru tēlu, uzburt to iztēlē iespējami precīzi – klibojošo, salīkušo Goktu, patmīli Džezalu, rētām klāto Loganu Deviņpirksti, dižāko no magiem Bajazu, vērīgo, bet cilvēciskām bailēm apveltīto Dzinēju, nepakļāvīgo vienpati Ferro. Trakākais ir tas, ka lasot pieķeries katram no viņiem, tie neatstāj tevi nakts sapņos un dienas gaitās, domās visu laiku riņķojot jautājumiem – kas notiks ar Bajaza vadīto, nesaderīgo raksturu pulciņu, kuri dodas uz Pasaules malu? Vai majoram Vestam izdosies izdzīvot stindzinošajā ziemā pēc asiņainās kaujas? Kā mainīsies varoņu raksturi, kas aizvien biežāk tiek piespiesti nomest patmīlības masku un izaicināt gribasspēku līdz pēdējai sviedru lāsītei? Un tad vēl ir Glokta… jā, lūk viņš laikam ir šīs sāgas intriģējošākais tēls, par kuru es varētu lasīt un lasīt. Aberkrombijs ļauj ielūkoties Gloktas domās un trakākais ir tas, ka autoram izdodas panākt pieķeršanos šim inkvizītoram. Bet kā gan nepieķerties, ja teju izjūti viņa savulaik spīdzināšanā sagrautā ķermeņa sāpes un priecājies par prāta asumu.

Triloģija “Pirmais likums” ir fantāzijas žanra darbs, turklāt labākajās tradīcijās ar meistarīgi uzbūvētu pasauli, kaujas bandiniekiem lauciņos, maģijas pasaules neatņemamo klātbūtni, bet galvenais tās kodols ir ne ar ko nesalīdzināmie stāsta tēli. Tie nav varoņi, bet katrs savā veidā sadragāts cilvēks, fiziski un pamatā – garīgi. Lai cik skarbi to būtu teikt, tas ir lasītāja piedzīvojums – sekot viņiem pa pēdām un izdzīvot, nekad nezinot, kas sagaida nākamajā brīdī. 

Un aizverot “Pirms tie pakārti” pēdējo lapaspusi, jau atkal nepacietības velniņš čukst uz pleca – kad būs noslēdzošā daļa? Turēšu īkšķus, lai izdevniecībai “Prometejs” drīz izdodas lasītājus ar to iepriecināt jau labi drīz.

Izdevējs Prometejs, no angļu valodas tulkojusi Santa Linkuma